Pagājušā gada nogalē „Laika Stars” veica līdzīgu pētījumu, kurā ap 70% uzņēmumu šo gadu paredzēja vismaz tikpat grūtu kā 2008. gadu vai pat grūtāku. Šā gada vidū skaitļi ir daudz dramatiskāki: 68% uzņēmumu situāciju vērtē kā ievērojami sliktāku nekā pērn, bet 28% - tikpat grūtu kā iepriekšējo gadu. Tikai 4% uzņēmumu apgalvojuši, ka šis gads ir veiksmīgāks nekā iepriekšējais.
Galvenās izmaiņas, ko uzņēmēji veikuši, lai šajā gadā iespējami efektīvi turpinātu savu biznesu, ir izdevumu samazināšana un optimizēšana (46%) un jaunu biznesa iespēju un nišu apzināšana (23%), kā arī perspektīvāko biznesa virzienu izvēle un saglabāšana, atsakoties no mazāk izdevīgām aktivitātēm.
11% uzņēmumu, kuros ir vismaz simt darbinieku, šogad atraduši jaunus biznesa partnerus ārvalstīs, bet mazo uzņēmumu vidū šādu risinājumu vietējā tirgus radītajām problēmām raduši tikai 4%. Tiesa, pirms pusgada veiktajā aptaujā tieši mazie uzņēmumi bija tie, kas plānoja meklēt partnerus ārvalstīs (12%) un pasivitāte bija jūtama lielajos uzņēmumos.
Pagājušā gada pētījumā mazo uzņēmumu vidū izskanēja arī atbilde, ka tie plāno apvienoties ar citiem, lielākiem spēlētājiem savā nozarē vai pārdot uzņēmumu. Kā rāda jaunākais pētījums, uzņēmumu pārdevuši tikai daži lielie tirgus spēlētāji, bet apvienošanās ar konkurentiem vai saistītu nozaru uzņēmumiem patlaban nav īpaši aktuāla.
„Laika Stara” vadošais finanšu eksperts Jānis Pinnis uzsver: „Ekonomikas lejupslīdes apstākļos spēku apvienošana un līdz ar to arī resursu un izmaksu optimizācija ir viens no risinājumiem, kas varētu palīdzēt arī atsevišķu nozaru uzņēmumiem Latvijā. Tiesa gan, kā rāda aptaujas rezultāti un pieredze darbā ar dažādu jomu uzņēmumiem, pagaidām tas nav īpaši populāri.”
Atbildot uz jautājumu, kas patlaban visvairāk apgrūtina uzņēmuma darbību, aptaujā kā visbiežāk minēta situācijai neatbilstošā nodokļu politika (29%), kam seko tikpat lielas bažas par patērētāju pesimismu un līdz ar to strauji krītošu apgrozījumu (27%). Kā nozīmīgi šķēršļi tiek minētas arī grūtības saņemt kredītu uzņēmuma attīstībai un finanšu plūsmas bremzēšanās (kavēta rēķinu apmaksa no klientu puses utt.).
J.Pinnis piebilst: „Pagājušajā gadā viena no biežāk minētajām atbildēm šai jautājumā bija grūtības saņemt kredītu attīstībai (25%). Šogad tie vairs ir tikai 15%, taču tas lielā mērā skaidrojams nevis ar lielāku kredītu pieejamību un mazākām grūtībām to saņemšanā, bet gan ar to, ka vairums uzņēmumu vairs pat nemēģina lūgt bankām vai citām kredītiestādēm līdzekļus attīstībai, jo labi apzinās, ka tos nesaņems.”
Aptaujas gaitā uzņēmumi definējuši arī vairākas pamata jomas, kurās valdībai vajadzētu aktīvi rīkoties, lai Latvijas ekonomika pārdzīvotu 2009. gadu un tai būtu perspektīvas nākotnes attīstībai. Izplatītākā atbilde ir nepieciešamība optimizēt nodokļu politiku, lai veicinātu uzņēmējdarbību un vienlaikus arī valsts budžeta ieņēmumus (29%), kas sakrīt arī ar pagājušā gada aptaujas izplatītāko atbildi (28%). J.Pinnis norāda: „Esošā nodokļu politika patlaban būtiski bremzē uzņēmējdarbību, turklāt tā nekādā veidā nepalīdz vairot valsts budžeta ieņēmumus, jo uzņēmumi vairs nespēj šos nodokļus maksāt. Līdz ar to nekāda labuma nav ne valstij, ne uzņēmumiem.”
Otra biežāk minētā atbilde jautājumā par vēlamo rīcību no valdības puses ir nepieciešamība izstrādāt jaunus atbalsta mehānismus uzņēmējdarbības veicināšanai (20%), kam seko ieteikums, efektīvi izmantojot ārējo aizdevumu, palielināt budžeta izdevumus, kas veicinātu uzņēmējdarbību. „Kā mēs zinām, patlaban valsts budžets tiek tikai un vienīgi īsināts un meklēts, kur un kā vēl varētu ietaupīt. Tai pašā laikā joprojām trūkst atbildes – cik tālu taupīsim un ko darīsim, lai līdzekļi no jauna ienāktu valsts budžetā un ar laiku varētu gan atdot ārējo aizdevumu, gan no jauna palielināt izdevumus valsts iestādēs strādājošo algām, jauniem infrastruktūras objektiem un citām nozīmīgām vajadzībām. Atrodot iespēju palielināt izdevumus iepirkumu jomā, tiktu stimulēti vietējie uzņēmumi, to apgrozījums, kapacitāte un attīstības iespējas, kas savukārt ar laiku atkal nestu ieguvumu valsts budžetā dažādu nodokļu veidā,” saka „Laika Stara” finanšu eksperts.
Gan mazo uzņēmumu, gan to, kuros strādā 100 un vairāk darbinieku, atbildes šajā jautājumā sakrīt, vienīgi – ja mazie uzņēmumi lielāku nozīmi piešķir jaunu uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu izstrādei un nepieciešamībai noteikt un īpaši atbalstīt prioritārās tautsaimniecības nozares, tad lielie uzņēmumi par svarīgāku atzīst kaut vai vienpusēju eiro valūtas ieviešanu ikdienas norēķinos. Jāteic, ka gandrīz neviens no uzņēmumiem neatbalsta eiro/lata „koridora” paplašināšanu, nedaudz devalvējot nacionālo valūtu.
Papildu informācija:
Līga Bizune
mob.tālr. 2021 9952
e-pasts liga.bizune@ad-omnia.lv
