SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portālam
29. maijā, 2017
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ģimene
7
7

Mediācijas iespējas, risinot strīdus par uzturlīdzekļiem un saskarsmes tiesībām

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Lai gan, šķirot laulību, daudziem cilvēkiem ir vēlme pēc iespējas ātrāk pārtraukt jebkādus kontaktus, tomēr, ja pārim ir bērni, attiecības nebeidzas, bet gan pāriet jaunā kvalitātē – kā vecākiem. Šķiršanās laikā ir jāizlemj daudzi svarīgi jautājumi, kas skar bērna nākotni, – uzturlīdzekļi, bērna pastāvīgā dzīvesvieta un saskarsmes tiesības. Šos jautājumus var risināt arī ar mediācijas palīdzību.
īsumā
  • Ģimenes mediācija ir populārākais mediācijas veids Latvijā.
  • Ģimenes strīdos visbiežāk risina jautājumus par bērna pastāvīgo dzīvesvietu, uzturlīdzekļiem un saskarsmes tiesībām.
  • Strīdi nereti rodas, jo vienai pusei liekas, ka tā uzturlīdzekļus maksā otra vecāka iegribām, nevis bērna labklājības nodrošināšanai.
  • Nereti pusēm nav pilnīgas izpratnes par to, kas ir labākais bērnam un cik izmaksā bērna intereses un vajadzības.
  • Mediācija ļauj atrisināt šos jautājumus, drošā un konfidenciālā vidē pārrunājot, kādas ir bērna vajadzības un kā to vislabāk nodrošināt.

"Ģimenes strīdu mediācija ir pats populārākais mediācijas veids Latvijā, un, 70% gadījumu šķirot laulību, tiek risināti tie paši jautājumi – ir jānolemj, pie kura vecāka bērns dzīvos pastāvīgi, jo šis cilvēks varēs pieprasīt no otra uzturlīdzekļus, kā arī vienoties par saskarsmes izmantošanas kārtību," skaidro Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja Kristīne Dārzniece.

Ne vienmēr otrai pusei ir izpratne par bērna vajadzībām un to izmaksām

Bieži vien strīdi par uzturlīdzekļu apmēru rodas tādēļ, ka viena no pusēm nesaprot, ka tie tiek maksāti nevis otra vecāka uzturēšanai, bet gan bērna labklājības nodrošināšanai. Šādos gadījumos puses ir ļoti kategoriskas, piemēram, tēvs sola pirkt bērnam mantas tikai tādēļ, lai nemaksātu uzturlīdzekļus, vai arī māte vēlas tikai regulārus uzturlīdzekļus, bet nevēlas, lai tēvs satiktu bērnu. Šāds kategoriskums tikai palielina plaisu savstarpējās attiecībās un otrai pusei rada iespaidu, ka tās iesaiste bērna audzināšanā nav vēlama. Mediācija ļauj izrunāt šos aspektus, lai vienotos, kas ir bērna vajadzības un intereses.

"Ir svarīgi otrai pusei saprast, vai bērns ir vesels vai apģērbts, vai viņam ir telefons un viņš katru dienu iet uz skolu. No kurienes tas viss rodas? To sagādā otrs vecāks."

Nereti vecāki nevar vienoties par uzturlīdzekļiem arī tāpēc, ka otrai pusei nav izpratnes par to, cik līdzekļu nepieciešams, lai nodrošinātu bērna labklājību. "Ļoti bieži otrs vecāks ir pārliecināts, ka bērnam nemaz nav nepieciešami tāda apjoma uzturlīdzekļi, kādi tiek prasīti. Tādā gadījumā mēs kopīgi izejam cauri bērna vajadzībām un izdevumiem pa pozīcijām – izmantojot dažādas profesionālas metodes. Ir gadījumi, kad sesiju rezultātā vecāks pats sarēķina, ka bērnam nepieciešami 250 eiro, lai gan iepriekš ir apstrīdējis uzturlīdzekļu prasību 200 eiro apmērā. Izpratne rodas, kad vecāki skaidri izrunā, attēlo, cik un par ko tiek maksāts. (..) Ir svarīgi otrai pusei saprast, vai bērns ir vesels vai apģērbts, vai viņam ir telefons un viņš katru dienu iet uz skolu. No kurienes tas viss rodas? To sagādā otrs vecāks. Ja cilvēki varētu šīs lietas savstarpēji izrunāt, tad viņiem nebūtu nepieciešama ne mediācija, ne tiesa. Tomēr acīmredzot kādā brīdī saikne ir zudusi, tāpēc jebkas, ko saka otrs cilvēks, netiek sadzirdēts vai uztverts ar ļoti lielu negāciju. Lai gan problēmas, kuras jārisina, ir līdzīgas, tomēr katra situācija ir citāda. Atšķiras attiecību modeļi, konflikta eskalācijas pakāpe un daudzas citas smalkas nianses, kas ietekmējušas attiecības un savstarpējo komunikāciju un  kuras var noskaidrot tikai ar mediācijas palīdzību. Tiesa šīs nianses nevērtē, tā salīdzina, cik vienā pusē ir čeku, bet otrā ienākumu, lai segtu izdevumus. Mediācija var šīs konstantes salikt kopā."

