Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Zudusī Latvija, Madonas novada "Sarkanais Stars" kolhoznieki
Likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumi nosaka: līdz 1990.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināts arī darba periods kolhoza biedra statusā no 16 gadu vecuma. Šī norma ir spēkā kopš 2008.gada 1.jūlija.
Pensijas piešķiršanas procedūrā ievēro arī Ministru kabineta noteikumus Nr.165 "Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība", kuros noteikts: darbu un tam pielīdzinātos periodus līdz 1991.gada 1.janvārim pielīdzina apdrošināšanas periodiem, kas balstīti uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un veido apdrošināšanas stāžu, lai noteiktu tiesības uz valsts pensiju.
Līdz 2007.gada 9.oktobrim noteikumos bija ierobežojums, ka darba stāžā ieskaitīja laiku ne agrāk kā no dienas, kad persona sasniegusi 15 gadu vecumu. Šo ierobežojumu Satversmes tiesa ar 2007.gada 9.oktobra spriedumu atzina par neatbilstošu Satversmei.
Pensiju likums ir viens no visvairāk grozītajiem normatīvajiem aktiem. Kopš pensiju reformas sākuma un 1996.gada jaunā Pensiju likuma, ar kuru ieviesa sociālo iemaksu individuālo uzskaiti, lai cilvēks arī pats būtu ieinteresēts un atbildīgs par savu pensiju nākotnē, likums ir grozīts 36 (!) reizes. Katrs pats diez vai spēj pilnībā orientēties visās likuma normās un noteikumos.
LV portāls šoreiz skaidro, kā ir pierādāms darbs kolhozā, kad cilvēks nav bijis kolhoza biedra statusā. Par šādu darba periodu pierādīšanu ir bijuši tiesas procesi, līdz beidzot problemātiskā lieta ir nonākusi arī Satversmes tiesā, un, kā jau teikts, tiesa atcēla ierobežojumu, ka ņem vērā tikai par darbu pēc 15 gadu vecuma.
Normatīvajos aktos nav tā tieši rakstīts, ka iespējams savu darba stāžu papildināt ar laiku, kad skolas gados brīvlaikā strādāts kolhozā. Taču tas ir iespējams.
Informāciju par darbu kolhozā ir iespējams saņemt arhīvos, pieprasot par to izziņu. Jārēķinās ar izdevumiem – par izziņu ir jāmaksā, un valsts nodevas apmērs ir atkarīgs no izziņā aptverto faktu skaita.
Arhīva izziņa par darbu kolhozā
Informācija par kolhozu laikiem ir Latvijas Nacionālā arhīva zonālajos arhīvos (ZVA). Tādi ir 11: Alūksnes, Cēsu, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes, Siguldas, Tukuma, Valmieras, Ventspils.
Izziņa par darba stāžu ir sociāli tiesiska izziņa. Ar arhīva izziņu pieprasīšanas un saņemšanas kārtību var iepazīties Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā. Tur atrodama arī pieprasījuma veidlapa, kurā ir norādes, kāda informācija ir jāuzraksta par sevi.
Kā pieprasīt izziņu?
Jelgavas zonālā valsts arhīva galvenā fondu glabātāja Gunta Rozenberga saka: tas nav sarežģīti. Ir jāraksta pieteikums un to var iesniegt jebkurā arhīvā. Ja pieprasītā informācija attieksies uz kādu citu vai vairākiem arhīviem, tad tas arhīvs, kas būs saņēmis pieteikumu, aizsūtīs pieprasījumu uz visiem arhīviem, no kuriem nepieciešama informācija izziņas sagatavošanai.
Aizpildot veidlapu "Pieprasījums sociāli tiesiskās izziņas saņemšanai, kuru paredzēts iesniegt institūcijā", jānorāda, kāda informācija nepieciešama. Šajā gadījumā par darba stāžu, tātad šie vārdi jāpasvītro. Izziņas pieprasījumā noteikti jānorāda arī uzvārds, kāds cilvēkam bijis bērnībā.
Veidlapā ir ailītes, kurās jāieraksta darbavietas. Piemēram, Bauskas rajona kolhozs "Uzvara" vai Jelgavas rajona kolhozs "Nākotne". Ja ir strādāts vairākos kolhozos, jānorāda vairāki kolhozi un gads/gadi, kuros tajos strādāts skolas brīvlaikā.
