Šopavasar ābelēm atkal jāveido vainagi. Pirms septiņpadsmit gadiem stādītajos un katru pavasari izgrieztajos kokos atkal ir parādījušies tā saucamie ūdenszari. Ap galotnēm…
Čab ietinamais papīrs, met cilpas krāsainas lentes, zibsnī spīduļi, kaut kas izbirst uz grīdas un paripo zem gultas. Krāsaino maisiņu saturs tiek pārcilāts vēl un vēl. Katrā…
Es skatos uz baltajām galvām un domās rēķinu, pēc cik gadiem tukša būs arī šī zāle. Sanākušie ir kādreizējo Dzejas dienu rīkotāji, klausītāji un vienkārši – dzejas…
Kāda vispār kaut kam ir jēga, ja morāli ētiskā puse ir jānodala no politikas, kā to tiešā tekstā vai aizplīvuroti apgalvo mūsu politiķi? Ja 1918. gadā būtu piekopta šāda…
Kaut gan dzīvoju laukos, es neatceros, kad pēdējo reizi būtu redzējusi dzīvu zirgu, tādēļ nevaru vien beigt brīnīties, no kurienes Latvijā uzradusies zirgu gaļa un kāpēc…
„Es arī te gāju,” lūkodamies Birutas Delles gleznas „Arkādija” reprodukcijā, saka mans trīsgadīgais mazdēliņš Jānis. Jau grasos teikt, ka viņš tad vēl nemaz nebija…
Man bija liels pārsteigums, uzzinot, ka, skolotājam ienākot klasē, skolēni vairs kājās nepieceļas. Personības attīstībā man tas šķiet viens no atpakaļ soļiem. It kā jau…
Es aizvien vairāk pārliecinos, ka gan pasaules, gan lokālo varu izpratnē vēsture ir vienkārši desa. Kurš tad nezina, ka desu var ēst ar un bez piedevām, pievienot visiem virumiem,…
Vai nav dīvaini, ka pirmssvētku dienās, kurās ir tik daudz darāmā un kuras taču vajadzētu paildzināt, uznāk vēlēšanās tikt ātrāk no svētkiem laukā? Ka laikā, kad esam…
Mans Sibīriju izgājušais kaimiņš, cilvēks ar zelta rokām, ir paveicis šķietami neiespējamo – būdams allaž darbīgs un ideju pārpilns, viņš ir atjaunojis savas dzimtas lielās…
Mozus savu tautu no Ēģiptes gūsta veda laukā veselus četrdesmit gadus. Viņi, saprotams, gāja kājām, tomēr tik un tā tas šķiet neticami ilgs laiks. Ko viņi darīja tad, kad…
Arī zemei ir drēbes, ar ko apsegt savu kailumu. Tas, ka daudzviet tikai plika smilts vai sakaltis māls, ir cilvēku „nopelns”. Zeme spēj saglabāt auglību vien tad, ja tās minerālo…
Gribas, lai tie būtu jau pārvilkušies ar ikdienas kreveli, pārauguši ar zāli, kas spēj iesakņoties pat kailatnē. Ir taču pagājis vairāk nekā pusgadsimts kopš 1941. gada 14.…
„Skaistas kājas ir katras sievietes lepnums un gods,” tā apgalvo skaistumkopšanas reklāma. Ņemot vērā reklāmu milzīgo īpatsvaru mūsu virtuālajā un reālajā dzīves telpā…
Laulību šķiršanu statistika ir satriecoša. Cilvēkos pašos dziļumos kaut kas ir vai nu tā sabrucis, vai nemaz nav attīstīts, ka viņi vienkārši nespēj paciest viens otru. Jautājums…
Esmu pilna līdz malām un prātoju, kā to visu pēc iespējas ilgāk sevī saglabāt. Šī izstāde, drīzāk gan izrāde, vismaz man tā šķiet, īstenībā ir lielformāta krāsu drāma.…
Es ieslēdzu televizoru, un ekrāns piešķīst ar asinīm. Pārslēdzu programmu – tur kādu žņaudz. Ieslēdzu nākamo programmu – tur kājām spārda bērnu, vēl kādā citā divi…
Romualda Pipara dokumentālā filma „Monētas dubultportrets” pagājušā gadsimta cilvēkiem ļauj acumirklī nonākt atpakaļ savā jaunībā, bet divdesmit pirmajam gadsimtam piedāvā…
Sākumā var arī nesāpēt. Kā tad, kad ar asu nazi gadās nošņāpt pirkstam galiņu. Pirksts ir tā apjucis, ka asinis parādās tikai pēc brīža, un lielā sāpēšana var sākties.…
„Vairs nekādas sviedru smakas!” televizora ekrānā apgalvoja dezodoranta reklāma. Bet Islandes vulkāns ar grūti izrunājamu nosaukumu turpināja izmest atmosfērā putekļu mākoņus,…
