Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopš 1998. gada 1. janvāra vecais likums zaudējis ievērojamu tiesību normu apjomu (pamata redakcija sastāvēja no 51 panta, bet līdz 2020. gada 1. decembrim spēkā esošā redakcija – vien no 20 pantiem).
FOTO: Zane Bitere
1. decembrī stājas spēkā jauns Valsts robežsardzes likums. LV portāls skaidro, kāpēc bija nepieciešams izstrādāt pilnīgi jaunu tiesisko regulējumu un kādas ir būtiskākās izmaiņas tajā.
Līdzšinējais Robežsardzes likums tika pieņemts 1997. gada 27. novembrī. Stājoties spēkā jaunajam Valsts robežsardzes likumam, Robežsardzes likums spēku zaudē.
Valsts robežsardzes (VR) Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore majore Kristīne Pētersone skaidro, ka līdz šim spēkā esošais likums ir novecojis: “Tas bija spēkā vairāk nekā 20 gadus, tika grozīts 18 reizes, no tā tika izslēgtas 6 nodaļas, piemēram, VR komplektēšana, formastērpa valkāšana u. c., tā panti un punkti tika papildināti ar deviņām papildu vienībām, kā arī no tā tika izslēgti, neskaitot minētajās nodaļās ietilpstošos, 11 panti, to daļas un punkti.”
Kopš 1998. gada 1. janvāra vecais likums zaudējis ievērojamu tiesību normu apjomu. Proti, pamata redakcija sastāvēja no 51 panta, bet līdz 2020. gada 1. decembrim spēkā esošā redakcija – vien no 20 pantiem.
Papildus iepriekšminētajam K. Pētersone akcentē vēl citus iemeslus, kāpēc bija vajadzīgs jauns VR normatīvais akts:
VR ieskatā būtiskākās izmaiņas ir trīs:
Jaunais Valsts robežsardzes likums aktualizē arī VR uzdevumus. K. Pētersone norāda, ka jaunajā likumā nav pārņemts tāds uzdevums kā atbalsta sniegšana dabas resursu saglabāšanas un saimnieciskās darbības noteikumu ievērošanas kontrolē, kas līdz šim bija noteikts vecā Robežsardzes likuma 13. panta pirmās daļas 11. punktā.
Turpinot VR pārstāve norāda, ka ir ne tikai precizēti līdzšinējie uzdevumi, bet ieviesti arī jauni. Piemēram, turpmāk VR jāplāno savu funkciju īstenošanai nepieciešamā infrastruktūra un jāveic preventīvi pasākumi ar valsts robežas šķērsošanu saistīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai.
Tāpat VR turpmāk ir skaidri noteikta par atbildīgo iestādi vairāku ES saistošajos regulējumos minēto dalībvalstu pienākumu izpildē, piemēram, paredzēts, ka tieši VR jākomplektē nacionālā rezerve Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienībām un jāsagatavo tās dalībnieki izvietošanai. Vienlaikus VR paredzēta vēl nebijusi kompetence savā darbības jomā, kas ir nemilitāru mācību organizēšana citām institūcijām.
Aktualizēts arī ar pagaidu turēšanas telpu saistītais tiesiskais regulējums. Kā norāda VR pārstāve, turpmāk ieviests speciāli aprīkota transportlīdzekļa institūts, tostarp paredzēts maksimālais laiks, līdz kuram personu var turēt pagaidu turēšanas telpā, kā arī noteiktas personas tiesības un aizliegumi, uzturoties tajā.
Pie izmaiņām, kas attiecas uz VR kopumā, K. Pētersone min arī to, ka ir ieviests Šengenas acquis (Šengenas tiesību kopuma – red. piezīme) izvērtēšanā konstatēto trūkumu novēršanas rīcības plāns ārējās robežas un robežkontroles jomā, kā arī noteikta VR loma saistībā ar to.
K. Pētersone min šādas uz robežsargiem attiecināmas vispārīgās izmaiņas, kas noteiktas jaunajā Valsts robežsardzes likumā:
Atbilstoši VR sniegtajai informācijai jaunajā likumā ir skaidri noteikts, ka robežsargam visā valsts teritorijā ir tiesības:
Vienlaikus likumā precizētas robežsarga tiesības iekļūt īpašumā (skat. Valsts robežsardzes likuma 15. pantu).
K. Pētersone min arī šādas robežsargu kompetences izmaiņas:
K. Pētersone uzskata, ka jaunais likums pavisam noteikti atvieglos robežsardzes darbu, jo tā tiesiskais regulējums ir maksimāli pietuvināts mūsdienu situācijai un prasībām: “Tāpat ar to ir novērstas iepriekšējā regulējuma nepilnības, piemēram, jau minētais robežsarga dalības arodbiedrībās aizliegums, kā arī tajā ir ielikts tiesisks pamats pilnvērtīgai VR funkcionēšanai tagad un turpmāk, piemēram, noteikta skaidra kompetence FRONTEX (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra – red. piezīme) ietvaros, paredzētas paaugstinātas prasības robežsarga kvalifikācijai, kā arī uzlabots ieroču pielietošanas institūts.
“Neaizmirsīsim, ka likuma ietvaros ir atjaunots arī robežsarga zvēresta institūts, kas vienlaikus vairos arī katra robežsarga piederības un atbildības sajūtu pret VR un valsti kopumā,” turpina VR pārstāve. Viņas ieskatā papildu jaunas, nepārprotamas un uz rezultātu vērstas VR darbības jeb pamatregulējuma esamība kopumā vairos gan robežsargu, gan robežsardzes darbinieku, kā arī visas sabiedrības uzticību VR, valsts pārvaldei un valstij kopumā.
