SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
31. oktobrī, 2019
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Vide
22
22

Klimata pārmaiņas Eiropā: fakti un skaitļi

Eiropas Parlaments aicina iepazīties ar svarīgākajiem faktiem un statistiku klimata pārmaiņu jomā Eiropas Savienībā (ES) un uzzināt vairāk par reģionālo ietekmi, lielākajiem emitētājiem, siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma samazināšanu u. c. jautājumiem. Klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums, bet kā tās ietekmē Eiropu? Aicinām ieskatīties svarīgākajos faktos un skaitļos, pievēršot uzmanību atsevišķiem problemātikas aspektiem – cēloņiem, sekām un tālākajai attīstībai.

Klimata pārmaiņas jau šobrīd skar Eiropu dažādās formās – atkarībā no reģiona. Piemēram, klimata pārmaiņas var samazināt bioloģisko daudzveidību, izraisīt mežu ugunsgrēkus, veicināt ražas apjoma samazināšanos un temperatūras paaugstināšanos. Klimata pārmaiņas ietekmē arī Eiropas iedzīvotāju veselību. Piemēram, karstuma viļņu dēļ cilvēki var iet bojā.

Kopš industriālās revolūcijas ir nozīmīgi paaugstinājusies pasaules vidējā temperatūra, laika posms no 2008. gada līdz 2017. gadam reģistrēts kā karstākā desmitgade. Saskaņā ar klimata pārmaiņu uzraudzības dienesta “Copernicus” datiem 2018. gads bijis viens no trijiem siltākajiem gadiem Eiropas vēsturē. Vairākums faktu liecina, ka tas ir saistīts ar cilvēka darbības dēļ radītā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma pieaugumu.

Lielākie siltumnīcefekta gāzu emisiju piesārņotāji

ES ir trešā lielākā emitētāja pēc Ķīnas un Amerikas Savienotajām Valstīm, tai seko Indija, Krievija un Japāna (2015. gada dati).

ES teritorijā sešas galvenās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ražotājas 2017. gadā bija Vācija, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Polija un Spānija.

Enerģētikas nozare ir atbildīga par 80,7% no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma, kas tika saražots 2017. gadā. Enerģētikas jomai seko lauksaimniecības nozare ar 8,72% no kopējā SEG emisiju apjoma, rūpniecība (7,82%) un atkritumu apsaimniekošana (2,75%).

Siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma samazināšana ES

2008. gadā pieņemtajā klimata tiesību aktu kopumā Eiropas Savienība izvirzīja mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu par 20% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šajā laikā ir panākts ievērojams progress: 2015. gadā ES siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms samazinājās par 22% salīdzinājumā ar 1990. gadu.

2014. gadā ES izvirzīja jaunu mērķi – līdz 2030. gadam samazināt radīto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu vismaz par 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Pēc Eiropas Vides aģentūras aplēsēm, prognozētais samazinājums, kas balstās uz ES 2017. gadā īstenoto pasākumu pārskatu, nesasniegs uzstādīto mērķi. Tiek lēsts, ka 2030. gadā radīto SEG emisiju apjoms samazināsies par aptuveni 30%, salīdzinot ar 1990. gadu. Turklāt provizoriskie aprēķini liecina, ka radīto emisiju apjoms 2017. gadā Eiropas Savienībā ir pieaudzis.

Labs saturs
22
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU