Katrā uzņēmumā ir tiesības noteikt savu atvaļinājuma piešķiršanas kārtību, ievērojot Darba likuma regulējumu.
LV portāla infografika
Gada sākums ir laiks, kad iestādes, uzņēmumi un organizācijas plāno savu darba organizāciju dažādos virzienos. Viens no tiem ir darbinieku ikgadējo atvaļinājumu nodrošināšana. Par saviem atpūtas plāniem, visticamāk, laikus aizdomājas arī paši darbinieki. LV portāls skaidro, kas jāņem vērā darbiniekam, plānojot ikgadējo atvaļinājumu.
Darba likuma 149. un 150. pants paredz ikviena darbinieka tiesības uz atpūtas periodu, ko apmaksā darba devējs: ikgadējo atvaļinājumu. Ar šo likumdevējs vienlīdz ir noteicis pienākumu darba devējam – atvaļinājumu piešķirt, bet darbiniekam – atvaļinājumu izmantot, lai pienācīgi atpūstos, atgūtu fiziskos un garīgos spēkus un atgriežoties varētu kvalitatīvi izpildīt savus nolīgtos darba pienākumus.
Darba devējs nevar par atvaļinājumu piešķiršanu nelikties ne zinis un, piemēram, nodarbināt darbiniekus, atrunājoties ar sarežģītu finansiālo situāciju vai aizvietotāju trūkumu.
Tāpat arī darbiniekam nav pamata būt pārcentīgam, ilgstoši nepārtraukti strādāt un izdegt, neizmantojot savas tiesības uz atpūtu.
Ikgadējais atvaļinājums pienākas visiem darbiniekiem. Gan tiem, kuriem darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, gan tiem, kuriem tas noslēgts uz nenoteiktu laiku. Gan tiem, kam ir nolīgts pilns (normālais) darba laiks, gan tiem, kam nepilns (piemēram, strādā 4 stundas dienā u. tml.).
Ja darba attiecības ir uzsāktas nesen, tiesības uz atvaļinājumu normālā kārtībā rodas pēc tam, kad nostrādāti pilni seši mēneši. Savukārt darbiniekiem, kas pienākumus pilda uz cita – uzņēmuma, autoratlīdzības – līguma, nevis darba līguma pamata, darba devēja apmaksāts atvaļinājums nepienākas.
Likums noteic, ka atvaļinājumu piešķir:
Jāņem vērā – katrā uzņēmumā ir tiesības noteikt savu atvaļinājuma piešķiršanas kārtību, ievērojot Darba likuma regulējumu. Uz iepriekš minēto izdevumā “Darba tiesības” norādījušas juristes Velga Slaidiņa un Ilze Skultāne.
Tāpat 150. panta otrā daļa paredz, ka darba devējam, piešķirot darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ir pienākums pēc iespējas ņemt vērā – nevis izpildīt – darbinieka vēlmes.
Praksē tas nozīmē, ka pastāv divas iespējas, kā darbinieks un darba devējs vienojas par atvaļinājuma izmantošanu.
Pirmā iespēja – pusēm vienojoties – nozīmē, ka atvaļinājuma piešķiršana šajā darbavietā notiek individuālā sarunu ceļā. Parasti šāda prakse ir mazos uzņēmumos ar nelielu darbinieku skaitu. Darbinieks rakstiski savā iesniegumā izsaka vēlmi atvaļinājumu izmantot, norādot konkrētu laiku. Šādu iesniegumu vēlams iesniegt darba devējam laikus, piemēram, vienu mēnesi iepriekš.
Darbinieka iesniegums varētu izskatīties šādi:
SIA “Zelta vārti” direktoram
Ilgvaram Ozoliņam
SIA “Zelta vārti” administratores
Ingas Bekmanes
IESNIEGUMS
Pamatojoties uz Darba likuma 149. pantu, lūdzu piešķirt man ikgadējo atvaļinājumu (vai tā daļu ... kalendāra dienu apmērā), sākot ar 6. jūliju.
2020. gada 1. jūnijā
Paraksts: I. Bekmane
Kā redzams no piemēra, darbiniekam savā iesniegumā pietiekami ir norādīt tikai atvaļinājuma sākuma datumu un nevajag skaitļot, kad īsti atvaļinājums beidzas un kad jāatgriežas darbā.
Ja atvaļinājumu paredzēts izmantot daļējā apmērā, tad jānorāda tā kopējais ilgums, piemēram, viena, divas kalendāra nedēļas. Atvaļinājuma laiku un dienu, kad jāatgriežas darbā, atbilstoši iesniegumā norādītajai informācijai aprēķinās darba devējs un par to darbiniekam ar rīkojumu par atvaļinājuma piešķiršanu paziņos.
