Projekta ietvaros paredzēts uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos.
Freepik
Esošais atbalsts mājokļu jomā nav pieejams lielai daļai mājsaimniecību. T. s. “neatbalstītais vidusslānis” aptver aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām, kas ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekami, lai saņemtu hipotekāro kredītu, secinājusi Ekonomikas ministrija. Tāpēc tapusi jauna zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programma.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 459 “Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.4.i. investīcijas “Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai” ietvaros” stājas spēkā 20. jūlijā.
To mērķis ir dzīvojamo īres māju būvniecība, lai veicinātu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu zemas īres maksas mājokļu pieejamību mājsaimniecībām, kas nevar atļauties iegādāties mājokli uz tirgus nosacījumiem.
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvijā ir viens no zemākajiem mājsaimniecību ienākumu līmeņiem. Atbilstoši “Eurostat” datiem par 2018. gadu mājsaimniecību ienākumu līmenis Latvijā pēc pirktspējas paritātes veido tikai 59% no Eiropas Savienības vidējā mājsaimniecību ienākuma rādītāja.
Viens no īres tirgus attīstības primārajiem šķēršļiem, jo īpaši reģionos, ir nepietiekama iedzīvotāju pirktspēja, kas nosaka, ka pašlaik privātais sektors nav ieinteresēts veikt investīcijas īres namu būvniecībā reģionos, jo, ņemot vērā augstās būvniecības izmaksas un attīstītāja vēlamo investīciju atmaksāšanās periodu, īres maksa no jauna uzbūvētos mājokļos pārsniedz iedzīvotāju maksātspēju.
Ir novērots privāto investīciju trūkums daudzdzīvokļu īres māju celtniecībā.
Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pārskatā norādīts, ka ir novērots privāto investīciju trūkums daudzdzīvokļu īres māju celtniecībā, savukārt ir pieprasījums pēc cenu ziņā pieejamiem īres mājokļiem, kā rezultātā mājsaimniecībām trūkst izmaksu ziņā pieejamu mājokļu alternatīvu.
Atbalsta programma ir izstrādāta Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ietvaros, un tās īstenošanai ir pieejams finansējums 42,9 miljonu eiro apmērā. Par šo finansējumu ir paredzēts uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos.
Paredzēts uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos.
Noteikumu ietvaros netiek finansēti būvniecības projekti, kas tiek īstenoti Rīgas un Jūrmalas valstspilsētās, Baložu pilsētā, Ķekavas pagastā, Olaines pagastā, Mārupes pagastā, Babītes pagastā, Salaspils novadā, Stopiņu pagastā, Garkalnes pagastā un Carnikavas pagastā.
Lai veicinātu īres mājokļu pieejamību, programmā var iesaistīties plašs nekustamā īpašuma attīstītāju subjektu loks – komercsabiedrība, kooperatīvā sabiedrība, publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība.
Šo noteikumu ietvaros tiek finansēti projekti, kas paredz:
Atbalstu nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas dzīvojamās īres mājas būvniecībai kā aizdevumu un kapitāla atlaidi aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai dzīvojamās īres mājas būvniecībai sniegs sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”.
Noteikumi paredz divas būvniecības projekta finansēšanas iespējas:
Nekustamā īpašuma attīstītājam jānodrošina pašu finansiālais ieguldījums vismaz 5% apmērā.
Sabiedrības “Altum” sniegtā aizdevuma termiņš ir līdz 30 gadiem.
Sabiedrība “Altum” var piešķirt kapitāla atlaidi 25–30% apmērā aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai. Priekšnosacījumi kapitāla atlaides saņemšanai:
Ekonomikas ministrija prognozē, ka atbalsts nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas dzīvojamo māju būvniecībai būs pieejams jau septembrī.
Atbalsta programma paredz nosacījumus attiecībā uz īres maksu, mājsaimniecību ienākumu sliekšņiem, attiecināmajām izmaksām, dzīvokļa platību un sasniedzamajiem rādītājiem.
Īres tiesības mājoklim būs iespējams iegūt ikvienai mājsaimniecībai, kas atbildīs noteiktajiem mājsaimniecības ienākumu sliekšņiem (neto) un būs iestājušās pašvaldības administrētajā rindā. Noteikumu ietvaros izveidotā rinda būs jauna rinda, un tā nebūs saistīta ar līdzšinēji citām eksistējošām īrnieku rindām, piemēram, izrietoši no likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, norādīts likumprojekta anotācijā.
Ienākumu sliekšņus ir paredzēts koriģēt atbilstoši valsts inflācijas līmenim.
Ienākumu sliekšņi ir šādi:
Lai atbalsta programmas īstenošanas laikā nodrošinātu ienākumu sliekšņu atbilstību aktuālajai ekonomiskajai situācijai, no 2023. gada 1. janvāra un turpmāk katru gadu ienākumu sliekšņus ir paredzēts koriģēt atbilstoši valsts inflācijas līmenim.
Noteikumu trešajā daļā noteiktas kvalitātes prasības dzīvojamai īres mājai. Vidējā vienas dzīvojamās īres mājas viena dzīvokļa platība paredzēta 52,125 m2, īrei tiek nodoti dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari. Dzīvojamai īres mājai jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkai atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju, tai jāatbilst noteiktām ēkas gaiscaurlaidības un skaņas izolācijas prasībām.
Savukārt īres maksa nevar pārsniegt 5 eiro kvadrātmetrā (m2) mēnesī. Tiesa, to drīkst paaugstināt reizi gadā saskaņā ar gada vidējo valsts inflācijas līmeni, kas noteikts atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem.
Noteikumos paredzēti ikmēneša uzkrājuma maksājumi 0,25 eiro/m2 apmērā remontiem, kas nav paredzēti pārvaldīšanas darba plānā.
Nekustamā īpašuma attīstītājs no īrnieka var prasīt drošības naudas iemaksu divu mēnešu īres maksas apmērā, un ir paredzētas tiesības drošības naudu izmantot attiecīgā īrnieka kavētu līgumā paredzētu maksājumu segšanai un citu saistību izpildei īres līguma darbības laikā.
Izīrēto īres dzīvokli būs aizliegts nodot apakšīrei.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu risinājumu un finansējuma pieejamību zemas īres maksas mājokļu būvniecībai ilgtermiņā, noteikumi paredz izveidot Mājokļu pieejamības fondu, kuru pārvalda “Altum”.
Fonda finanšu avotus veido šādi finanšu līdzekļi:
Vairāk informācijas par atbalsta programmām "Altum" mājaslapā.