DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. novembrī, 2011
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde
2
2

Latvijas Radošo savienību padomes paziņojums Ministru prezidentam, finanšu ministram, kultūras ministrei, 11.Saeimas frakcijām un masu medijiem

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas Republikas valdība plāno 2012.gada valsts budžetā samazināt kultūras nozares finansējumu par vairākiem miljoniem latu.

Līdz šim publiskajā telpā izskanējuši paziņojumi, ka kultūras nozares budžets paliek līdzšinējā, 2011.gada līmenī. 2,5 miljoni latu, kas iezīmēti 2012.gada valsts budžeta konsolidācijai uz kultūras rēķina, tikšot ņemti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celšanai paredzētajiem līdzekļiem, pārceļot šādu summu uz 2013.gadu.

Visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ir solījušas nemazināt kultūras budžetu, apzinoties katastrofālās sekas, kādas jau radījis budžeta samazinājums kultūras nozarei 2009.–2011.gadā – par 52% salīdzinājumā ar 2008.gadu. Taču reālā situācija ir atšķirīga – 2011.gada 8.novembra Ministru kabineta sēdē noraidīts priekšlikums kultūras procesa nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu iegūt no LNB celtniecības līdzekļiem:

"Neatbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu par finansējuma 1 450 000 latu apmērā samazināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 2012.gadā, pārdalot to citu kultūras pasākumu īstenošanai 2012.gadā un vienlaikus palielinot 2013.gadā plānoto finansējumu ilgtermiņa saistībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai. Noteikt, ka ir pieļaujama tikai tāda finansējuma iekšējā pārdale, kas neietekmē turpmākajos gados plānotā finansējuma apmēru." (08.11.2011. MK sēdes protokols Nr.66, 28.§ 8.punkts.

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2011-11-08 )

Faktiski Ministru kabineta lēmums nozīmē to, ka minētajā apjomā ir jāveic budžeta samazināšana visās kultūras nozares institūcijās – teātros, muzejos, kultūrizglītībā, utt.

Rezultātā:

  1. tiek maldināta sabiedrība,
  2. tiek klaji pārkāptas visbūtiskākās pirmsvēlēšanu apņemšanās,
  3. tiek apdraudēta kultūras nozares pastāvēšana, kultūras jaunrades process un kultūras pieejamība sabiedrībai.

Īpaši ciniska ir attieksme pret Valsts Kultūrkapitāla fondu (VKKF), kas atklātos projektu konkursos atbalsta augstvērtīgākās kultūras iniciatīvas, nodrošinot kultūras jaunrades procesu, kultūras pieejamību Rīgā un reģionos, kā arī izcilo Latvijas kultūras personību t.s. mūža stipendijas. Pretēji Valdības deklarācijai, kas paredz pakāpenisku VKKF budžeta atjaunošanu, prasība saglabāt nemainīgus bāzes izdevumus, faktiski nozīmē VKKF finansējuma samazinājumu 2012.gadā par 300 000 Ls jeb 13% un attiecībā pret 2008.gadu par 73 procentiem.

Latvijas Radošo savienību padome kā lielākais kultūras nevalstiskā sektora spēlētājs, kas pārstāv vairāk nekā 3000 individuālos radošo savienību biedrus, pieprasa:

  1. akceptēt iesniegto priekšlikumu kompensēt iztrūkstošos kultūras nozares bāzes izdevumus 2012.gadā no LNB celtniecībai paredzētajiem līdzekļiem vai rast citu adekvātu risinājumu;
  2. nostiprināt 2011.gada VKKF faktisko budžetu 2,4 miljoni Ls par VKKF bāzes izdevumiem; sastādīt precīzu grafiku VKKF bāzes finansējuma pakāpeniskai atjaunošanai pirmskrīzes budžeta (7,6 miljoni Ls) apjomā līdz 2014.gadam, saskaņā ar V.Dombrovska Valdības deklarācijā, Rīcības plānā un triju koalīcijas partiju programmās rakstīto:

2011.g. – 2,4 miljoni Ls

2012.g. – 4,1 miljoni Ls

2013.g. – 5,8 miljoni Ls

2014.g. – 7,6 miljoni Ls;

beidzoties Starptautisko aizdevēju programmai, atgriezties pie VKKF finansējuma piesaistes procentiem no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa un azartspēļu nodevas;

  1. apstiprināt akceptētos bāzes finansējuma izdevumus kultūras nozarē kā bāzes finansējumu arī 2013. un 2014.gadam, novēršot identisku konfliktsituāciju budžeta veidošanas procesā pēc gada un diviem gadiem.

Latvijas Radošo savienību padome sagaida Jūsu rakstisku un konkrētu atbildi uz trim minētajiem priekšlikumiem.

Nesaņemot nekādu vai neapmierinošu atbildi, apsveram iespēju uzsākt pilsoniskās nepakļaušanās akcijas, jo šī valdība būs apliecinājusi sevi kā neuzticamu partneri.

Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Ieva Struka

Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Jurkāns

Latvijas Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs Igors Dobičins

Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa-Šiliņa

Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Edgars Treimanis

Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētāja Gundega Šmite

Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājs Arvīds Endziņš

Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes priekšsēdētāja Ieva Romanova

Latvijas Dramaturgu ģildes priekšsēdētāja Rasa Bugavičute
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI