SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
02. janvārī, 2023
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pašvaldības
24
24

Jaunais Pašvaldību likums. Iedzīvotājiem būtiskākais

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Kolektīvā iesnieguma tiesības dotas Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vai kuriem pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums šajā teritorijā.

LV portāla infografika.

Nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi un pakalpojumus katras pašvaldības administratīvajā teritorijā. Šādus mērķus iecerēts sasniegt ar jauno Pašvaldību likumu – vienu no nozīmīgākajiem pēdējos gados izstrādātajiem tiesību aktiem, ar ko tiek ieviesti arī jauni sabiedrības līdzdalības mehānismi. LV portāls skaidro iedzīvotājiem būtiskāko.

īsumā
  • Lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldībās, paredzēts izveidot konsultatīvas institūcijas. Iedzīvotāju padomes >>
  • Sabiedrības ierosinātiem teritorijas attīstības projektiem jāparedz līdzdalības budžets likumā noteiktajā apmērā. Līdzdalības budžets >>
  • Jaunais likums paredz arī kolektīvos iesniegumus pašvaldībai par tās kompetencē esošajiem jautājumiem. Kolektīvais iesniegums >>
  • Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā un ievērotu iedzīvotāju intereses, pašvaldībai jārīko publiskās apspriešanas. Publiskā apspriešana >>
  • Jaunais likums kā pašvaldības autonomo funkciju paredz darba ar jaunatni veikšanu un jauniešu iesaisti pašvaldības lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas. Darbs ar jaunatni >>
  • No 2024. gada Latvijā varēs rīkot pašvaldību referendumus par noteiktiem domes lēmumiem, pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem un domes atlaišanu. Pašvaldību referendumi >>
  • Jaunais likums paredz, ka viena no vietvaru autonomajām funkcijām, kas jāīsteno līdz 2024. gada 1. janvārim, ir atskurbināšanas pakalpojumu pieejamība un pašvaldības policijas izveide. Pašvaldības policija >>
  • Likumā noteikts, ka vienīgā pašvaldības saistošo noteikumu oficiālā publikācija ir oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Pašvaldību saistošie noteikumi vienuviet >>

Jaunais Pašvaldību likums, kas stājies spēkā 1. janvārī, aizstāj novecojušo, 1994. gadā pieņemto likumu “Par pašvaldībām” un turpmāk noteiks pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, pārvaldes institucionālo sistēmu, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras, sadarbību starp pašvaldībām un ar valsts institūcijām.

Izmaiņas vietvaru darbības tiesiskajā regulējumā bija nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību pēc aktīvākas sabiedrības iesaistes lēmumu pieņemšanā un efektīvākiem instrumentiem, lai nodrošinātu viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu sabiedrībai būtiskos, ar pašvaldību darbību saistītos jautājumos, likuma izstādē uzsvēra toreizējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs

“Iedzīvotājiem noteikti ir jābūt iesaistītiem pašvaldības darbā, jo tikai savstarpējā sadarbībā varam panākt iespējami labāku rezultātu,” īsi pirms jaunā likuma stāšanās spēkā intervijā LV portālam pauda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, vienlaikus norādot, “iedzīvotājiem pašiem ir jābūt aktīviem un gribošiem iesaistīties pašvaldības darbā, jānāk ar savām iniciatīvām, jo pašvaldība formāli līdzdalības grupas neveidos.”

Vairāk par tēmu >>

Iedzīvotāju padomes

Lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam, pašvaldībās paredzēts izveidot konsultatīvas institūcijas – iedzīvotāju padomes. Iedzīvotāju padomes varēs veidot ne tikai atsevišķos pagastos vai pilsētās, bet arī to daļās.

Noteikts, ka padomju kompetencē būs izskatīt šādus no pašvaldības funkcijām izrietošus jautājumus, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses:

  • gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana, parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana, pretplūdu pasākumi, kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu;
  • gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību;
  • sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu.

Noteikts, ka padomes iesniedz lēmumu projektus izskatīšanai pašvaldības domē. Domei ir pienākums noskaidrot iedzīvotāju padomes viedokli, pirms pieņemt lēmumu par izmaiņām minēto pašvaldības funkciju izpildes kārtībā, ja tās var skart padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses.

