Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Šodien, 21. februārī, stājas spēkā grozījumi “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos”, kas uzlabo makšķerēšanas un zemūdens medību iespējas Latvijas ūdeņos. Piemēram, izmaiņas regulējumā paredz noteikt atsevišķus kanālus un caurteces, kurās no 1. marta līdz 30. aprīlim ir aizliegts makšķerēt, tā novēršot dažādo jēdziena “caurtece” interpretācijas iespēju.
Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” grozījumu mērķis ir precizēt, pilnveidot un skaidrāk noteikt personu pienākumus un tiesības makšķerēšanā, vēžošanā un zemūdens medībās, lai mazinātu tiesību normu interpretācijas iespējas un ļautu tās personām pilnvērtīgāk ievērot, norādīts likumprojekta anotācijā.
Turpmāk, piedaloties makšķerēšanas sacensībās, organizētājam būs jāpārliecinās, ka dalībniekiem ir makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, vai jāieraksta atzīme, kāpēc tā nav nepieciešama. Šāds regulējums ir svarīgs, jo sacensību organizētāji dažkārt nepārliecinās par to, vai dalībniekiem ir derīga makšķerēšanas karte, turklāt sacensībās reizēm piedalās arī makšķernieki no ārvalstīm, kuri, iespējams, nezina par šādas kartes iegādes nepieciešamību, norādīts noteikumu projekta anotācijā.
Iecerēts, ka jaunie noteikumi veicinās arī jūras makšķerēšanas (trollinga) attīstību Latvijas jūras ūdeņos. Noteikumos paredzēts – makšķerējot jūrā tālāk par divām jūras jūdzēm no krasta, makšķerēšanas rīku skaits vienai personai netiks ierobežots. Daudzās Baltijas jūras valstīs makšķerēšana jūrā ir ļoti populāra nodarbe, kas sniedz ieguldījumu arī jūras piekrastes ekonomikā, uzsver Zemkopības ministrija.
Turpmāk tiks noteikti tikai atsevišķi kanāli un caurteces, kurās no 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts makšķerēt. Tās ir 16 ūdenstilpes, kurās no zivju resursu aizsardzības viedokļa ir svarīgs sezonāls makšķerēšanas liegums.
Iepriekš noteikumos bija paredzēts makšķerēšanas liegums no 1. marta līdz 30. aprīlim visos kanālos un caurtecēs Latvijā, kas savstarpēji savieno ezerus vai savieno upes un ezerus ar upēm, vai savieno ezerus un upes ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci. Vārds “caurtece” nozīmēja, ka tā varēja būt arī jebkura upe. Praksē bieži veidojās strīdīgas situācijas par šī vārda piemērošanu un interpretāciju saistībā ar aizlieguma ievērošanu un kontroli. Turpmāk tiks mazinātas šādas interpretācijas iespējas un attiecīgo lieguma normu piemērošana notiks skaidri noteiktās konkrētās vietās, kuru skaits būs ierobežots atbilstoši zivju aizsardzības nepieciešamībai.
Noteikumos ir arī precizēts, kurās Daugavas attekās, posmos un daļās Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā varēs nodarboties ar zemūdens medībām.
Saskaņā ar noteikumu izmaiņām makšķerēšanā vairs nebūs noteikts aizliegums sadalīt noķertās salakas un reņģes, jo makšķerējot šīs zivis bieži vien tiek izmantotas par ēsmu citu zivju makšķerēšanai un tas neapdraud šo zivju resursu ilgtspēju.
Reņģēm noteikts loma apjoma ierobežojums – 10 kilogrami.
Savukārt par noķertu stori nāksies maksāt ievērojamu sodu – 143 eiro par vienu zivi. Paredzēts arī sods par zivju sadalīšanas aizlieguma neievērošanu – 143 eiro par kilogramu.
