FOTO: Ieva Čīka, LETA.
Pēdējos gados ir pieaudzis agresīvo aviopasažieru skaits gan pasaulē, gan nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” reisos. Lai efektīvāk vērstos pret noziegumiem un huligāniskām darbībām lidmašīnās, Latvija plāno pārņemt grozījumus Konvencijā par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisakuģos.
Satiksmes ministrija izstrādājusi un Saeimā iesniegusi likumprojektu “Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisakuģos”. 25. jūlijā tas ir nodots Ārlietu komisijai.
Saeima 1997. gada 24. martā pieņēma likumu, ar ko Latvija pievienojās Konvencijai par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos (Tokijas konvencija).
Vienlaikus Latvija pašreiz nav ratificējusi Tokijas konvencijas protokolu, kas papildina starptautisko līgumu ar būtiskiem nosacījumiem par jurisdikcijas aspektiem, lai veicinātu un nodrošinātu efektīvāku prevenciju noziegumiem un huligāniskām darbībām, kas izdarītas gaisakuģī.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu protokolu. Tā pieņemšanas primārais mērķis ir harmonizēt dalībvalstu pieeju un padarīt efektīvāku valstu rīcību, lai sauktu pie atbildības nedisciplinētos pasažierus, kuri ar savām darbībām apdraud gaisakuģa, pārējo tajā esošo personu vai mantas drošību.
Konvencija attiecas gan uz krimināli, gan administratīvi sodāmiem pārkāpumiem, ko katra valsts klasificē un piemēro atbilstoši savai sodu un tiesvedības praksei.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka starptautiskajā aviācijā ir skaitliski pieaudzis gadījumu skaits un smaguma pakāpe, kad traucējošie pasažieri apdraud gaisakuģa, tajā esošo personu vai mantas drošību, kā arī atsakās izpildīt apkalpes norādes.
Starptautiskās gaisa transporta asociācijas apkopotā statistika liecina, ka no 2007. līdz 2016. gadam saņemti 58 000 ziņojumi par pasažieriem, kas pārkāpuši noteikumus.
Starp incidentiem ir dažāda veida noziedzīgi nodarījumi un traucējošas darbības, tai skaitā uzbrukums apkalpes locekļiem vai pasažieriem; kautiņi iereibušu pasažieru vidū; bērnu aizkaršana; seksuāla uzmākšanās un uzbrukums; nekārtīga uzvedība alkohola reibumā; nelegāla narkotiku lietošana; atteikšanās sekot likumīgām apkalpes instrukcijām; lidmašīnas sēdekļu un salona interjera pārmeklēšana un dažreiz vandalizācija; neatļauta pārnēsājamu elektronisko ierīču lietošana; lidmašīnas drošības iekārtu iznīcināšana un citi traucējumi vai nepieļaujama rīcība.
Nacionālās lidsabiedrības “Air Baltic” ieskatā agresīvo pasažieru skaita pieaugums ir problēma, ar kuru vajag cīnīties, paredzot papildu tiesisko regulējumu.
Arī saskaņā ar šīs aviokompānijas apkopotajiem datiem ir pieaudzis agresīvo pasažieru skaits uz kopējo pārvadāto pasažieru skaitu un ir daudz vairāk izteikti agresīvu gadījumu (tostarp uzbrukumi apkalpei un citiem pasažieriem), kad nepieciešama policijas iesaiste.
Iemesli ir dažādi: alkohola, narkotisko vielu ietekme, psihiskas novirzes, neapmierinātība ar kādu pakalpojumu, starppersonu konflikts.
Ņemot vērā pēdējos gados ļoti izplatīto dažādu veidu elektronisko cigarešu pieejamību, bieži netiek ievērots aizliegums smēķēt lidmašīnā.
2023. gadā saņemti 609 ziņojumi no apkalpes locekļiem (2022. gadā 493 ziņojumi) par situācijām ar agresīviem pasažieriem vai noteikumu pārkāpumiem.
Pēc lidsabiedrības apkopotās statistikas, “Air Baltic” lidojumos ir vidēji 1,5 agresīvi pasažieri uz 10 000 pasažieriem.
Akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts atklāj, ka 2024. gadā (līdz 8. augustam ieskaitot) ir saņemti 509 apkalpes ziņojumi par agresīviem pasažieriem, kuri pārkāpuši “Air Baltic” pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumus.
Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka būtiskākais ieguvums no protokola ratificēšanas ir jurisdikcijas noteikšana.
Šobrīd jurisdikcija nosakāma atbilstoši Tokijas konvencijas 3. pantam un nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Regulējums paredz, ka par gaisakuģī izdarītiem kriminālnoziegumiem un darbībām, kas var apdraudēt vai apdraud gaisakuģa vai tajā esošo personu vai mantas drošību, vai arī apdraud kārtību un disciplīnu gaisakuģī, personu var sodīt valsts, kurā gaisakuģis ir reģistrēts.
Patlaban Latvijas iestādes nevar sodīt pasažierus, kuri izlido no Latvijas vai ielido Latvijā ar lidmašīnām, kas nav reģistrētas Latvijā, uzsver ministrija.
Izšķirīgais aspekts ir brīdis, kad kriminālnoziegums vai darbība ir izdarīta. Ja pārkāpums ir izdarīts laikā starp brīdi, kad lidmašīna ir pacēlusies, un brīdi, kad tā ir nosēdusies un apstājusies, tad ir piemērojama tās valsts jurisdikcija, kurā lidmašīna ir reģistrēta.
Piemēram, ja lidojumu no Vācijas uz Latviju izpilda “Lufthansa” (ar Vācijā reģistrētu gaisakuģi), tad Latvija nevar sodīt pārkāpējus, jo sodīšana šajā gadījumā ir Vācijas jurisdikcijā.
Ja pārkāpums – smēķēšana gaisa kuģī – izdarīts “Rynair” lidojumā no Lielbritānijas uz Latviju, tad pārkāpums būs Lielbritānijas jurisdikcijā.
Arī pārējos lidojuma posmos, proti, pirms pacelšanās un pēc nosēšanās un apstāšanās, sodīšana par pārkāpumiem šobrīd ir tās valsts jurisdikcijā, kurā lidmašīna ir reģistrēta.
Respektīvi, ja lidmašīna ir reģistrēta Latvijā (piemēram, “Air Baltic” lidaparāts), tad sodu piemēros Latvija. Bet, ja lidmašīna reģistrēta Lielbritānijā (piemēram, “Rynair” lidaparāts), tad to darīs Lielbritānija.
Pēc protokola ratificēšanas situācija mainīsies – par gaisakuģī izdarītajām darbībām varēs sodīt un par kriminālnoziegumiem būs jāsoda valstij, kurā gaisakuģis ir nosēdies neatkarīgi no tā reģistrētājvalsts.
Tātad Latvijas jurisdikcija būs nosakāma arī gadījumos, kad lidojumus izpildīs citas aviokompānijas, uzsver SM. Noteicošais faktors ir lidmašīnas nosēšanās Latvijas teritorijā.
Piemēram, ja “Turkish Airlines” izpildīs lidojumu no Stambulas uz Rīgu, tad personu par kriminālnoziegumiem un huligāniskām darbībām varēs sodīt saskaņā ar Latvijas likumu.
Tomēr, īstenojot šo jurisdikciju, jāvērtē, vai attiecīgais kriminālnoziegums ir uzskatāms par kriminālnoziegumu ekspluatantvalstī, norāda SM.
Likumā “Par aviāciju” definēts, ka gaisakuģa ekspluatantvalsts ir valsts, kura ir ekspluatanta pamatdarbības vieta vai, ja tādas nav, pastāvīgā atrašanās vieta.
Protokola ratifikācija skars arī nomniekus. Tas izriet no protokola IV panta, kas Tokijas konvencijas 3. pantu papildina ar jaunu 1. bis punktu. Respektīvi, ja Latvijā nosēžas citā valstī reģistrēts gaisakuģis, bet tā ekspluatants ir Latvijas privātpersona, tad pārkāpējam varēs piemērot Latvijas jurisdikciju.
Tāpat ekspluatantvalsts (Latvija) varēs īstenot savu jurisdikciju tad, ja kriminālnoziegums vai darbība būs veikta lidojumā, kurš sākas un beidzas ārpus Latvijas teritorijas.
Lai stiprinātu Latvijas tiesībsargājošo institūciju spēju piemērot sankcijas, tādējādi sekmējot šādu nodarījumu prevenciju, pēc protokola ratifikācijas tiks pārskatīts administratīvo sodu saturs un apmērs, to vieta Latvijas tiesību aktu sistēmā, kā arī tiks izvērtēti kriminālatbildības aspekti, norādīts likumprojekta anotācijā.
SM atklāj, ka šobrīd vēl nav uzsāktas diskusijas par sodu pastiprināšanu. Domājams, ka grozījumi varētu skart Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. panta otro daļu par sabiedriskās kārtības traucēšanu gaisakuģī.