Iedzīvotāju padomju izveidošanas kārtību, darbības organizāciju, kārtību, kādā izskata padomes iesniegumus, kā arī padomju kompetenci vietējās kopienas jautājumu izlemšanā papildu likumā jau noteiktajam vietvaras nosaka ar saistošajiem noteikumiem likuma ietvaros.

Par iedzīvotāju padomes locekli var būt un padomes vēlēšanās var piedalīties fiziskās personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu un ir Latvijas Republikas pilsoņi vai Eiropas Savienības pilsoņi, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, bet ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā. Par iedzīvotāju padomes locekli nav atļauts būt domes deputātam, pašvaldības izpilddirektoram un viņa vietniekam. Citus ar dzīvesvietu vai īpašuma piederību saistītos priekšnoteikumus dalībai padomes vēlēšanās var noteikt padomes nolikumā.

Jaunais likums paredz: lai iesaistītu sabiedrību atsevišķu pašvaldības funkciju vai uzdevumu pildīšanā, pašvaldība var izveidot arī konsultatīvās padomes un komisijas. Konsultatīvās padomes vai komisijas sastāvā var iekļaut domes deputātus. Konsultatīvās padomes vai komisijas izveidošanas nepieciešamību, kā arī kompetenci, sastāvu un darba organizāciju nosaka likums, domes lēmums vai domes pieņemts nolikums.

Līdzdalības budžets

Lai veicinātu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju iesaisti teritorijas attīstības jautājumu izlemšanā, jaunais likums paredz līdzdalības budžetu vismaz 0,5 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.

Likums nosaka, ka līdzdalības budžeta finansējums tiek izlietots sabiedrības ierosinātiem teritorijas attīstības projektiem. Projekta iesniedzēji var būt fiziskā persona, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, vai biedrība, vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības. Par projektiem, kas atbilst šajā likumā noteiktajiem kritērijiem, tiek organizēts balsojums. Tajā var piedalīties pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētas fiziskās personas, kuras sasniegušas vismaz 16 gadu vecumu. Projektu īsteno pašvaldība. Tas jāuzsāk triju mēnešu laikā pēc projektu konkursa rezultātu paziņošanas un jāīsteno divu gadu laikā.

Līdzdalības budžeta nolikums ir saistošie noteikumi, kuros nosaka līdzdalības budžeta izlietošanas kārtību, tostarp:

  • pašvaldības institūciju, kas nodrošina projektu atlasi un uzrauga līdzdalības budžeta izlietošanu;
  • projekta pieteikuma paraugu;
  • projektu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 30 dienām;
  • projektu atlases kritērijus;
  • balsošanas veidu (klātienē, elektroniski) un kārtību;
  • balsošanas termiņu, kas nav īsāks par 14 dienām;
  • balsu skaitīšanu un īstenojamo projektu noteikšanu.

Patlaban ir noteikts, ka pašvaldība 2023. un 2024. gadā līdzdalības budžetu var īstenot brīvprātīgi, bet, sākot ar 2025. gadu, tas būs obligāts pienākums.

Publiskā apspriešana

Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā un ievērotu iedzīvotāju intereses, pašvaldība rīko publisko apspriešanu tās autonomās kompetences jautājumos, paredz jaunais likums.

Publisko apspriešanu rīko pēc pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, iedzīvotāju padomes, domes vai domes priekšsēdētāja iniciatīvas un pamatojoties uz domes lēmumu. Ja publisko apspriešanu ierosina iedzīvotāji, pašvaldība var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams šādai apspriešanai.

Ierosinājumu par publiskās apspriešanas rīkošanu paraksta tā iesniedzējs un pievieno jautājumu vai dokumenta projektu, kas nododams apspriešanai. Ja publisko apspriešanu ierosina dome, attiecīgo dokumenta projektu pievieno domes lēmumam. Noteikts, ka publiskās apspriešanas ilgums ir vismaz 30 dienas un ar to saistītos izdevumus sedz no pašvaldības budžeta.