Jāņem vērā, ka darba devējs darbinieka vēlmi izmantot atvaļinājumu viņa norādītajā laikā var gan akceptēt, gan noraidīt un piedāvāt citu laiku. Jo atbilstoši minētajam 150. panta otrajā daļā darba devēja prioritāte un primārais pienākums ir sekot, lai viņa iestādē vai uzņēmumā darba gaita netiktu traucēta.
Otra Darba likumā noteiktā iespēja – sastādot atvaļinājuma grafiku – atvaļinājumu organizēšanai ir daudz paredzamāka. Šo kārtību parasti izmanto lieli uzņēmumi, kuros nodarbināti vairāki desmiti vai pat simti darbinieku.
Iestādēs un uzņēmumos, kuros gada sākumā tiek sastādīts un saskaņots darbinieku atvaļinājuma grafiks, atvaļinājuma izmantošana, visticamāk, notiks prognozēti – darbiniekiem būs skaidrs, kurš aizvietos atpūtā promesošos kolēģus, un vadība varēs laikus plānot finanšu plūsmu.
Atvaļinājuma grafika sastādīšanā tiek iesaistīti visi darbinieki. Parasti grafikā iekļauj arī informāciju par darbinieku aizvietošanu, tā nodrošinot nepārtrauktu pienākumu izpildi. Grafiku sastāda elektroniski, tomēr tas ir arī jāizdrukā, lai katrs darbinieks varētu par savu saskaņoto atvaļinājuma periodu parakstīties. Sastādot grafiku, darba devējs konsultējas ar darbinieku pārstāvjiem un kopīgi tiek veiktas nepieciešamās korekcijas. Pēc tam darba devējs atvaļinājumu grafiku apstiprina un ar šo dokumentu vēlreiz iepazīstina visus darbiniekus. Grafikam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam.
Atvaļinājumu grafika paraugs varētu izskatīties šādi:
ATVAĻINĀJUMU GRAFIKS 2020. GADAM
_______________________________________________
SIA “SUDRABA BURAS” Ražošanas daļa
APSTIPRINU
_______________________________________________
Vadītāja vai struktūrvienības vadītāja paraksts, datums, kad parakstīts
Darbinieks (vārds, uzvārds) |
Atvaļinā-juma dienu skaits |
Pirmā atvaļināju-ma diena |
Pēdējā atvaļināju-ma diena |
Darbinieks, kurš ies atvaļinājumā (paraksts un datums) |
Darbinieku atvaļināju-ma laikā aizvietos |
Darbinieks, kurš aizvietos (paraksts un datums) |
Šāda grafika priekšrocība ir arī tā kompaktums. Tas nozīmē, ka darbiniekam, kas grafikā ir norādījis savas atvaļinājuma vēlmes un par to parakstījies, nebūs atkārtoti jāraksta iesniegums par atvaļinājuma piešķiršanu. Par iesniegumu šajā gadījumā uzskatāms darbinieka paraksts kopējā grafikā.
Jāpiebilst, ka reālajā dzīvē reti kurš plāns tiek realizēts bez izmaiņām. Tas attiecināms arī uz atvaļinājumu grafiku. Piemēram, kāda darbinieka iepriekš nodomātās atpūtas ieceres var izmainīt neparedzēti apstākļi un plānotajā laikā atvaļinājumu izmantot nav iespējams. Protams, tādā gadījumā atvaļinājuma grafiks var tikt grozīts un korekcijas darba devējs publisko.
Ja grafikā norādītie atvaļinājuma datumi darbiniekam ir jāmaina, tad tas ir jādara rakstveidā, iesniedzot iesniegumu.
Iesnieguma teksts varētu būt šāds:
SIA “Zelta vārti” direktoram
Ilgvaram Ozoliņam
SIA “Zelta vārti” administratores
Ingas Bekmanes
IESNIEGUMS
Lūdzu pārcelt atvaļinājumu grafikā man apstiprināto atvaļinājumu, sākot no 6. jūlija, uz citu laiku, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu, sākot ar 3. augustu.
2020. gada 28. jūnijā
Paraksts: I. Bekmane
Darba likuma 150. panta trešajā daļā atsevišķām darbinieku kategorijām atvaļinājuma izmantošanai ir noteikti labvēlīgāki nosacījumi. Piemēram, darbiniekam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, un darbiniekam, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, ir tiesības ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmantot vasarā vai pēc savas vēlēšanās jebkurā citā laikā.
Arī darbinieks, kurš ir jaunāks par 18 gadiem un turpina iegūt izglītību kādā izglītības iestādē, ir tiesīgs lūgt darba devēju savu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu viņam piešķirt, pēc iespējas saskaņojot to ar brīvlaiku izglītības iestādē.
Savukārt sievietēm grūtniecības laikā ir tiesības pieprasīt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie šī darba devēja.
Drīzumā skaidrojums par atvaļinājuma izmantošanas nosacījumiem.