SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
01. decembrī, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
6
6

Stājas spēkā jauns Valsts robežsardzes likums

Kopš 1998. gada 1. janvāra vecais likums zaudējis ievērojamu tiesību normu apjomu (pamata redakcija sastāvēja no 51 panta, bet līdz 2020. gada 1. decembrim spēkā esošā redakcija – vien no 20 pantiem).

FOTO: Zane Bitere

1. decembrī stājas spēkā jauns Valsts robežsardzes likums. LV portāls skaidro, kāpēc bija nepieciešams izstrādāt pilnīgi jaunu tiesisko regulējumu un kādas ir būtiskākās izmaiņas tajā.

īsumā
  • Līdzšinējais Robežsardzes likums tika pieņemts 1997. gada 27. novembrī.
  • Bija nepieciešamība skaidri noteikt Eiropas Savienības (ES) regulējuma realizācijas mehānismu Eiropas robežu un krasta apsardzes jomā.
  • Jaunais likums skaidri nosaka mērķi – nodrošināt tiesisku un efektīvu Valsts robežsardzes darbību.
  • Atcelts aizliegums robežsargiem apvienoties arodbiedrībās, jo saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu tas neatbilst Satversmei.
  • Jaunais likums ietver juridiski korektu terminoloģiju, kas atbilst Šengenas Robežu kodeksam un Robežas likumam.
  • Jaunajā likumā ir skaidri noteikts, ka robežsargam visā valsts teritorijā ir tiesības noskaidrot personas identitāti.
  • Jaunais likums atvieglos robežsardzes darbu, jo tā tiesiskais regulējums ir maksimāli pietuvināts mūsdienu situācijai un prasībām.

Līdzšinējais Robežsardzes likums tika pieņemts 1997. gada 27. novembrī. Stājoties spēkā jaunajam Valsts robežsardzes likumam, Robežsardzes likums spēku zaudē.

Valsts robežsardzes (VR) Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore majore Kristīne Pētersone skaidro, ka līdz šim spēkā esošais likums ir novecojis: “Tas bija spēkā vairāk nekā 20 gadus, tika grozīts 18 reizes, no tā tika izslēgtas 6 nodaļas, piemēram, VR komplektēšana, formastērpa valkāšana u. c., tā panti un punkti tika papildināti ar deviņām papildu vienībām, kā arī no tā tika izslēgti, neskaitot minētajās nodaļās ietilpstošos, 11 panti, to daļas un punkti.”

Kopš 1998. gada 1. janvāra vecais likums zaudējis ievērojamu tiesību normu apjomu. Proti, pamata redakcija sastāvēja no 51 panta, bet līdz 2020. gada 1. decembrim spēkā esošā redakcija – vien no 20 pantiem.

Jauna robežsardzes tiesiskā regulējuma nepieciešamība

Papildus iepriekšminētajam K. Pētersone akcentē vēl citus iemeslus, kāpēc bija vajadzīgs jauns VR normatīvais akts:

  • nepieciešamība skaidri noteikt Eiropas Savienības (ES) regulējuma realizācijas mehānismu Eiropas robežu un krasta apsardzes jomā;
  • vecā Robežsardzes likuma ietvertā regulējuma neatbilstība Satversmes tiesas 23.04.2014. spriedumam lietā Nr. 2013-15-01 “Par Robežsardzes likuma 49.panta pirmās daļas vārdu “apvienoties arodbiedrībās” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102. pantam un 108. panta otrajam teikumam” (turpmāk – Satversmes tiesas 23.04.2014. spriedums lietā Nr. 2013-15-01);
  • mūsdienu tiesību sistēmai neatbilstoša un novecojusi terminoloģija (piemēram, tika lietots jēdziens “robežpārejas punkts”, bet pareizi būtu “robežšķērsošanas vieta”);
  • mūsdienām neatbilstoši fiziskā spēka, speciālo cīņas paņēmienu un šaujamieroča pielietošanas nosacījumi (piemēram, Robežsardzes likuma 18. pants neparedzēja šaujamieroča pielietošanas iespēju gadījumā, kad bezpilota gaisa kuģis traucē VR funkciju izpildi);
  • nepietiekami skaidri noteikta rīcību kara un izņēmuma stāvokļa laikā – pastāvēja tikai norāde par to, ka VR ietilpst Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvā, taču VR jābūt savietojamai ar NBS vienībām gan ekipējuma, gan apmācību, gan procedūru jomās.

Atcelts aizliegums robežsargiem apvienoties arodbiedrībās

VR ieskatā būtiskākās izmaiņas ir trīs:

  • jaunais likums skaidri nosaka mērķi – nodrošināt tiesisku un efektīvu VR darbību;
  • atcelts aizliegums robežsargiem apvienoties arodbiedrībās, jo saskaņā ar Satversmes tiesas 23.04.2014. spriedumu lietā Nr. 2013-15-01 minētais aizliegums ir neatbilstošs Satversmei;
  • jaunais likums ietver juridiski korektu terminoloģiju, kas atbilst Šengenas Robežu kodeksam un Robežas likumam.

Izmaiņas attiecībā uz Valsts robežsardzi kopumā

Jaunais Valsts robežsardzes likums aktualizē arī VR uzdevumus. K. Pētersone norāda, ka jaunajā likumā nav pārņemts tāds uzdevums kā atbalsta sniegšana dabas resursu saglabāšanas un saimnieciskās darbības noteikumu ievērošanas kontrolē, kas līdz šim bija noteikts vecā Robežsardzes likuma 13. panta pirmās daļas 11. punktā.

Turpinot VR pārstāve norāda, ka ir ne tikai precizēti līdzšinējie uzdevumi, bet ieviesti arī jauni. Piemēram, turpmāk VR jāplāno savu funkciju īstenošanai nepieciešamā infrastruktūra un jāveic preventīvi pasākumi ar valsts robežas šķērsošanu saistīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai.

Tāpat VR turpmāk ir skaidri noteikta par atbildīgo iestādi vairāku ES saistošajos regulējumos minēto dalībvalstu pienākumu izpildē, piemēram, paredzēts, ka tieši VR jākomplektē nacionālā rezerve Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienībām un jāsagatavo tās dalībnieki izvietošanai. Vienlaikus VR paredzēta vēl nebijusi kompetence savā darbības jomā, kas ir nemilitāru mācību organizēšana citām institūcijām.

Aktualizēts arī ar pagaidu turēšanas telpu saistītais tiesiskais regulējums. Kā norāda VR pārstāve, turpmāk ieviests speciāli aprīkota transportlīdzekļa institūts, tostarp paredzēts maksimālais laiks, līdz kuram personu var turēt pagaidu turēšanas telpā, kā arī noteiktas personas tiesības un aizliegumi, uzturoties tajā.

Pie izmaiņām, kas attiecas uz VR kopumā, K. Pētersone min arī to, ka ir ieviests Šengenas acquis (Šengenas tiesību kopuma – red. piezīme) izvērtēšanā konstatēto trūkumu novēršanas rīcības plāns ārējās robežas un robežkontroles jomā, kā arī noteikta VR loma saistībā ar to.

Par vispārīgajām izmaiņām attiecībā uz robežsargiem

K. Pētersone min šādas uz robežsargiem attiecināmas vispārīgās izmaiņas, kas noteiktas jaunajā Valsts robežsardzes likumā:

  • precizēta robežsarga definīcija (skat. Valsts robežsardzes likuma 10. pantu);
  • ieviestas minimālās prasības robežsargam (obligāta ieņemamajam amatam atbilstoša profesionālā izglītība (kvalifikācija) robežapsardzības jomā vai speciālā robežsarga apmācība, kā arī obligāta speciāla ar NBS saskaņota militārā apmācība);
  • atjaunots robežsarga zvēresta institūts (skat. Valsts robežsardzes likuma 11. pantu);
  • ieviesta iespēja robežsargu iecelt profesionālā dienesta karavīra amatā (skat. Valsts robežsardzes likuma 13. pantu);
  • noteikti īpaši dienesta veikšanas nosacījumi gadījumā, ja VR ir iekļauta NBS sastāvā izņēmuma stāvoklī vai kara laikā (skat. Valsts robežsardzes likuma 14. pantu);
  • vienkāršota robežsarga nosūtīšana starptautiskā pasākumā (skat. Valsts robežsardzes likuma 12. pantu);
  • robežsargam skaidri noteikts aizliegums nepamatoti atteikties no dalības starptautiskā pasākumā, ja viņš šai dalībai ir piekritis (skat. Valsts robežsardzes likuma 18. pantu).

Par izmaiņām robežsarga kompetencē

Atbilstoši VR sniegtajai informācijai jaunajā likumā ir skaidri noteikts, ka robežsargam visā valsts teritorijā ir tiesības:

  • noskaidrot personas identitāti;
  • atteikt valsts robežas šķērsošanu personai, kurai kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums izbraukt no valsts;
  • izņemt nederīgu ceļošanas dokumentu un citu dokumentu, kura nepieciešamība noteikta normatīvajos aktos, kas regulē personu ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas kārtību un ceļu satiksmes jomu.

Vienlaikus likumā precizētas robežsarga tiesības iekļūt īpašumā (skat. Valsts robežsardzes likuma 15. pantu).

K. Pētersone min arī šādas robežsargu kompetences izmaiņas:

  • noteiktas robežsarga tiesības vajāt, apturēt, pārbaudīt un aizturēt kuģošanas līdzekļus valsts ūdeņos, kā arī saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 111. pantu – ārpus valsts ūdeņiem;
  • aktualizēta fiziskā spēka, speciālā cīņas paņēmiena un speciālā līdzekļa lietošana, kā arī dienesta suņa izmantošana un ieroča pielietošana un izmantošana;
  • paredzēti īpaši fiziskā spēka, speciālā cīņas paņēmiena, speciālā līdzekļa lietošanas un šaujamieroča pielietošanas un izmantošanas nosacījumi gadījumos, kad robežsargam nepieciešams sniegt atbalstu citai valsts vai pašvaldības institūcijai tās uzdevumu izpildē, vai pārtraucot/novēršot noziedzīgu nodarījumu, kura izmeklēšana nav VR kompetencē, pildot dienesta pienākumus ārpus valsts, kā arī gadījumos, ja VR iekļauta NBS sastāvā.

Atvieglos robežsardzes darbu

K. Pētersone uzskata, ka jaunais likums pavisam noteikti atvieglos robežsardzes darbu, jo tā tiesiskais regulējums ir maksimāli pietuvināts mūsdienu situācijai un prasībām: “Tāpat ar to ir novērstas iepriekšējā regulējuma nepilnības, piemēram, jau minētais robežsarga dalības arodbiedrībās aizliegums, kā arī tajā ir ielikts tiesisks pamats pilnvērtīgai VR funkcionēšanai tagad un turpmāk, piemēram, noteikta skaidra kompetence FRONTEX (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra – red. piezīme) ietvaros, paredzētas paaugstinātas prasības robežsarga kvalifikācijai, kā arī uzlabots ieroču pielietošanas institūts.

“Neaizmirsīsim, ka likuma ietvaros ir atjaunots arī robežsarga zvēresta institūts, kas vienlaikus vairos arī katra robežsarga piederības un atbildības sajūtu pret VR un valsti kopumā,” turpina VR pārstāve. Viņas ieskatā papildu jaunas, nepārprotamas un uz rezultātu vērstas VR darbības jeb pamatregulējuma esamība kopumā vairos gan robežsargu, gan robežsardzes darbinieku, kā arī visas sabiedrības uzticību VR, valsts pārvaldei un valstij kopumā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU