SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
13. jūlijā, 2023
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Finanses
2
12
2
12

Gatavojas digitālajam eiro

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Eiropas Komisija nākusi klajā ar diviem tiesību akta priekšlikumiem – izstrādāt regulējumu iespējamajai digitālajai eiro formai, ko Eiropas Centrālā banka varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, kā arī stiprināt eiro skaidras naudas likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu. Digitālā eiro ieguvumi būtu iespēja šo naudu lietot bez maksas neatkarīgi no atrašanās vietas un norēķināties arī bez interneta savienojuma, privātums un standartizēta pielāgotība dažādu cilvēku vajadzībām. Digitālo eiro Eiropā varētu sākt testēt 2026. gadā.

īsumā
  • Lai pielāgotos pieaugošajai ekonomikas digitalizācijai, Eiropas Centrālā banka, tāpat kā daudzas citas centrālās bankas visā pasaulē, pēta iespēju ieviest digitālo eiro kā papildinājumu skaidrai naudai.
  • Ja tiks pieņemts pozitīvs lēmums, tad digitālo eiro ieviesīs eirozonā ne agrāk kā 2026. gadā.
  • Digitālo eiro varētu apmainīt pret banknotēm un bezskaidrās naudas eiro kontā pēc kursa 1:1.
  • Joprojām, īpaši ceļojot, mēdzam bažīties par to, vai maksājumu karte tiks pieņemta tirdzniecības vietās un kāda būs komisijas maksa par pirkumu.
  • Digitālā eiro lietošana sekotu labākajai pašreizējai tirgus praksei no lietošanas perspektīvas: tiktu izmantotas jau sabiedrībā zināmas un pierastas tehnoloģijas – maksājumu lietotnes un maksājumu kartes.
  • Maksājumi bezsaistes režīmā nodrošinātu skaidrai naudai pielīdzināmu privātuma līmeni, jo maksājumu apstrāde un izpilde notiktu bez trešo pušu starpniecības.
  • Digitālajam eiro būtu noteikts pakalpojumu klāsts, kas finanšu pakalpojuma sniedzējiem būtu jānodrošina bez maksas.

Lai pielāgotos pieaugošajai ekonomikas digitalizācijai, Eiropas Centrālā banka (ECB), tāpat kā daudzas citas centrālās bankas visā pasaulē, pēta iespēju ieviest digitālo eiro kā papildinājumu skaidrai naudai, norādīts Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā medijiem.

Pašlaik 114 valstis, kuras pārstāv vairāk nekā 95% no globālās ekonomikas apjoma, pēta centrālo banku digitālo valūtu ieviešanas iespējas, teikts vietnē makroekonomika.lv. Ieviešanas iemesli un mērķi mēdz būt dažādi. Tie ir balstīti uz izaicinājumiem, ar kuriem šīs valstis saskaras elektronisko maksājumu jomā. Globāli attīstītākajās valstīs veikt centrālo banku digitālo valūtu izpēti mudinājuši tādi faktori kā straujš skaidrās naudas lietošanas samazinājums un pieaugošais privāto maksājumu risinājumu piedāvājums, kas var radīt monopolizācijas riskus.

Savukārt attīstības valstis vairāk tiecas risināt finansiālās iekļautības problēmas un mazināt ar elektronisko norēķinu pieejamību saistītās izmaksas.

Kāpēc nepieciešams digitālais eiro

Digitālā eiro projekta izpētes fāzi ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas uzsāka 2021. gada oktobrī, teikts Latvijas Bankas (LB) “Finanšu stabilitātes pārskatā 2023”. Izpētes fāzes mērķis ir risināt būtiskākos problēmjautājumus, kas saistīti ar digitālā eiro potenciālo funkcionālo ietvaru jeb “dizainu”.

Šis projekta posms noslēgsies 2023. gada rudenī, kad ECB lems par nākamās – izstrādes – fāzes uzsākšanu.

Tikai pēc tās tiks pieņemts galīgais lēmums – ja tas būs pozitīvs, tad digitālais eiro ieviešams eirozonā ne agrāk kā 2026. gadā.

Kāpēc Eiropai vajag digitālo eiro? “Pasaule mainās. Digitalizācija ir pārveidojusi sabiedrību tā, kā vēl pirms desmit gadiem būtu grūti iedomāties. Ir mainījušies arī mūsu maksāšanas ieradumi – cilvēki arvien vairāk vēlas maksāt digitāli,” blogā raksta ECB valdes locekļa Fabio Paneta (Fabio Panetta) un EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. “Eirozonā digitālais eiro piedāvātu digitālo maksājumu risinājumus, kas bez maksas būtu pieejami visiem un visur.”

Trešā alternatīva

Digitālais eiro sniegtu patērētājiem alternatīvu papildus pašreizējām iespējām – bezskaidras un skaidras naudas maksājumiem.

“Digitālais eiro atšķirībā no citām bezskaidrās naudas formām ir ECB izdots (šobrīd bezskaidro eiro galvenokārt emitē komercbankas), proti, kā banknote, tikai digitālā vidē. To varētu apmainīt pret banknotēm un bezskaidrās naudas eiro kontā pēc kursa 1:1,” norāda Finanšu nozares asociācija. “Digitālais eiro būtu risinājums tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas izvēlas dot priekšroku digitālajiem maksājumiem. Iecerēts, ka daļēji digitālie maksājumi ar digitālo eiro varētu notikt arī ārpus tiešsaistes risinājumiem.”

Vienots Eiropas digitālais maksāšanas līdzeklis

LB moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks stāsta, ka digitālais eiro būtu maksājumu risinājumus jebkuram gadījumam, jebkurā vietā. “Pašreiz nav vienota Eiropas digitālā maksāšanas līdzekļa, kas tiktu pieņemts visā eirozonā. Joprojām, īpaši ceļojot, mēdzam bažīties par to, vai maksājumu karte tiks pieņemta tirdzniecības vietās un kāda būs komisija par maksājumu. Digitālais eiro tiktu ieviests visā eirozonā un būtu izmantojams līdzīgi kā skaidra nauda, neuztraucoties par tā pieņemšanu tirdzniecības vietās vai papildus izmaksām.”

Digitālais eiro saglabātu arī skaidras naudas funkcijas: augstāku maksājumu privātumu, bezmaksas lietošanu, tostarp bez interneta savienojuma, kā arī dizainu, kas piemērots dažādu cilvēku vajadzībām.

Maksājumi bezsaistes režīmā nodrošinātu skaidrai naudai pielīdzināmu privātuma līmeni, jo maksājumu apstrāde un izpilde notiktu bez trešo pušu starpniecības.

Savukārt tiešsaistes maksājumos finanšu pakalpojumu sniedzēji iegūtu informāciju tikai tādā apmērā, kas nepieciešams, lai cīnītos ar nelikumīgām darbībām, kuras saistītas ar krāpšanu vai terorisma finansēšanu. Eirosistēma (t. i., ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas) abos gadījumos neredzēs un neuzglabās privātu informāciju, uzsver LB eksperts.

Digitālā eiro konts

“Digitālā eiro lietošana sekotu labākajai pašreizējai tirgus praksei no lietošanas perspektīvas, tiktu izmantotas sabiedrībā zināmas un pierastas tehnoloģijas – maksājumu lietotnes un maksājumu kartes. Tādējādi maksājumi ar digitālo eiro būtiski neatšķirtos no tā, kā šobrīd jau veicam maksājumus ar elektroniskajiem līdzekļiem,” skaidro R. Vecbaštiks.

Digitālā eiro kontu varētu atvērt pie finanšu pakalpojuma sniedzēja. Konts un nauda glabātos centrālajā bankā, taču finanšu pakalpojumu sniedzējs nodrošinātu visas ar kontu saistītās darbības iespējas.