Jāpatrenē sava atmiņa, jāatceras, kurā rajonā atradās kolhozs, kurā savulaik strādāts. Jo pieteikumā jāuzraksta gan kolhozs, gan rajons. Veidlapā ir prasīta informācija par darbu un par darba periodu.
G.Rozenberga teic: pašam jāpadomā un jāparēķina, cik bija gadu, kad strādāts kolhozā, kurā gadā tas varēja būt. Ja runājam par darbu skolas gados vasaras mēnešos, tad vienkārši var uzrakstīt – skolas brīvlaikā. Ja iesniegumā būs uzrakstīts, ka nepieciešama informācija no 14 vai no 12 gadu vecuma, tad dzimšanas gadam pieskaitīs šos gadus klāt un skatīsies, kādi ieraksti par darbu konkrētajā kolhozā to apliecina.
"Valsts nodevas apmērs ir atkarīgs no izziņā aptverto faktu skaita."
Arhīvs skatās kolhoza datus un izziņā cilvēkam sniedz informāciju, kas ir uzrādīta – cik dienas nostrādājis, kādu naudu nopelnījis. Tajos laikos, ja maksāja algu, tad tam vajadzētu būt kolhoza dokumentos fiksētam. Bērniem izstrādes dienas nerakstīja, viņiem maksāja naudiņu, piebilst G.Rozenberga.
Speciāliste uzsver: nav nepieciešams ar iesniegumu griezties tajā zonālajā arhīvā, kuram piekritīgajā rajonā ir atradies kolhozs. Iesniegumu var sūtīt uz jebkuru arhīvu. Ja cilvēks dzīvo Daugavpilī, viņam nav speciāli jāsūta pieprasījums uz Jelgavas zonālo arhīvu, viņš var arī ieiet arhīvā Daugavpilī, uzrakstīt iesniegumu, un Daugavpils arhīvs atsūtīs pieteikumu Jelgavai. Tāpat arī Jelgavas arhīvs, ja saņem pieteikumu, kurā prasītie dati attiecas uz kāda cita arhīva teritoriju, to pārsūta.
Jāuzraksta arī savs tālruņa numurs. Ja arhīva darbiniekiem kaut kas nav skaidrs, nepieciešams pieprasītāja informāciju precizēt, to pajautās telefoniski.
Jāuzraksta, kādā veidā vēlaties izziņu saņemt – pa pastu uz norādīto adresi vai nāksiet tai pakaļ uz arhīvu.
Siguldas zonālā valsts arhīva direktore Felicita Raslava uzsver: norādot kolhoza nosaukumu, noteikti jāuzraksta rajons. Jo, ja, piemēram, uzrakstīs kolhozu "Ļeņina ceļš", tad tādu Latvijā bija daudz. Tāpēc jānorāda, kur šis kolhozs atradās.
Iesniegšana: elektroniski, pa pastu, klātienē
Pieprasījumu arhīvam var sūtīt pa pastu, iesniegt klātienē, var sūtīt pa e-pastu vai faksu. Ja sūta elektroniski, jāpievieno ieskenēts pieteikums. Jāpārliecinās, kādā formātā jābūt pievienotajiem dokumentiem. Jelgavas arhīvā elektroniskajiem sūtījumiem jābūt PDF formātā.
G.Rozenberga paskaidro: elektroniski pieprasot izziņu Jelgavas zonālajam arhīvam, jāraksta uz adresi: Jelgava@arhivi.gov.lv. E-pasta sūtījumā (kur jānorāda tēma – Subject) jāieraksta: par darba stāžu.
Kad arhīvs izziņu ir sagatavojis, par to paziņo pieprasītājam, informējot arī, cik ir jāsamaksā valsts nodeva.
Saņemšana: klātienē, pa pastu, kad par izziņu samaksāts
Lai saņemtu izziņu, ir jāsamaksā valsts nodeva. To aprēķina saskaņā ar MK noteikumiem Nr.887 "Noteikumi par valsts nodevu par Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas sagatavošanu un izsniegšanu".
Izziņas par darbu kolhozā nav lētas. Nodeva atkarīga no faktu daudzuma. Par izziņu, kurā ir viens vai divi fakti, valsts nodeva ir 14,23 eiro. Tas ir minimālais maksājums, maksimālais gandrīz 99,60 eiro. Skolēnam tik liels maksājums nevar sanākt, zina teikt G.Rozenberga.
Arhīva darbinieki dokumentos atrasto pierādījumu darba stāžam sauc par pozitīvo faktu. Un nodevu rēķina par pozitīvajiem faktiem.
