Mājdzīvniekiem patlaban ir pieejamas pat vairākas vakcīnas pret koronavīrusiem, taču tās pasargā dzīvnieku no konkrēta koronavīrusa, nevis no SARS-CoV-2, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis.
Ja cilvēks ir slims
Ņemot vērā, ka slimība ir jauna un šajā jomā nav pietiekami daudz zinātnisko pētījumu, bet atsevišķos gadījumos tomēr Covid-19 vīrusa klātbūtne ir konstatēta arī dzīvniekiem, PVD mājdzīvnieku īpašniekus aicina būt uzmanīgiem un ievērot zināmus piesardzības pasākumus, lai pasargātu mājdzīvniekus un paši sevi.
Ja cilvēkam ir apstiprināta saslimšana ar Covid-19, PVD iesaka izvairīties no pārāk cieša kontakta ar savu mājdzīvnieku: netuvināt mājdzīvniekam seju, neglaudīt mājdzīvnieku.
Ja Covid-19 slimniekam ir jāaprūpē mājdzīvnieks (nav citas personas, kas parūpētos par mājdzīvnieku), jāievēro visi higiēnas nosacījumi un slimniekam ieteicams lietot sejas masku, iesaka pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “Bior”.
Tāpat cilvēks slimošanas laikā savu mājdzīvnieku var ievietot PVD reģistrētā veterinārajā klīnikā vai patversmē, iepriekš piesakoties, kā arī informējot šo vietu par to, ka dzīvnieka īpašnieks ir Covid-19 pozitīvs.
Ja atrodas karantīnā
Atbildot uz jautājumu, vai būtu pieļaujama dzīvnieku saskarsme ar cilvēku, kuram jāievēro karantīna, institūts “Bior” savā mājaslapā norāda, ka drošības apsvērumu dēļ būtu jāierobežo dzīvnieka saskarsme ar personu, kas atrodas karantīnā, – tāpat kā tiek rekomendēts inficētajiem cilvēkiem pēc iespējas samazināt kontaktu ar veselajiem, ievērot personīgās higiēnas priekšnoteikumus, arī lietot atsevišķus traukus, dvieļus u. tml. Līdzīgi kā uz dažādām virsmām, vīruss var nokļūt un saglabāties arī uz dzīvnieka apmatojuma un gļotādām.
“Bior” aicina būt gataviem iekļaut neparedzētu apstākļu rīcības plānā arī mājdzīvnieka vajadzības, piemēram, nodrošināt pietiekamus barības un medikamentu (ja dzīvniekam kādu apstākļu dēļ jāsaņem medikamentoza terapija) krājumus gadījumos, kad saimniekiem pašiem ir jāievēro karantīna.
Neglaudīt mājdzīvniekus
Ikdienas saskarsmē ar dzīvniekiem PVD aicina ievērot šādus piesardzības pasākumus:
- neglaudīt svešus un klaiņojošus mājdzīvniekus, netuvoties tiem, neņemt tos uz mājām;
- pēc jebkura kontakta ar mājdzīvnieku (arī tad, ja tas ir savs mājdzīvnieks) mazgāt rokas;
- neļaut svešiem cilvēkiem glaudīt savu mājdzīvnieku;
- pastaigas laikā neļaut savam mājdzīvniekam kontaktēties ar citiem mājdzīvniekiem.
Jāpiebilst, ka iepriekš minētie piesardzības pasākumi būtu ievērojami arī ikdienā, lai pasargātu sevi no saslimšanas ar dažādām infekcijas slimībām.
Vai dzīvnieks ir vīrusa rezervuārs
“Bior” savā mājaslapā norāda, ka, pēc Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (World Organisation for Animal Health) un Pasaules veselības organizācijas datiem, vīrusa pārnese galvenokārt notiek no cilvēka uz cilvēku. Pašlaik nav skaidri zināms, vai mājdzīvnieks var būt SARS-CoV-2 rezervuārs un nodot to cilvēkam, bet teorētiski inficēts dzīvnieks varētu būt vīrusa rezervuārs.
Pasaules dzīvnieku veselības organizācija ziņo par arvien jauniem gadījumiem, kad SARS-CoV-2 vīruss konstatēts dzīvniekiem. Šībrīža informācija liecina, ka vīruss var inficēt kaķu dzimtas dzīvniekus un mājas seskus, bet suņi ir mazāk uzņēmīgi. Dažos gadījumos kaķu dzimtas dzīvniekiem novēroja klīnisku saslimšanu (ar Covid-19 slima cilvēka kaķim Beļģijā un tīģeriem un lauvām zooloģiskajā dārzā ASV, kuram, iespējams, vīrusu nodevis inficējies dzīvnieku kopējs). Sākotnējie pētījumi liecina, ka laboratorijas apstākļos kaķi šo vīrusu var nodot cits citam.
Taču “Bior” uzsver, ka nav pamata rīcībai, kas negatīvi ietekmētu dzīvnieku labturību, piemēram, nevajag atteikties no mājdzīvnieka vai eitanizēt to.
Ja ir aizdomas par mājdzīvnieka inficēšanos ar SARS-CoV-2 vīrusu, būtu ieteicams ierobežot dzīvnieka kontaktu ar cilvēkiem un citiem dzīvniekiem.
Brīdina ūdeļu audzētavas
Šobrīd PVD nav informācijas par gadījumiem, kad slimības izraisītājs būtu konstatēts lauksaimniecības dzīvniekiem, saka E. Oļševskis. Tomēr dienests atgādina: dzīvnieku novietnēs ir būtiski ievērot biodrošības prasības, kā arī nevajadzētu pieļaut, ka novietnē strādā cilvēki ar Covid-19 raksturīgiem simptomiem.
Tomēr PVD neizslēdz iespējamību, ka ar Covid-19 saslims arī dzīvnieki Latvijā, ne tikai Nīderlandē un citur pasaulē. “Latvijā ir astoņas ūdeļu audzētavas. Esam aicinājuši sekot līdzi dzīvnieku veselības stāvoklim un nekavējoties informēt veterinārārstu un PVD, ja dzīvniekiem novērotas gremošanas un/vai respiratorās saslimšanas, kā arī ja novērojama paaugstināta dzīvnieku mirstība. Tāpat PVD aicina pārliecināties, ka novietnēs nodarbinātie ir veseli, bez Covid-19 raksturīgajiem simptomiem,” saka PVD pārstāvis.
***
Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”. Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.
