"Ieguldījums izglītībā un apmācībā ir labākais ieguldījums, ko varam veikt Eiropas nākotnē. Studijas ārzemēs pilnveido cilvēku prasmes, stimulē personīgo izaugsmi un veicina pielāgošanās spēju, kā arī uzlabo nodarbinātības iespējas. Mēs vēlamies nodrošināt, lai pēc iespējas daudzi varētu saņemt ES atbalstu un izmantot šīs iespējas. Vienlaikus mums vairāk jāiegulda izglītības un apmācības kvalitātē visos līmeņos, lai mēs varētu konkurēt ar labākajām izglītības sistēmām pasaulē, radīt vairāk darbavietu un panākt straujāku izaugsmi," teica Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.
Komisijas priekšlikums "Erasmus visiem" radītu šādas iespējas:
-
2,2 milj. augstākās izglītības studentu saņemtu stipendijas, lai daļu studiju vai apmācību laika pavadītu ārzemēs (salīdzinot ar 1,5 milj. studentu pašreizējās programmās);
-
minēto studentu vidū būtu arī 135 000 studentu, kuri saņemtu atbalstu studijām valstīs ārpus ES, un studenti no valstīm ārpus ES, kas gūtu iespēju studēt Savienībā;
-
735 000 profesionālās izglītības studentu varētu daļu studiju vai apmācību laika pavadīt ārzemēs (salīdzinot ar 350 000 studentu pašreizējā programmā);
-
viens miljons skolotāju, pasniedzēju un jaunatnes jomas darbinieku saņemtu finansējumu, lai pasniegtu vai piedalītos mācībās ārzemēs (salīdzinot ar 600 000 mācībspēku pašreizējās programmās);
-
700 000 jauniešu varētu stažēties uzņēmumos ārzemēs (salīdzinot ar 600 000 jauniešu pašreizējā programmā);
-
330 000 maģistra programmu studentu varētu gūt labumu no pilnīgi jaunās kredītu garantiju shēmas studiju finansēšanai ārzemēs;
-
540 000 jauniešu varētu iesaistīties brīvprātīgā darbā ārzemēs vai jaunatnes apmaiņas programmās (salīdzinot ar 374 000 jauniešu pašreizējā programmā);
-
34 000 studentu saņemtu stipendijas kopīgajam grādam, kas ietver studijas vismaz divās augstākās izglītības iestādēs ārzemēs (salīdzinot ar 17 600 studentu, kas saņem atbalstu pašreizējā programmā);
-
115 000 izglītībā, apmācībā un/vai jaunatnes aktivitātēs iesaistītas iestādes/organizācijas vai citas struktūras varētu saņemt finansējumu, lai izveidotu vairāk nekā 20 000 "stratēģisko partnerību" kopīgu iniciatīvu īstenošanai un pieredzes un zinātības apmaiņas veicināšanai;
-
4000 izglītības iestādes un uzņēmumi veidotu 400 "zināšanu apvienības" un "nozaru prasmju apvienības", lai sekmētu nodarbinātības iespējas, inovāciju un uzņēmējdarbību.
Pamatinformācija
"Erasmus visiem" apvienotu visas pašreizējās ES un starptautiskās shēmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā un aizstātu septiņas programmas[1] ar vienu. Tas uzlabos efektivitāti, vienkāršos pieteikšanos piešķīrumiem un samazinās dublēšanos un fragmentāciju.
Komisijas priekšlikumā paredzēts aptuveni 70 % pieaugums salīdzinājumā ar pašreizējo septiņu gadu budžetu, tādējādi jaunajai programmai 2014.–2020. gadam piešķirot 19 miljardus eiro. Šajā summā ņemtas vērā inflācijas aplēses nākotnē un iekļauti starptautiskai sadarbībai paredzēti izdevumi.
Jaunajā programmā uzmanība būs vērsta uz ES pievienoto vērtību un sistēmisko ietekmi, sniedzot atbalstu trim darbību veidiem: mācību iespējām cilvēkiem ES un ārpus tās; izglītības iestāžu, jaunatnes organizāciju, uzņēmumu, vietējo un reģionu iestāžu un NVO institucionālai sadarbībai, kā arī atbalstam reformām dalībvalstīs ar mērķi modernizēt izglītības un apmācības sistēmas un veicināt inovāciju, uzņēmējdarbību un nodarbinātības iespējas.
Divas trešdaļas finansējuma atvēlētu mobilitātes piešķīrumiem ar mērķi uzlabot zināšanas un prasmes.
Jaunās programmas racionālā struktūra līdz ar tās būtiski palielināto ieguldījumu nozīmē, ka ES studentiem, stažieriem, jauniešiem, skolotājiem, jaunatnes jomas darbiniekiem un citiem interesentiem varēs piedāvāt daudz vairāk iespēju, kā pilnveidot prasmes, stimulēt personīgo izaugsmi un uzlabot nodarbinātības iespējas. "Erasmus visiem" veicinās arī pētniecību un pasniegšanas darbu Eiropas integrācijas jomā un atbalstīs sportu visiem pieejamā līmenī.
Kopš 2007. gada vidēji 400 000 cilvēku gadā saņēmuši ES piešķīrumu studijām, apmācībai un brīvprātīgajam darbam ārzemēs. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu šis skaits varētu gandrīz dubultoties līdz 800 000 cilvēku. (2010. gadā 27 dalībvalstīs piešķīrumus saņēma 560 000 cilvēku, sk. 1. pielikumu).
Turpmākie pasākumi
Šo priekšlikumu tagad izskata Padomē (27 dalībvalstis) un Eiropas Parlamentā, kas pieņems galīgo lēmumu par 2014.–2020. gada budžeta struktūru.
Papildu informācija
Skatīt arī MEMO/11/818
http://ec.europa.eu/education/erasmus-for-all
Komisāres Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne
http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/vassiliou
Eiropas Komisija Izglītības un apmācības tīmekļa vietne
1. pielikums
Tabulā apkopots cilvēku skaits, kuri 2010. gadā saņēmuši ES piešķīrumus studijām, apmācībai un brīvprātīgajam darbam mūžizglītības programmā un programmā "Jaunatne darbībā". ("Erasmus visiem" ietvers abas programmas, un jaunās programmas mērķis ir gandrīz dubultot iesaistīto personu skaitu visā ES.)
Valsts |
Dalībnieku skaits* |
||
Mūžizglītības programma | Programma "Jaunatne darbībā" |
Kopā |
|
Apvienotā Karaliste |
20750 |
7500 |
28250 |
Austrija |
11000 |
2500 |
13500 |
Beļģija |
12000 |
4500 |
16500 |
Bulgārija |
6000 |
5000 |
11000 |
Čehija |
14000 |
3000 |
17000 |
Dānija |
6000 |
2000 |
8000 |
Francija |
52000 |
11000 |
63000 |
Grieķija |
8000 |
2500 |
10500 |
Igaunija |
3000 |
5000 |
8000 |
Īrija |
4000 |
2000 |
6000 |
Itālija |
43500 |
6000 |
49500 |
Kipra |
1500 |
1000 |
2500 |
Latvija |
4500 |
3000 |
7500 |
Lietuva |
7000 |
4500 |
11500 |
Luksemburga |
1000 |
900 |
1900 |
Malta |
250 |
100 |
350 |
Nīderlande |
19500 |
3000 |
22500 |
Polija |
23000 |
10500 |
33500 |
Portugāle |
21000 |
2500 |
23500 |
Rumānija |
12500 |
7500 |
20000 |
Slovākija |
6000 |
3500 |
9500 |
Slovēnija |
3500 |
2000 |
5500 |
Somija |
23500 |
2000 |
25500 |
Spānija |
52000 |
10500 |
62500 |
Ungārija |
8000 |
4500 |
12500 |
Vācija |
63000 |
15000 |
78000 |
Zviedrija |
8500 |
3500 |
12000 |
Kopā |
435000 |
125000 |
560000 |
* Visi skaitļi noapaļoti līdz tuvākajam simtam. Skaitļos iekļauti mobilitātes projektu dalībnieki, kuri nav ceļojuši, lai studētu, mācītos vai strādātu ārzemēs, piemēram skolu klases.
2. pielikums
"Erasmus visiem" |
2007.–2013. gada programmas |
Vidēji gadā |
Palielinājums % |
Mērķgrupas |
Erasmus augstākā izglītība (ieskaitot augstāko PIA) |
585 |
1100 – 1150 |
85 % – 95 % |
Studenti, darbinieki, kopīgās programmas, maģistri, stratēģiskās partnerības, zināšanu apvienības |
Erasmus augstākā izglītība – starptautiskā dimensija (4. pozīcijas finansējums) |
220 |
259 |
17% |
Studenti, darbinieki, spēju veidošana, jo īpaši kaimiņvalstīs |
Erasmus apmācība (PIA1 un pieaugušo mācības) |
330, no tiem 60 pieaugušo mācībām |
500–540, no tiem aptuveni 110 pieaugušo mācībām |
kopā 50 % – 60 %, aptuveni 80 % pieaugušo mācībām |
Studenti, darbinieki, stratēģiskās partnerības, nozaru prasmju apvienības, IT platformas |
Erasmus skolas |
180 |
250 – 275 |
40 % – 55 % |
Darbinieki, stratēģiskās partnerības un IT platformas |
Erasmus jauniešu līdzdalība |
150 |
190 – 210 |
25 % – 40 % |
Jaunieši, darbinieki, stratēģiskās partnerības un IT platformas |
Darbības piešķīrums (valsts aģentūrām) |
55 |
63 |
15 % |
|
Atbalsts politikai |
75 |
92 |
20 % |
|
Jean Monnet (pasniegšana un pētniecība par Eiropas integrāciju) |
30 |
45 |
50 % |
|
Sports |
Datu nav |
34 |
Datu nav |
|
Ierosinātais finansējuma līmenis pa nozarēm 2014.–2020. gadam, salīdzinot ar 2007.–2013. gada programmām (milj. eiro, ES 27)
1 Profesionālā izglītība un apmācība.
Dennis Abbott (+32 2 295 92 58)
Dina Avraam (+32 2 295 96 67)
[1] Mūžizglītības programma (Erasmus, Leonardo da Vinci, Comenius, Grundtvig), "Jaunatne darbībā", Erasmus Mundus, Tempus, Alfa, Edulink un divpusējās sadarbības programma ar industrializētajām valstīm.