Par to, kas ir fakts izziņā, F.Raslava paskaidro: pieņemšana darbā ir 1 fakts, atbrīvošana - otrs fakts.
Vēl jāzina, ka par pieprasītās izziņas sagatavošanu būs jāmaksā arī tad, ja atbilde būs negatīva, proti, izrādīsies, ka darbs kolhozā neuzrādās. Tā arī var būt. Negatīva informācija arī ir fakts, un tā būs izziņa, ka arhīvā nekas no prasītās informācijas nav atrasts. Tādā gadījumā būs minimālais maksājums – 14,23 eiro.
Izziņu pieprasītājs saņem tad, kad ir pārskaitījis naudu.
Vai maksājums ienācis, arhīvs pārliecinās Valsts kasē. Kad nauda par nodevu ir pārskaitīta, izziņu aizsūta uz cilvēka norādīto adresi. Pa e-pastu izziņas nesūta. Cilvēks izziņu var saņemt uz vietas Siguldas zonālajā arhīvā, turpat var arī samaksāt POS terminālā.
Konsolidētā izziņa
Ja cilvēks iesniegumā arhīvam norādījis kolhozus, kas atradās vienam zonālajam arhīvam piekritīgajos rajonos, izziņu sagatavos zonālais arhīvs.
Ja iesniegumā būs norādīti vairāki kolhozi, kas atradās dažādās Latvijas malās, Latvijas Nacionālais arhīvs sagatavos apvienoto jeb konsolidēto izziņa, kurā būs ietverta katra atbilstīgā zonālā arhīva atbilde.
Faktus arhīvā var meklēt pats, bet par izziņu jāmaksā
Arhīvā informāciju var meklēt arī pats. Tad ir iepriekš jāpiesakās. Taču par arhīva izziņu tik un tā būs jāmaksā valsts nodeva, jo izziņa ir jāsagatavo. "Mēs nevaram rakstīt tikai to, ko cilvēks mums pasaka, mums tik un tā tas viss ir jāpārbauda," paskaidro G.Rozenberga.
Jelgavas zonālais valsts arhīvs izziņu sagatavo apmēram mēneša laikā. G.Rozenberga teic: ja mazāk iesniegumu, sagatavo ātrāk, ja iesniegumu vairāk – cenšas iekļauties mēneša laikā.
Izziņas var pieprasīt arī steidzamības kārtā, par to tad jāmaksā papildus.
Nodevas maksājuma 50% atlaide
Nodevas apmēru samazina par 50% politiski represētai personai, pirmās vai otrās grupas invalīdam vai personai, kas atbilst trūcīgas personas statusam, ja persona uzrāda attiecīgo statusu apliecinošu dokumentu vai pieprasījumam pievieno šāda dokumenta kopiju.
Ja pieprasījumu arhīvam sūta elektroniski, minētais dokuments (invaliditātes apliecība, pašvaldības izsniegta izziņa par trūcīgā statusu, politiski represētā apliecība) ir jāieskenē un jāpievieno pieteikumam.
Par kādu periodu izziņu prasīt
Kā jau teikts, pēc Satversmes tiesas sprieduma vairs nav noteikta 15 gadu vecuma robeža, no kuras var skaitīt stāžu, jo vērā ņemams arī darbs iepriekšējos gados, ja vien tam ir pierādījumi. Spriedumā gan nav norādes, no cik gadiem tad var būt pierādāms darbs.
G.Rozenberga iesaka cilvēkam painteresēties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā, no kāda vecuma darba stāžs kolhozā tiek ņemts vērā pensijas aprēķinam: "Katrs jau saka citādi, cits, ka no 14 gadiem, cits – kaut vai no 12 gadiem to darba stāžu var sākt pierādīt." Gadās, ka prasa izziņu par darbu arī no deviņiem gadiem. Arhīvā tad pārjautājot, vai cilvēks noskaidrojis, ka tas patiešām ir vajadzīgs.
Tas, ka cilvēks atceras, ka skolas brīvlaikā strādājis kolhozā, ne vienmēr nozīmē, ka par to būs dati arhīvā. Piemēram, var būt, ka bērna darbu vecāki pieskaitīja savām izstrādes dienām.
"Izziņas pieprasījumu var iesniegt jebkurā arhīvā."
