Kad realitāte pārtop virtuālā šovā, ir grūti pieņemt, ka galveno varoni nošauj un nav laimīgo beigu. Realitātē mēs visi mirsim, bet virtualitātē vēl ilgi pēc nāves paliksim…
Par latviešu valodas dzīvelīgumu. Un mazliet arī par Latvijas ceļu policijas melīgumu, ziemā regulāri aizturot piedzērušos velosipēdistus.
Par latgaliešu literatūras vietu (vietas neesamību) latviešu kultūrā.
par darbu un pienākumu. un atkal par gaļu.
par mājam, sniegu, skriešanu, slidināšanos un vēl kaut kādiem sīkumiem.
Pēcpadomju posms ir ilgs un, no manas paaudzes skatupunkta raugoties, bezgalīgs. Šoruden secināju, ka neko daudz no padomju laika nemaz neatceros un nevaru jūsmot par zaudēto paradīzi…
Politiskās agonijas nedēļa finišē. Politpacietība jau sen ir beigusies. Tomēr, pirms viss ir beidzies, palicis pats svarīgākais - pabeigt. Bloga ierakstā citāti no 1929. gadā…
Pārdomas pēc Rakstniecības un mūzikas muzeja rīkotā "Nostalģijas maratona" 9. septembra dzejas vakara ar dzejnieku Andas Līces un Imanta Auziņa piedalīšanos.
šajā ierakstā pastāstīšu, kā man piektdien gadījās un ko es par to padomāju.
par vistām un cilvēkiem. bez morāles.
Par latviešiem zemniekiem un Fermas spēlētājiem.
Klusajā sastdīnē vysleidza ir cereiba. I tei cereiba atdzims otkon i otkon nu jauna, partū ka aiz juos stuov Tova ticeiba breinumam i Dīva mīlesteiba.
Veiksmīgi pārdzīvots 13. janvāris, šogad nekā īpaša tā arī nebija. Nevienas tautas kopsapulces, nevienā vērā ņemama trādirīža un jandāla. Tad nu es te kaut ko uzrakstīju…
Raksts publicēts latgaliešu rakstu valodā, jo tas ir uzrakstīts latgaliešu rakstu valodā. Stuosts par plemi, kas juogloboj aiz škapa i pa laikam juoparuoda turistim, kab dabuotu…
Par oktobrēniem un Sv. Komūniju jeb 12 praktiski padomi, kā pareizi dzīvot.
Reizēm nokopēt ir labāk nekā rakstīt. Tas ļauj nedomāt par fonu: lasītāja gaidām pēc vieda vārda, atbalsta un pestīšanas un par lasītājam paredzēto morāli un vēstījumu.…
Uzrakstīt daudz maz normālu blogu ir elles darbs. Tas ir saņemties, vēlreiz saņemties, jo nerakstīt var gandrīz vienmēr vai vismaz atlikt rakstīšanu var vienmēr, uzrakstīt,…
Redz, kā sanāk. Pirms nedēļas stāvēju ielas malā un gaidīju zaļo gaismu, uz luksofora staba ieraudzīju pa pusei nodriskātu uzlīmi. Būtu es gājusi mazliet ātrāk, neko nebūtu…
Nu jau laikam ieslēdzies pirmsvēlēšanu sprints. Kandidāts A sola tik. Pirmo reizi. Kāds sola vairāk? Kandidāts B sola vairāk. Pirmo reizi. Otro reizi. Kurš vairāk? Trešo reizi.…
Sāku rakstīt latgaliski un atcerējos, ka šeit jāraksta latviski. Neko darīt, esmu tā pieradusi pie paralelitātes, ka lielākoties pat nepamanu, kādā valodā rakstu. Bet ne jau…
