FOTO: Evija Trifanova, LETA.
30. augustā stājās spēkā noteikumi par vēja elektrostaciju maksājumu kārtību vietējās kopienas attīstībai. Tie paredz sniegt finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parku tuvumā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 577 “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai” paredz kārtību, kādā elektroenerģijas ražotājam, kas Latvijas teritorijā, iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir uzstādījis vēja elektrostaciju, kuras jauda ir viens vai vairāk megavatu, jāveic maksājumi vietējās kopienas attīstībai. Tāpat noteikumi paredz šo maksājumu apmēru, izmantošanas mērķus un uzraudzības kārtību.
Šie noteikumi ir izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 22.1 panta otro daļu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka patlaban pašvaldības un reģionu iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti pret vēja elektrostaciju novietojumu netālu no viņu īpašumiem, tādēļ aizkavē vēja enerģijas attīstību Latvijā, nepiekrītot elektrostaciju ieviešanai. Pamatā vēja elektrostaciju ieviešana tiek saistīta ar negatīvu ietekmi: tiks radīts nekustamā īpašuma apgrūtinājums, izmainīta ainava. Turklāt vietējo iedzīvotāju ieskatā vēja elektrostaciju ieviešana varētu negatīvi ietekmēt vēsturiskas un aizsargājamas teritorijas, kā arī apkārtējo dabu.
Tomēr liela mēroga un komerciāli sekmīgi vēja enerģijas projekti var palīdzēt sasniegt reģionālās un valsts enerģētikas, klimata un ekonomikas mērķus. Citu valstu (Dānijas, Vācijas, Austrālijas) pieredze rāda, ka, ieviešot vēja elektrostaciju radīto ieguvumu sadales mehānismu, tas ir, nodrošinot vietējai kopienai taustāmu labumu, nevis tikai vērtību, ko rada tīras enerģijas izmantošana, tiek uzlabota sabiedrības iesaistīšanās un nodrošināts, ka iedzīvotāju kopienas piekrīt vēja elektrostaciju ilgtermiņa klātbūtnei.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātie noteikumi paredz, ka finansiālais labums pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parka tuvumā, būs 2500 eiro gadā bez pievienotās vērtības nodokļa par katru (arī nepilnu) vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu.
Maksājums tiks sadalīts divās vienādās daļās – 50% iedzīvotājiem (ēku īpašniekiem) un 50% pašvaldībai.
Minimālais finansiālais labums gadā iedzīvotājam būs viena mēnešalga, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas.
Latvijā 2024. gadā minimālās algas apmērs ir 700 eiro. Finansiālais labums netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Maksājumu nodrošinās vēja projektu attīstītājs no saviem līdzekļiem.
Ieguldījums vietējā kopienā attieksies kā uz vēja parkiem sauszemē, tā arī uz jūrā izvietotajām vēja turbīnām, kuru jauda ir vismaz viens megavats un vairāk. Ieguldījums vietējā kopienā tiks piemērots tajos gadījumos, kad vēja turbīnas sauszemē atradīsies 2 km attālumā no dzīvojamās ēkas, bet jūrā vēja parks atradīsies līdz 25 km attālumā no krasta (mērot no vēja parka robežas taisnā leņķī pret krastu un maksājumu piemērojot dzīvojamajām mājām 2 km rādiusā no krasta punkta).
Ja vēja projekta attīstītājs plāno palielināt jaudu jau uzstādītai vēja elektrostacijai vai palielināt turbīnu skaitu jau izveidotā vēja parkā, arī tad projekta attīstītājam būs jāsniedz ieguldījums vietējai kopienai.
Šobrīd pie pārvades sistēmas ir pieslēgti trīs vēja parki, kas atrodas Ventspils reģionā, norāda KEM.
Lai saņemtu finansiālo ieguldījumu, dzīvojamajai ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas būvatļaujas izsniegšanas, kā arī ēka nedrīkst būt pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai ainavu bojājoša.
Ja īpašums pieder diviem īpašniekiem (piemēram, laulātajiem), tad finansiālais labums tiek sadalīts vienādās daļās starp kopīpašniekiem.
Finansiālā labumu apmēru iecerēts pārskatīt ne retāk kā reizi piecos gados. Ja būtiski mainās ekonomiskā situācija valstī (straujš inflācijas pieaugums u. tml.), tad ieguldījums vietējai kopienai var tikt pārskatīts ātrāk.