Mediācijas sesijas ir daudz elastīgākas nekā tiesas process, tāpēc puses var noslēgt vienošanos, tajā iekļaujot arī papildu nosacījumus. Piemēram, noteikt – ja bērni paliek pie otra vecāka skolas brīvdienās vai vasaras brīvlaikā, tajā laikā uzturlīdzekļi nav jāmaksā.

"Vienošanos, kuru puses panākušas, izmantojot mediācijas procesu, iespējams arī noformēt notariāla akta formā, un tad šī vienošanās iegūst izpildu dokumenta spēku, kurš izpildāms tieši tāpat kā tiesas spriedums," skaidro K. Dārzniece.

Par bērna dzīvesvietu jādomā ilgtermiņā

Nereti kāda no pusēm kaismīgi pieprasa bērna dzīvesvietu pie sevis, jo apzinās, ka tādā gadījumā nebūs jāmaksā uzturlīdzekļi, vienlaikus domājot tikai īstermiņā un neaizdomājoties par to, kas ir bērna interesēs.

Tiesvedība var ilgt pat līdz astoņiem gadiem, tikmēr bērni pieaug, taču savstarpējā cīņa nebeidzas – tiek organizētas arī starptautiskās bērnu nozagšanas. Vienlaikus ir vecāki, kas, pat kaismīgi cīnoties par bērnu, atzīst, ka varbūt bērnam būtu labāk palikt ar otru vecāku – dzīvesvietas, otra vecāka pieejamības dēļ, jo nav jāalgo aukle. Vecāki turpina tiesāšanos, jo uzskata, ka bērns nekad nepiedos, ka kāds no vecākiem par viņu nav pietiekami cīnījies. Taču patiesībā bērnam nav vajadzīgas četras mapes ar dokumentiem, kas atspoguļo, cik gadu māte ir cīnījusies par savu bērnu. Svarīgākais ir tas, ko šādā situācijā jūt bērns, jo šādā cīņā tiek iesaistītas ļoti daudzas iestādes – policija, bāriņtiesa, sociālie dienesti. Kad šādā situācijā mediācijas laikā tiek izrunāts, kas būtu labāk pašam bērnam, tad pat pēc sešu septiņu gadu tiesvedības apgabaltiesā var beidzot noslēgt izlīgumu.

Mazam bērnam nevar likt pieņemt pieaugušo lēmumus

Pusēm ir jāsaprot, ka līdz ar laulības šķiršanu viņu attiecības nebeidzas – tās pāriet pilnīgi jaunā kvalitātē – kā vecākiem. Tās emocijas un dusmas, kas cilvēkus pārņem šķiroties, mediācijas procesā ir jānoliek malā, jāizvirza un jārisina citi jautājumi. "Diemžēl šķiršanās karstumā cilvēki par to mēdz aizmirst. Tie attopas tikai brīdī, kad, jau ir par vēlu, kad bērni tiek izmantoti kā lojalitātes instrumenti par labu vienam vai otram vecākam. Ļoti bieži tiesā pāri saka, ka vajag noskaidrot bērna viedokli – lai bērns pieņem lēmumu, pie kura no vecākiem viņš dzīvos. Tomēr vecākiem jāsaprot, ka nevar sešgadīgam bērnam likt pieņemt pieauguša cilvēka lēmumus. Šāda pastāvīga spriedze ietekmē bērnu, un daudzi vecāki atzīst – bērns sācis biežāk slimot. Mediācija nav psihoterapija, tā nonāk pie konkrētiem risinājumiem – kas vajadzīgs bērnam un kas viņa vecākiem. Tā kā sarunu ledus ir trausls un jutīgs, tad mediācijas procesā piedalās tikai pašas puses (protams, var konsultēties ar savām atbalsta personām, juristiem)," norāda K. Dārzniece.

Kas ir mediācija?

Mediācija ir brīvprātīgs un strukturēts sadarbības process, kas vērsts uz konflikta atrisināšanu. Mediācijas process ir konfidenciāls un ļauj strīda pusēm izprast savas patiesās vajadzības un intereses, kā rezultātā ir iespējams sasniegt rezultātu, kurā abas puses ir guvušas savu interešu un vajadzību apmierinājumu. Mediators darbojas atbilstoši Mediācijas likumam..

Uzsākt mediāciju vai tiesāties – tā ir pušu brīvprātīga izvēle. Gadījumā, ja puses izlems sākt mediācijas procesu, bet tiesas process jau būs uzsākts, Civilprocesa likums noteic tiesas pienākumu atlikt lietas izskatīšanu līdz brīdim, kad tiesā būs saņemts apliecinājums par mediācijas rezultātu, bet šis laiks nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Turklāt, ja mediācijas rezultātā tiks panākta abpusēja vienošanās un lietā tiesvedība izbeigta sakarā ar pušu izlīgumu vai prasības atsaukšanu, Civilprocesa likums paredz iespēju saņemt iemaksātās valsts nodevas atmaksu 50% apmērā.

Vairāk par mediāciju un tās iespējām var uzzināt šeit..

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI