Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Veselības apdrošināšanas polises limits, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nav mainījies jau gandrīz 15 gadus – tas ir 426,86 eiro gadā. Savukārt valsts un pašvaldības darbiniekiem veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt pusi no šīs summas jeb 213,43 eiro, citādi darbiniekam jāsedz prēmiju starpība. Šajā LV portāla skaidrojumā par to, kā Covid-19 ietekmējis veselības apdrošināšanas polises, par prēmiju augstāko robežu un to, vai līdzmaksājumu par polisi var deklarēt kā attaisnotos izdevumus.
Veselības apdrošināšanas polises, ko iegādājas darba devējs darbiniekiem, ir labums (ienākums) darbiniekiem, un tas ir apliekams ar nodokli, ja polises cena pārsniedz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. pantā noteikto neapliekamo summu – 426,86 eiro gadā. Likuma norma attiecas uz visiem likuma subjektiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem – neatkarīgi no darbavietas.
Savukārt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 37. pants noteic, ka amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, tad amatpersonai (darbiniekam) jāsedz prēmiju starpība. Tas nozīmē, ka valsts un pašvaldības darbiniekiem veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt pusi no 426,86 eiro jeb 213,43 eiro.
Veselības apdrošināšanas polises limits ir spēkā gandrīz 15 gadus, zina teikt Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA), piebilstot, ka tas būtu jāpaaugstina, jo cenas veselības aprūpes jomā ir krietni pieaugušas. Apdrošinātājiem nākas aizvien vairāk ierobežot veselības apdrošināšanas polišu segumu – pirms padsmit gadiem tas krietni atšķīrās no tagad pieejamā. Konkrētā veselības apdrošināšanas programmā par noteiktu cenu šobrīd tiks iekļauts šaurāks pakalpojumu klāsts ar zemāku pakalpojumu procentuālo apmaksu nekā, piemēram, pirms desmit gadiem.
“Uzņēmējs, kurš ir gatavs nodrošināt valsts iedzīvotāju (uzņēmuma darbinieku) sociālo aprūpi un saviem darbiniekiem vēlas piedāvāt plašāku motivējošo instrumentu klāstu, t. i., gan veselības apdrošināšanu, gan nelaimes gadījumu apdrošināšanu vai uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, tiek nostādīts izvēles priekšā, precīzāk, ir spiests atteikties no kāda apdrošināšanas veida, jo ierobežojumi ir paredzēti vienlaikus visiem šiem pakalpojumiem,” norāda LAA.
Turklāt valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem nav nodrošināta privātajam sektoram līdzvērtīga motivējošo instrumentu pakete, jo saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 37. pantu šo iestāžu amatpersonu (darbinieku) veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt pusi no iepriekšminētā limita.
Veselības apdrošināšanas polišu iegāde un piešķiršana katrā darbavietā var atšķirties, un to nosaka uzņēmuma politika. Turklāt dažādas ir uzņēmumu finansiālās iespējas un darbinieku apdrošināšanai pieejamie līdzekļi. Ja uzņēmums piedāvā darbiniekiem iegādāties veselības apdrošināšanas polisi, veicot līdzmaksājumu, tad tas ir brīvprātīgi.
Ja darbiniekam jāmaksā polises līdzmaksājums, tā ir darba devēja politika, un tas noteikts iekšējos normatīvos aktos. Ja darba devējs pilnā apmērā apmaksā veselības apdrošināšanas polisi, tad darbiniekam nekas nav jāpiemaksā.
Darbiniekiem, kas par polisi maksā līdzmaksājumu, būtiska iespēja ir atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Nereti LV portāla lasītāji jautā, vai tad, ja darba devējs darbiniekam ir iegādājies veselības apdrošināšanas polisi par summu, kas pārsniedz ar nodokļiem neapliekamos 426,86 eiro, darbiniekam par līdzmaksājumu ir iespējams saņemt nodokļu atvieglojumus.
Atbilde. Ja darbinieks veic līdzmaksājumu, to var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus par ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Grāmatvedībā jālūdz sagatavot izziņu, ka šāds līdzmaksājums ir veikts. Izziņa būs jāpievieno deklarācijai kā attaisnojuma dokuments.
Likuma “Par Iedzīvotāju ienākumu nodokli” 10. panta pirmā daļa nosaka: pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:
[..] 2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu (gan tādu, kuru rezidences valsts ir Latvijas Republika, gan tādu, kuru rezidences valsts ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts) kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, [..]”.
Ekonomiskā krīze, kuras dēļ atsevišķu nozaru darbība ir apstājusies, rada ļoti nopietnu spiedienu uz polišu cenām, uzņēmumi cenšas ietaupīt, norāda LAA. Savukārt veselības aprūpes nozarē valdošais darbinieku trūkums spiež veselības aprūpes uzņēmumus paaugstināt atalgojumu strādājošajiem. Lai to varētu izdarīt, veselības aprūpes uzņēmumi cenšas paaugstināt izcenojumus saviem pakalpojumiem, kas atkal noved pie spiediena uz apdrošināšanas polišu cenām.
Veselības apdrošināšanas īpatsvars 2020. gadā bija 18% no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Darbinieku veselības apdrošināšana jeb juridisko personu veselības apdrošināšana pērn bija 99,65% no veselības apdrošināšanas portfeļa jeb 98,6 miljoni eiro parakstītajās prēmijās. Privātpersonu apdrošināšana veidoja tikai 0,35% no kopējā veselības apdrošināšanas portfeļa jeb 350 000 eiro.
Kopumā pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas polisēm Latvijā pieaug – to sekmē apgrūtināta valsts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, veselības apdrošināšanas polises kā atlīdzības sistēmas sastāvdaļas popularitātes pieaugums un sabiedrības novecošanās, kas nes līdzi paaugstinātu vajadzību pēc medicīniskajiem pakalpojumiem.
Lai gan pērnā pavasara ārkārtējās situācijas laikā izmaksāto atlīdzību apjoms saruka, jo bija ierobežota pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem, kopš vasaras tas atkal pieauga un kopumā korelē ar ierobežojumiem – stingrāku ierobežojumu laikā samazinās, pēc tam atkal pieaug.
Atbildot uz jautājumu, kādas tendences Covid-19 laikā parādās polisēs, LAA atklāj, ka vairāki apdrošinātāji sākuši apmaksāt ārstu piedāvātās attālinātās konsultācijas.
Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, it īpaši tās sākuma posmā, 2020. gada pavasarī, daži apdrošinātāji ir piedāvājuši pagarināt līguma termiņu, individuāli vienojoties ar klientu, citi savukārt piedāvā pagarināt atsevišķas seguma pozīcijas, piemēram, sportu.
Viens apdrošinātājs radījis arī atsevišķu apdrošināšanas veidu – apdrošināšanu pret Covid-19 –, kuru piedāvāja juridiskajām personām.
Covid-19 ārstēšanas vai vakcinācijas iekļaušana veselības apdrošināšanas polisēs nav aktuāla, jo šos pakalpojumus nodrošina valsts.
