Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
No 2024. gada 1. jūlija laulības noslēgšanai vairs nebūs nepieciešama liecinieku klātbūtne. Līdz ar to divu pilngadīgu liecinieku klātbūtne laulību reģistrēšanā likuma izpratnē būs personu, kuras vēlas noslēgt laulību, tiesības, nevis pienākums.
To paredz grozījumi Civillikumā un saistītie grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kas stājas spēkā 10. oktobrī.
Civillikuma 56. panta jaunā redakcija tiks piemērota no 2024. gada 1. jūlija, nosakot, ka laulāšana notiek, personīgi klātesot līgavainim un līgavai. Līgavainis un līgava var pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus. Liecinieku neierašanās nav šķērslis laulības noslēgšanai.
Savukārt likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” papildināts ar 28. pantu, nosakot, ka jaunā norma stāsies spēkā no 2024. gada 1. jūlija un ir piemērojama gadījumos, kad iesniegums un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti dzimtsarakstu nodaļā vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī iesniegti pēc minētā datuma.
Tas nozīmē, ka laulības, kas pieteiktas līdz nākamā gada 1. jūlijam, būs jāslēdz ar liecinieku klātbūtni. Jaunā norma attiecas uz laulībām, par kurām dokumenti būs iesniegti 2024. gada 1. jūlijā un pēc minētā datuma.
“Jau ilgstoši praksē ir apspriests jautājums par liecinieku obligātas klātbūtnes nepieciešamību, reģistrējot laulību. Mūsdienās prasībai pēc divu pilngadīgu liecinieku obligātas klātbūtnes vairs nav juridiskas nozīmes, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Atzīstams, ka liecinieku klātbūtne ir kļuvusi formāla, jo ne saturiski, ne funkcionāli liecinieki neietekmē un nevar ietekmēt laulības reģistrāciju. Lai gan vēsturiski lieciniekiem tika paredzēts pienākums ar savu klātbūtni un parakstu apliecināt laulības noslēgšanas faktu un to, ka laulības noritējušas godprātīgi un pēc brīvas izvēles, patlaban šo pienākumu, ņemot vērā būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā un pieeju informācijas sistēmām, veiksmīgi pilda dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas,” skaidro tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” 26. punkts nosaka: lai noslēgtu laulību dzimtsarakstu nodaļā, pārstāvniecībā vai pie garīdznieka, personas, kuras vēlas noslēgt laulību, iesniedz noteikta parauga kopīgu iesniegumu un laulības reģistrācijai nepieciešamos dokumentus dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā dokumentu pārbaudei.
Tieslietu ministre turpina: “Veicot laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi, dzimtsarakstu nodaļas amatpersona papildus pārbauda Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas, lai pārliecinātos, vai līgava un līgavainis ir juridiski brīvi un vai nav citu Civillikumā noteikto šķēršļu laulības noslēgšanai. Tāpat, noslēdzot laulību, dzimtsarakstu nodaļas amatpersona noskaidro līgavaiņa un līgavas gribu stāties laulībā. Ja abi izsaka šo vēlēšanos, amatpersona izsludina, ka uz šīs vienošanās un likuma pamata laulība ir noslēgta, kā to paredz Civillikuma 57. pants. Rezumējot minēto, secināms, ka mūsdienās tiesiskas laulības noslēgšanai liecinieku klātbūtne nav nepieciešama.”
Arī ģenerālprokurors Juris Stukāns vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Andrejam Judinam norāda, ka Latvijas civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēma pietiekami nodrošina laulības noslēgšanas tiesiskumu un ziņu par laulības noslēgšanas faktu ticamību. Turpretī liecinieku klātbūtne laulības noslēgšanas brīdī nevar novērst fiktīvas vai piespiedu laulības noslēgšanas risku, jo likums neparedz liecinieku pienākumu noskaidrot šos apstākļus un citus šķēršļus, kā arī apliecināt to neesamību.
Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Grūbis Saeimas Juridiskajai komisijai uzsvēra, ka grozījumi varētu veicināt fiktīvi noslēgto laulību skaitu, tāpēc Valsts policija izmaiņas neatbalsta.
“Laulību liecinieku liecības ir svarīgs un nozīmīgs papildu pierādījums Krimināllikuma 154.1 panta (“Cilvēku tirdzniecība”) un 285.2 panta (“Nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā”) sastāva esamības vai neesamības noskaidrošanā.
Valsts policija vērš uzmanību, ka pašreiz laulību liecinieku klātbūtne nerada papildu finanšu slogu ne valstij, ne laulātajiem. Taču, atsakoties no laulību liecinieku klātbūtnes fiktīvo laulību gadījumā, finanšu vai cita apdraudējuma sekas var tikt radītas gan valstij, gan kādam no laulātajiem,” pretēju nostāju pauda Valsts policijas priekšnieka vietnieks.
Lielākajā daļā Eiropas valstu pastāv prasība par liecinieku klātbūtni laulības noslēgšanā. Šāds noteikums ir, piemēram, Lietuvā, Čehijā, Šveicē, Austrijā, Beļģijā, Polijā. Turpretī iespēja salaulāties bez lieciniekiem noteikta Igaunijā, Ukrainā, Vācijā.
