It sevišķi pēc drakoniskajiem lēmumiem, ko vakardienas sēdē pieņēmusi valdība un tūlīt skatīs Saeima. Es runāju par nodokļiem. Tā vietā, lai beidzot piemērotu progresīvo nodokli, kas daudzmaz līdzsvarotu situāciju krasi polarizētajā sabiedrībā, kur ir daži tūkstoši bagāto un miljons nabagu, premjers lepni paziņo, ka ienākuma nodoklis visiem ir samazināts par 2%, bet pievienotās vērtības nodokļi palielināti. Patiesībā tas nozīmē vienu - par krīzi atkal maksās tie, kuri jau cieta no inflācijas un kuriem patiesībā vairs nav, ar ko maksāt, nevis tie, kuri šo putru ievārīja un kuru līdzekļi caur ofšoriem vai kā citādi, iespējams, jau sen pametuši Latviju.
Tātad no tiem, kas pagaidām velk savas dzīvības, var, bet no tiem, kuri pēdējo divu gadu laikā kļuva par miljonāriem, pilnīgi neko neražojot, nevar neko paņemt. Jo īstie nabagi ir viņi, nevis tie, kas patiesībā ir nabagi. Piedodiet man šo kalambūru! Bet tas ir sīkums, salīdzinot ar Godmaņa vakar televīzijā teikto, ka luksus precēm nodokli celt neesot jēgas, jo vienalga gribētāji tās nopirkšot citās valstīts. Tāpēc neatliekot nekas cits, kā nodokli celt ikdienas patēriņa precēm, jo iedzīvotāji tās vismaz pirkšot šeit.
Vispār, klausoties Godmanī, mani jo tālāk, jo vairāk pārņēma sajūta, ka mēs ar valdību dzīvojam nevis vienā, bet divās dažādās valstīs. Un tas pat nebija smieklīgi, kā premjers nopietnu ģīmi man centās iestāstīt, ka tie četri līdz astoņi lati, ko ikviens vidējais valsts iedzīvotājs iegūs uz samazinātā ienākuma nodokļa rēķina, kompensēs cenu pieaugumu, ko noteiks pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu plānotais palielināt no 50% līdz 200%. Turklāt vēl laikā, kad vairumā valstu, gluži pretēji, situāciju mēģina stabilizēt un saimniecisko darbību veicināt, nodokļus samazinot. Katrā ziņā par tik drakoniskiem lēmumiem citur pagaidām nekas nav dzirdēts. Bet braukšana pa grāvjiem, kā zināms, ir latviešu iecienītākais pārvietošanās veids kopš seniem laikiem.
Tāpēc tie cipari, ar kuriem operē premjers, ir pavisam citi nekā tie, kuri ietekmē situāciju manā makā. Es nekādus cenu kritumus (izņemot degvielai) neredzu. Gluži pretēji, ieejot veikalā, es vēl arvien jūtu cenu pieaugumu. Vienīgi tas varbūt vairs nav tik straujš. Bet acīmredzot valdību šī dzīvošana dažādās pasaulēs pilnībā apmierina, tāpēc, lai pārcirstu pēdējo saikni, kas to vēl kaut nedaudz saista ar realitāti, arī preses izdevumiem un grāmatām pievienotās vērtības nodoklis palielināts uzreiz par 16%. Tas faktiski nozīmē esošās preses struktūras, grāmatniecības un visa pašmāju poligrāfijas izstrādājumu tirgus sabrukumu. Tātad rakstnieki un žurnālisti, kas savulaik pavēra ceļu neatkarībai, tagad, pēc astoņpadsmit gadiem, paši par to dabū ciest.
Un pats trakākais - es nemaz nešaubos, ka tas tik tiešām tā arī notiks. Jo tiem, kuri aizmirsuši, varu atgādināt, ka vienreiz jau Godmaņa kungs to jau ir darījis, bet otrreiz tādas lietas padodas vieglāk. Man bija tas gods vai nelaime būt klāt, kad 1990. gadā toreizējais Ministru padomes priekšsēdētājs I. Godmanis Ministru kabinetā sasauktajiem redaktoriem paziņoja, ka visiem preses izdevumiem nekavējoties jākļūst saimnieciski patstāvīgiem.
Uz iebildi, kas tas pilnībā sagrauj esošo preses struktūru, un daudzi izdevumi, piemēram, kultūras, to nespēj vai vismaz nespēj izdarīt uzreiz, viņš atbildēja: „Apklustiet, tagad es runāju! Tā ir cīņa par varu, un mums nav citas izejas!”
Nu astoņpadsmit gadus pēc tam, kad vara ir izcīnīta, mēs cīnāmies par izdzīvošanu. Un, cīnoties par izdzīvošanu, izrādās mums nav citas izejas, kā sagraut Latvijas presi (kura ilgi un ne bez grūtībām atkopās pēc iepriekšējās reizes) otrreiz. Tāpēc, ņemot vērā, ka pašreizējā valdība varbūt ne pārāk labi orientējas dzīves realitātēs un pati acīmredzot tic tiem makaroniem, kurus karina uz ausīm sabiedrībai, gribu tai atgādināt, ka rakstnieki un žurnālisti nebija tie, kas izsaimniekoja G24 kredītus. Rakstnieki un žurnālisti nebija tie, kas valsts tautsaimniecību no ražojošas pārvērta par patērējošu. Rakstnieki un žurnālisti nebija tie, kas sapludināja ekonomiku ar politiku un, spekulējot ar nekustamo īpašumu, noveda valsti līdz bankrotam. Tas arī viss. Āmen!
