Piekrastes zvejniekiem kompensēs roņu radītos zaudējumus

Pēdējo gadu laikā piekrastes zvejnieki vairākkārt (arī Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdēs) ir norādījuši, ka roņi arvien negatīvāk ietekmē piekrastes zveju – tiek sabojāti zvejas rīki, tāpat arī tiek sabojāta vai zaudēta nozveja.

Situācija, kad pastāv konflikts starp piekrastes zvejnieku ekonomiskajām interesēm un roņiem, kas ir aizsargājami zīdītāji, ir zināma arī vides aizsardzības institūcijām.

Lai risinātu šo problēmu un nodrošinātu publisko finansējumu zaudējumu segšanai, ir izstrādāti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 174 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Kompensācijas shēma par nozvejas zaudējumiem, kurus radījuši aizsargājamie zīdītāji””.

Noteikumi paredz, ka publisko finansējumu varēs saņemt juridiskas un fiziskas personas, kuras nodarbojas ar komerciālo zveju Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos (atbalsta pretendents) un kurām kalendārajā gadā, par ko tiek kompensēti roņu radītie zaudējumi, kā arī projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir zvejas atļauja (licence).

Publiskā finansējuma apmērs katram atbalsta pretendentam būs atkarīgs no tā, kāds nozvejas apjoms ir konkrētajām zivju sugām, kuras ietekmē roņi (akmeņplekste, sīga, zandarts, asaris, lucītis, menca, vimba, plaudis, lasis, taimiņš, salaka, reņģe, vējzivs, apaļais jūras grundulis un plekste). Tiks ņemts vērā šo zivju nozvejas apjoms kalendārajā gadā, par kuru atbalsta pretendents vēlas saņemt publisko finansējumu, uz ko tiek attiecināts MK noteikumos noteiktais zivju vērtības koeficients un roņu radīto zaudējumu koeficients.

Lai pieteiktos uz publisko finansējumu, atbalsta pretendentiem Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz projekta iesniegums un atbalsta pretendenta deklarācija.