Par kādu laiku cilvēks izziņu prasa, par tādu arī faktus meklē, jo arhīvam nav pamata to atteikt. Taču, tā kā par izziņu ir jāmaksā (par vienas vasaras darba apliecinājumu tie varētu būt vismaz 14,23 eiro; ja strādāts vienā kolhozā un vasarā skolēns pieņemts darbā vienreiz un attiecīgi atbrīvots vienreiz), arhīvu speciālisti iesaka noskaidrot, kāds periods (no kāda vecuma) pensijas aprēķināšanai tiks ņemts vērā, pamatojoties uz arhīva izsniegto izziņu.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece, šomēnes iepazīstinot žurnālistus ar pensiju sistēmu Latvijā un to, kas veido pensijas apdrošināšanas stāžu, atgādināja: līdz 1996.gadam šo stāžu veido darba periodi un darbam pielīdzinātie periodi – dienests, mācības, darbs kolhozā. LM speciāliste īpaši vērsa uzmanību uz darbu kolhozā, jo par to cilvēki ne vienmēr zinot. J.Muižniece arī norādīja, ka atbilstoši vienam no Satversmes tiesas spriedumiem, apdrošināšanas periodu nosakot, ir jāņem vērā ne tikai tas laiks, kas strādāts, sākot no 15 gadiem, bet arī skolēnu brīvlaikos strādātais kolhozu laikos.
Tomēr - vai ir kāds noteikts sākuma vecums, no kura var sākt pierādīt darba stāžu (ar arhīva izziņu) toreizējie skolēni (kuri, protams, nebija kolhoza biedri)?
LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska, atbildot uz šo LV portāla jautājumu, informēja: "Laiks, kad persona no skolas brīvajā laikā ir strādājusi kolhozā, tiek ieskaitīts pensijas piešķiršanai nepieciešamajā apdrošināšanas (darba) stāžā, ja to apliecina iesniegtie dokumenti (piemēram, kolhoznieka darba grāmatiņa, arhīvu izziņas u.c. dokumenti). Apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts faktiski nostrādātais laiks (neatkarīgi, kādā vecumā tas veikts), t.i., mēneši, kuros reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums, vai nostrādāto dienu skaits gadā."
VSAA LV portālam sniegtajā informācijā par apdrošināšanas periodu noteikšanu personām, kurām darbs saistīts ar kolhozu, norādīts: ja persona strādājusi kolhozā, nebūdama kolhoza biedrs un nav sasniegts 16 gadu vecums, apdrošināšanas periodam par darbu kolhozā būtiska ir informācija par faktiski nostrādāto cilvēkdienu skaitu; mēnešiem, kuros reģistrētas izstrādes dienas vai uzrādīts atalgojums.
Tas noteikts jau minēto MK noteikumu Nr.165 "Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība" 28.2.punktā.
Nosakot apdrošināšanas periodu personām, kuras nav bijušas kolhoza biedri, ņem vērā:
Preses publikācijās, atbildot uz lasītāju jautājumiem par kolhoza darba stāžu, VSAA ir sniegusi šādu piemēru: ja dokumentā ir uzrādītas nostrādāto cilvēkdienu vai darbā ierašanās dienu skaits, apdrošināšanas perioda ilgumu šajā laikā veido šo dienu skaits. Ja, piemēram, kolhoznieka darba grāmatiņā ir norādīts, ka personai 1957.gadā, kad bija 12 gadi, ir reģistrētas 62 cilvēkdienas, apdrošināšanas periodu veido divi mēneši un divas dienas.
Zonālo arhīvu speciālisti teic, ka no pieprasītajām izziņām pēdējā laikā liela daļa ir par darba stāžu. Ja runa ir par kolhozu laikiem, tad daudziem, kas izstājās no kolhoza, devās strādāt uz pilsētu, pensiju aprēķinot, kolhoza gadi aizgāja nebūtībā, cilvēki ne vienmēr zināja, ka var sameklēt dokumentus pensijai arī par to laiku.
Nereti izrādās, ka cilvēkam ir maza pensija, jo trūkst gada vai divu, varbūt pāris mēnešu līdz vajadzīgajam darba stāžam. Mēdz būt, ka darba grāmatiņa pazaudēta. G.Rozenberga novērojusi, ka cilvēki, arhīvā sēžot, domā, mēģina atcerēties laika periodus, kuros strādāts. Pat ja cilvēks nespēj ļoti precīzi pateikt, kurā laikā strādājis, arhīva darbinieki informāciju sameklē un cilvēks ar izziņu dodas uz sociālo nodaļu pārrēķināt pensiju. "Tas nav lieks darbs," par arhīva izmantošanu nepieciešamās informācijas iegūšanai piebilst G.Rozenberga.
