Kolektīvā un tā sociālajos partneros neizpratni rada fakts, ka 2009. gada valsts budžetā universitātei sākotnēji paredzēto dotāciju 12,3 miljonu latu apmērā samazināja līdz 6,2 miljoniem, bet, veicot grozījumus budžetā un prognozējot nākamā gada budžetu, plānots samazināt līdz aptuveni 4,1 miljonam latu. Tas nozīmē, ka kopējais valsts finansējuma samazinājums LLU var sasniegt 34 procentus, reāli apdraudot studiju procesa norisi. Turklāt jāņem vērā, ka universitātes budžeta struktūrā tēriņi darbinieku atlīdzībai vien veido 85 procentus.
Rezolūcijā uzsvērts, ka LLU Latvijas tautsaimniecībai gatavo augsti kvalificētus speciālistus vairāk nekā 70 dažādās studiju programmās no kurām aptuveni 40 programmas ir apgūstamas vienīgi Jelgavā. Turklāt arī no Ekonomikas ministrijas deklarētajiem septiņiem prioritārajiem segmentiem eksporta nozarēs, kas dod vislielāko pievienoto vērtību, četriem – pārtikas rūpniecībai, kokapstrādei, metāla un metāla ražojumu izstrādei, kā arī transportam un sakariem – speciālistu sagatavošana notiek tieši LLU. Arī aizvadāmās vasaras jauno studentu uzņemšana rāda, ka reflektantu vidū ievērojami palielinājusies interese par inženierzinātnēm tādās studiju programmās kā Meža inženieris, Mežzinātne, Pārtikas produktu tehnoloģija, Pārtikas zinības, Lauksaimniecības enerģētika, Mašīnu projektēšana un ražošana, Veterinārmedicīna u.c.
Bez tam LLU ir vienīgā augstskola Zemgales plānošanas reģionā un, veidojot spēcīgu intelektuālo potenciālu un pētniecisko bāzi Jelgavā, Jelgavas, Auces, Skrīveru, Ozolnieku un vēl citos novados, lielā mērā sekmē visa reģiona ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību. Ievērību pelna arī fakts, ka no visiem šovasar LLU uzņemtajiem pirmkursniekiem 68,9 procenti nāk no Latvijas lauku novadiem, tostarp 43 procenti no Zemgales plānošanas reģiona.
Izvērtējot šos un vēl citus faktorus, Lauksaimniecības universitātes kolektīvs ir apņēmības pilns darīt visu iespējamo, lai saglabātu savu augstskolu gan kā nacionālas nozīmēs ar lauksaimniecību un laukiem saistītu universitāti, gan kā vienīgo augstskolu Zemgales plānošanas reģionā un aicina parlamentu un valdību rast universitātei pieņemamu risinājumu valsts finansējuma nodrošināšanā šinī un nākamajā gadā.
Kopsapulcē pieņemtā Rezolūcija adresēta Latvijas Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, zemkopības, izglītības un zinātnes, ekonomikas, finanšu, kā arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram.