Maksājuma veikšanai tiktu izmantota jau sabiedrībā zināmā un ierastā NFC tehnoloģija, pietuvinot maksājuma instrumentu (telefonu, maksājumu karti u. c.) maksāšanas terminālim. Taču šādu maksājumu termināļu uzstādīšana un apkalpošana uzņēmējiem rada papildu izmaksas, tādēļ tiem būtu izvēle arī pieņemt maksājumus, izmantojot kvadrātkodus jeb QR kodus.

Eirosistēma izstrādātu centrālu, vienotu mobilās lietotnes risinājumu, ko finanšu pakalpojumu sniedzējs aktivizētu sava klienta viedtālrunī. Šī lietotne būtu nošķirta no finanšu pakalpojuma sniedzēja lietotnes un piedāvātu pamata digitālā eiro pakalpojumu darbību.

Savukārt finanšu pakalpojumu sniedzējiem būtu arī iespēja integrēt digitālā eiro pakalpojumus savās jau aktīvajās lietotnēs, lai piedāvātu papildu pakalpojumus un padarītu digitālā eiro lietošanu ērtāku. Tādējādi cilvēks, atverot digitālā eiro kontu, spētu izvēlēties, kuru lietotni vēlas izmantot – eirosistēmas vai sava finanšu pakalpojuma sniedzēja.

Bez maksas visā eirozonā

Digitālā eiro pamata lietošana būtu bez maksas visā eirozonā. Pamata lietošana nozīmē, ka digitālajam eiro būtu noteikts pakalpojumu klāsts, kas finanšu pakalpojuma sniedzējiem būtu jānodrošina bez maksas. Šie pakalpojumi ietvertu konta atvēršanu un uzturēšanu, standarta maksājumu veikšanu un konta papildināšanas/naudas līdzekļu izņemšanas darbības.

Būtiska uzmanība digitālā eiro izpētes fāzē tiek pievērsta digitālās un finansiālās iekļautības jautājumiem, norāda LB eksperts. Ne tikai Latvijā, bet arī visās eirozonas dalībvalstīs noteiktai sabiedrības daļai joprojām nav iespējas izmantot elektroniskos maksāšanas līdzekļus. Iemesli tam var būt dažādi, piemēram, digitālo prasmju trūkums, finansiālie apsvērumi, neuzticība finanšu pakalpojumu sniedzējiem vai arī nespēja izpildīt konta atvēršanas prasības. Tādēļ visi jautājumi par digitālā eiro lietošanu un pieejamību tiek skatīti arī no šī aspekta, lai gala risinājums būtu atbilstošs dažādu cilvēku vajadzībām (lietošana personām ar invaliditāti, iespēja klātienē atvērt digitālā eiro kontu, konsultāciju pieejamība un maksājumu karšu nodrošināšana).

Diskusijas par ietekmi uz likviditāti

“Digitālais eiro un ar to saistītās maksājumu sistēmas un iespējas radīs lielāku digitālo maksājumu sistēmu noturību, plašāku izmantošanu, aptverot arī tās grupas, kas ikdienas darījumiem izmanto skaidru naudu pirkuma anonimitātes dēļ,” uzsver Finanšu nozares asociācija. “Tāpat digitālais eiro sekmēs Eiropas Savienības (ES) neatkarību no citu valstu maksājumu risinājumiem, kas maksājumu jomā jau ilgstoši bijusi viena no EK prioritātēm.”

FNA atzīmē, ka joprojām turpinās diskutēt par to, kā mazināt negatīvo ietekmi uz banku likviditāti un ekonomikas finansēšanas iespējām, jo naudas turēšana personas vienotajā digitālā eiro kontā nozīmēs, ka banka šo naudu nevar izmantot finansēšanai un likviditātes vadībai, kā tas ir šobrīd.

Eiropas Banku federācijas ieskatā ES noteikumiem par digitālā eiro maksājumu pakalpojumiem būtu jānodrošina stabils pamats turpmākajai banku sistēmas attīstībai, kas ļautu labāk mazināt aizvien pieaugošo krāpšanu tiešsaistē.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI