FOTO: Freepik.
7. novembrī stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem tiek ieviesta prasība deklarēt trešajās valstīs reģistrēto transportlīdzekļu izmantošanu Latvijā, administratīvā atbildība par nereģistrēta elektroskrejriteņa izmantošanu ceļu satiksmē un citas izmaiņas.
Jaunā redakcijā ir izteikta Ceļu satiksmes likuma 72. panta pirmā daļa, paredzot administratīvo atbildību par nereģistrēta elektroskrejriteņa izmantošanu ceļu satiksmē.
Likumā tagad ir noteikts, ka par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts, piemēro naudas sodu: elektroskrejriteņa vadītājam – no 30 līdz 70 eiro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 55 līdz 140 eiro.
Aizliegums no 2024. gada 1. aprīļa pārvietoties ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem tika noteikts grozījumos Ceļu satiksmes likumā jau 2023. gada vasarā, paredzot pārejas periodu. Taču līdz šim nebija precīzi noteikts, kādu sodu var piemērot personai, kura pārvietojas ar nereģistrētu elektroskrejriteni.
Jāpiebilst, ka mikromobilitātes rīks, kas spēj attīstīt lielāku ātrumu par 25 km/h, neatbilst Ceļu satiksmes likuma elektroskrejriteņa definīcijai un to nav iespējams reģistrēt. Piedaloties ceļu satiksmē ar nereģistrētu elektroskrejriteni, kas spēj attīstīt lielāku ātrumu par 25 km/h, tā vadītājs var apdraudēt gan savu, gan citu cilvēku veselību, dzīvību un mantu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >>
|
Papildināts Ceļu satiksmes likuma 43.3 pants “Transportlīdzekļa piespiedu pārvietošana”. Precīzāk noteikts, ka transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja ir pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet vadītāja nav klāt un transportlīdzeklis stāv tā, ka tas traucē sabiedriskā transportlīdzekļa kustību.
Papildus noteiktas ceļu pārvaldītāja tiesības piespiedu kārtā pārvietot transportlīdzekli no ātrgaitas ceļa, pirms tam savācot datus par pārkāpumu un nosūtot tos policijai.
Papildināts Ceļu satiksmes likuma 57. pants “Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana”.
Ar grozījumiem ir izslēgts 57. panta otrās daļas 9. punkts, kas paredzēja, ka par apstāšanos uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 30 eiro apmērā. Izslēgts arī 57. panta 2. punkts, kas paredzēja, ka par stāvēšanu uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 40 eiro apmērā.
Tā vietā tagad 57. panta trešajā daļā ir noteikts, ka par apstāšanos, ja tas traucē sabiedriskā transportlīdzekļa kustību, kā arī par apstāšanos uz dzelzceļa pārbrauktuves piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 40 eiro apmērā. Savukārt 57. panta sestajā daļā ir noteikts, ka turpmāk par stāvēšanu, ja tas traucē sabiedriskā transportlīdzekļa kustību, kā arī par stāvēšanu uz dzelzceļa pārbrauktuves piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 140 līdz 280 eiro.
Tādējādi, ja transportlīdzekļa vadītāja novietotais auto traucē sabiedriskā transporta kustību, tad iespējamais maksimālais naudas sods tagad ir septiņas reizes lielāks nekā iepriekš.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 16. panta otro daļu un 25. panta pirmo daļu līdz šim Latvijā valsts tehnisko apskati apliecināja dokuments (uzlīme), kas ir izdruka no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un ir viens no dokumentiem, kuram vienmēr jābūt klāt pie transportlīdzekļa vai vadītāja. Ja šī prasība par dokumenta esamību netika izpildīta, tad bija piemērojams administratīvais sods.
Ar grozījumiem precizēts Ceļu satiksmes likuma 25. pants, no 2025. gada 1. janvāra izslēdzot prasību, ka atļaujas piedalīties ceļu satiksmē derīguma termiņu apliecina vizuāla informācija jeb uzlīme uz automobiļa vējstikla.
Tā vietā likuma 16. panta otrajā daļā noteikts, ka atļauju piedalīties ceļu satiksmē apliecina informācija Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atteikšanās no tehniskās apskates derīguma termiņa uzlīmes samazinās transportlīdzekļu īpašnieku izmaksas, kas saistītas ar valsts noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz transportlīdzekļa dalību ceļu satiksmē. Par uzlīmes izsniegšanu tiek piemērota pakalpojuma maksa 2,19 eiro.
Ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā ir noteikts, ka turpmāk, lai Latvijas ceļu satiksmē varētu izmantot transportlīdzekli, kurš reģistrēts ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveices Konfederācija, tā īpašniekam vai turētājam tas ir jādeklarē.
Transportlīdzekli varēs deklarēt, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumus.
Likumā arī noteikts, ka par tādā ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveices Konfederācija, reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē bez deklarēšanas piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 55 līdz 140 eiro.
Šo grozījumu mērķis ir novērst iespēju, ka par pārkāpumiem, kas ceļu satiksmē izdarīti ar ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli, nepienākas sods. Likumprojekta anotācijā ir sniegta statistika par pārkāpumiem, kas izdarīti ar trešajās valstīs, piemēram, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā u. c., reģistrētiem transportlīdzekļiem un kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem. Pārkāpumi ir mērāmi tūkstošos, bet ar vairākiem transportlīdzekļiem pārkāpumi izdarīti atkārtoti pat vairāk nekā 500 reižu gada laikā.
Plašāk par tēmu >>