Pašvaldībai ir pienākums apkopot paustos viedokļus un sagatavot kopsavilkumu par publiskās apspriešanas rezultātiem, norādot arī vērā neņemto viedokļu noraidīšanas iemeslus. Dome vai tās pilnvarota pašvaldības institūcija apstiprina kopsavilkumu un triju darbdienu laikā to publisko likumā noteiktajā kārtībā. Domei mēneša laikā pēc publiskās apspriešanas kopsavilkuma apstiprināšanas jālemj par publiskajai apspriešanai nodoto dokumentu.

Atkārtotu publisko apspriešanu par publiskajai apspriešanai nodotu dokumentu var rīkot ne agrāk kā gadu pēc publiskās apspriešanas kopsavilkuma apstiprināšanas. Publisko apspriešanu nerīko par pašvaldības budžetu, pašvaldības pakalpojumu maksu, nodokļu vai nodevu likmēm, pašvaldības amatpersonu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no tā, pašvaldības iekšējās darba organizācijas jautājumiem, kā arī jautājumiem, kas ir citu institūciju kompetencē.

Kolektīvais iesniegums

Jaunais likums paredz arī kolektīvos iesniegumus pašvaldībai par tās kompetencē esošajiem jautājumiem. Kolektīvā iesnieguma tiesības dotas Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vai kuriem pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums šajā teritorijā. Lai iesniegtu kolektīvo iesniegumu, nepieciešams noteikts minimālais iesniedzēju skaits, kuru nosaka šādā veidā:

Novada pašvaldībā – atbilstoši pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrēto iedzīvotāju skaitam pēc aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem attiecīgā gada 1. janvārī:

  • līdz 15 000 iedzīvotāju – 100 iesniedzēju;
  • no 15 000 līdz 30 000 iedzīvotāju – 200 iesniedzēju;
  • vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju – 300 iesniedzēju.

Valstspilsētas pašvaldībā, izņemot Rīgas valstspilsētas pašvaldību, – 300 iesniedzēju.

Rīgas valstspilsētas pašvaldībā – 2000 iesniedzēju.

Kolektīvajā iesniegumā norāda, ka tas ir kolektīvais iesniegums, un ietver prasījumu pašvaldībai un īsu tā pamatojumu, kā arī norāda fizisko personu, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, tās adresi un kontaktinformāciju. Kolektīvā iesnieguma parakstītājs salasāmi norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Parakstus kolektīvajam iesniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.

Likumā noteikts: “Kolektīvais iesniegums nedrīkst ietvert tādu prasījumu, kas ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai ir klaji aizskarošs. Kolektīvais iesniegums nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.”

Darbs ar jaunatni

Līdz ar jaunā Pašvaldību likuma stāšanos spēkā no 2023. gada 1. janvāra 16 gadu vecumu sasniegušie jaunieši visās Latvijas pašvaldībās varēs iesniegt kolektīvo iesniegumu, darboties iedzīvotāju padomēs, piedalīties līdzdalības budžeta projektu ideju iesniegšanā un atlasē.

Jaunais likums kā pašvaldības autonomo funkciju paredz darba ar jaunatni veikšanu. Jaunatnes likumā noteikts, ka pašvaldība, pildot savas funkcijas, veic darbu ar jaunatni, ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Tāpat vietvarām uzdots plānot darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus, kā arī nodrošināt institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni. Izveidojot šādu sistēmu, paredzēts, ka pašvaldības ir tiesīgas:

  • noteikt par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju;
  • pieņemt darbā jaunatnes lietu speciālistu – personu, kura plāno un koordinē darbu ar jaunatni;
  • izveidot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, kas veicina pašvaldības darba ar jaunatni plānošanu un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
  • izveidot jauniešu centru, kura mērķis ir veicināt pašvaldības jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;
  • izveidot jauniešu domi, kas sekmē pašvaldības jauniešu sadarbību, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas darbā ar jaunatni;
  • paredzēt citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni.

Jaunatnes likumā noteikta kārtība, kā pašvaldībām jānodrošina jaunatnes lietu speciālista apmācība, kā ir jāorganizē jaunatnes lietu konsultatīvo padomju, jauniešu domju un jauniešu centru darbība. Tāpat šis likums uzdod pašvaldībām nodrošināt jaunatnes organizācijām un jauniešu neformālām iniciatīvu grupām iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu pašvaldības lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas. Patlaban saskaņā ar Jaunatnes likumu jaunieši ir personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem.

