Latvijas Republikas proklamēšana 1918.gada 18.novembrī bija iespējama, pateicoties labvēlīgai starptautiskajai situācijai Pirmā pasaules kara izskaņā, uz kuras fona latviešu…
Likums ir valsts normatīvais tiesību akts, kas tiek izstrādāts Latvijas Satversmes noteiktā kārtībā. Satversme arī paredz, ka sabiedrībai ir tiesības iesaistīties valsts pārvaldes…
1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 26 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā…
Publiskajā telpā, īpaši kopš septembra vidus, ir uzvirmojušas diskusijas par preambulas iekļaušanu Latvijas Republikas Satversmē. Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas…
Šā gada 1.oktobrī stājās spēkā ilgi gaidītie grozījumi Pilsonības likumā, kas atļauj dubultās pilsonības izveidošanos Latvijas pilsoņiem. Pilsonības likuma mērķis dubultās…
Atgūstot neatkarību, Latvija neatguva Abreni. Abrenes jautājums joprojām raisa pretrunīgus viedokļus gan vēsturiskā, gan juridiskā, gan ekonomiskā aspektā.
Straujiem soļiem tuvojas vasara un atvaļinājumu laiks, kad cilvēki izmanto iespēju apskatīt gan Latviju, gan Eiropu, dažs arī eksotiskās valstis. Lai izvairītos no dažādiem…
LV portālam: Dr. hist. Jānis Šiliņš
LV portālam: INĀRA MŪRNIECE, 12. Saeimas priekšsēdētāja; Mg. Phil. ARTIS SVECE, LU Vēstures un filozofijas fakultātes lektors; Dr. sc. soc. ANDA ROŽUKALNE, RSU Komunikācijas fakultātes lektore; Dr. iur. ARTŪRS KUČS, LU Juridiskās fakultātes lektors
Ikviena pasaules valsts ir unikāla, un tās nošķīrums no citām valstīm pirmām kārtām ir ietverts valsts nosaukumā. Jebkurai valstij ir svarīga atpazīstamība citu valstu vidū,…
Par Latvijas neatkarības proklamēšanas apstākļiem 1918.gada 18.novembrī valda romantizēts priekšstats - inteliģences spilgtākās personības, nacionālu ideālu vadītas, sanāca…
Kamēr politiķi un ierēdņi kaļ spožus nākotnes plānus par “ekonomikas izrāvienu” un “stabiliem pamatiem tautas ataudzei”, realitāte bieži vien spiež uz valsts attīstību…
Kultūras ministrei pārmet labas pārvaldības neievērošanu, izvēloties Latvijas Nacionālās operas valdes locekļus, savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera gatavojas…
LV portālam: DENISS HANOVS, kultūrpētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors
Ikviens tiesību akts ir juridisks dokuments, kas ir verbāli vai dokumentāri noformēta tautas gribas izpausme. Tiesību aktu projektiem ir četras stadijas – projektu izstrāde, izsludināšana,…
LV portālam: AINARS LATKOVSKIS, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs; ARTIS PABRIKS, bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs, Saeimas deputāts, politologs; KĀRLIS DAUKŠTS, vēsturnieks un politologs; ANDRIS SPRŪDS, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors
Jaunām demokrātijām ir raksturīga politisko organizāciju daudzskaitlība un mainība. Ikreiz, tuvojoties vēlēšanām, Latvijā jaundibināto politisko partiju skaits pieaug. Rekordliels…
Lai gan dažas partijas pirms vēlēšanām piedāvāja jau gatavu savu ministru kabinetu, praksē koalīcijas veidošana un valdības sastādīšana ir pietiekami komplicēts process,…
LV portālam: ILVIJA BIRKHĀNE, Ārlietu ministrijas Starptautisko līgumu nodaļas vadītāja; SIGNE ŠADURSKA, Ārlietu ministrijas Starptautisko līgumu nodaļas vecākā referente; VIKTORIJA BORODIŅECA, Ārlietu ministrijas Starptautisko tiesību nodaļas vadītāja p.i.; ZANE POMMERE, Ārlietu ministrijas Starptautisko tiesību nodaļas vecākā referente; MĀRIS KRAUZE, Ārlietu ministrijas Starptautisko tiesību nodaļas otrais sekretārs
LV portālam: Dr.iur. AIVARS ENDZIŅŠ, profesors