Pašvaldību referendumi

Jaunais likums nosaka, ka pašvaldība likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga rīkot pašvaldības referendumu.

Šogad pieņemtais Vietējo pašvaldību referendumu likums, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, paredz, ka pašvaldības referendumu var rīkot par:

  • pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem;
  • domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi jaunbūves – publiskas ēkas vai objekta, kuram saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4. panta pirmās daļas 1. punktu piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, – būvniecību;
  • domes atlaišanu. Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt dome.

Tiesības ierosināt pašvaldības referendumu paredzētas gan pašvaldību domēm, gan balsotājiem – Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, ja viņi atbilst šādiem kritērijiem:

  • ir sasnieguši 18 gadu vecumu;
  • ir reģistrēti vēlētāju reģistrā;
  • viņu dzīvesvieta ir reģistrēta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai viņiem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Pašvaldības referendumu varēs ierosināt arī pašvaldības dome, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no domes deputātu kopskaita. Pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām un tautas nobalsošanu.

Ja pašvaldības referendumā par domes atlaišanu dome netiek atlaista, tad referendumu par to pašu jautājumu atkārtoti var ierosināt ne agrāk kā gadu pēc referenduma rezultātu publiskas paziņošanas dienas. Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevar ierosināt gadu pēc domes sanākšanas un gadu pirms domes pilnvaru beigām.

Pašvaldības policija

Jaunais likums paredz, ka viena no vietvaru autonomajām funkcijām, kas ir jāīsteno līdz 2024. gada 1. janvārim, ir pašvaldības pienākums nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību, kā arī izveidot un finansēt pašvaldības policiju.

Valsts policija no 2020. gada 1. jūlija nekontrolē pašvaldību saistošo noteikumu ievērošanu, jo atbilstoši Administratīvās atbildības likuma regulējumam nav tiesīga piemērot sodus par šiem pārkāpumiem. Tādējādi pašvaldībās, kurās nav izveidota municipālā policija, vietvarām jau pašreiz ir jāpilnvaro pašvaldību amatpersonas veikt pašvaldību saistošo noteikumu kontroli un piemērot tajos paredzētos sodus par pārkāpumiem sabiedriskās kārtības jomā.

Saskaņā ar likumu “Par policiju” patlaban pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:

  • likumpārkāpumu profilakse;
  • ar iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, saistītu iesniegumu un informācijas reģistrēšana, reaģēšana uz sniegto informāciju, kā arī saņemtās informācijas nodošana kompetentām amatpersonām un institūcijām;
  • kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību apstiprinātie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī naudas sodu uzlikšana par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšana;
  • Valsts policijas un Valsts drošības dienesta atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā;
  • tūlītēju draudu novēršana, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, līdz tiesa izskata jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Pašvaldība var izveidot pašvaldības policiju, pati deleģēt minēto uzdevumu izpildi citai pašvaldībai, izņemot pienākumu atbalstīt Valsts policiju un Valsts drošības dienestu sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā, noteic likums. Tāpat pašvaldības saskaņā ar likumu var izveidot kopīgu pašvaldības policiju. Ja pašvaldība neveido savu vai kopīgu pašvaldības policiju vai nav deleģējusi pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, pašvaldību apstiprināto noteikumu, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kontroli, kā arī naudas sodu uzlikšanu par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšanu izpilda Valsts policija.

Saistošie noteikumi vienkopus

Likums arī noteic, ka turpmāk vienīgā pašvaldības saistošo noteikumu oficiālā publikācija būs oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Šāda kārtība nodrošinās vienkāršāku un ērtāku informācijas pieejamību plašākam sabiedrības lokam, kā arī pašvaldību darbības uzraudzības institūcijām, teikts likumprojekta anotācijā. Iepriekš pašvaldības varēja izvēlēties – saistošos noteikumus un paskaidrojuma rakstus publicēt oficiālajā izdevumā, vietējā laikrakstā vai bezmaksas pašvaldības izdevumā. 

Labs saturs
24
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI