SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
10. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
5
5

Veido digitālās Eiropas ceļa karti – galvenie pieturas punkti

FOTO: Freepik

Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai programmu “Digitālā Eiropa”, kurā aprakstīti galvenie darbības virzieni digitālajā jomā 2021.–2022. gadam. Sabiedriskā apspriešana Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks vēl līdz 25. oktobrim.

īsumā
  • “Digitālās Eiropas” orientācijas dokuments ir kā ceļa karte, kas iezīmē galvenos programmas darbības virzienus 2021.–2020. gadam.
  • Programma primāri būs domāta tieši mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī jaunuzņēmumu digitālajai transformācijai.
  • Līdz šim Eiropa nav pietiekami ieguldījusi jaunākajās tehnoloģijās, un arvien pieaug neatbilstība starp piedāvājumu un pieprasījumu.
  • Topošā programma paredz, ka visās Eiropas Savienības valstīs sāks darboties digitālo inovāciju centri.
  • Latvijā tikai 48% cilvēku ir digitālās pamatprasmes (57% ES kopumā), savukārt padziļināto prasmju novērtējumā plaisa starp Latviju un citām ES valstīm ir vēl lielāka.

“Uzsākot darbu pie nākamā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta 2021.–2027. gadam, tika izstrādāta programma “Digitālā Eiropa”, kuras mērķis ir veicināt digitālo tehnoloģiju pārnesi un ieviešanu uzņēmumos. Savukārt “Digitālās Eiropas” orientācijas dokuments ir kā ceļa karte, kas iezīmē galvenos programmas darbības virzienus 2021.–2020. gadam,” saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Elektroniskās pārvaldes departamenta Informācijas sabiedrības politikas nodaļas vecākais eksperts Arnis Skraučs.

Programma primāri būs domāta tieši mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī jaunuzņēmumu digitālajai transformācijai, t. i., digitālo tehnoloģiju ieviešanai, lai pieaugtu šo uzņēmumu konkurētspēja un tie varētu dalīties iegūtajās zināšanās un pieredzē.

Pieci galvenie virzieni

“Digitālās Eiropas” mērķis ir veicināt ES dalībvalstu un nozares ieguldījumus piecos galvenajos virzienos:

  • augstas veiktspējas datošana (superdatori);
  • mākslīgais intelekts;
  • kiberdrošība;
  • augsta līmeņa digitālās prasmes;
  • plašs digitālo tehnoloģiju izmantojums visā tautsaimniecībā un sabiedrībā.

VARAM pārstāvis akcentē, ka šīs programmas ietvaros par finansējuma piešķiršanu noteiktiem projektiem lems Eiropas Komisija, tāpēc īpaši svarīga būs kvalitāte. Patlaban nav skaidrs, cik liels būs programmas finansējums, jo vēl norit diskusijas par nākamo daudzgadu budžetu.

Nepietiekami ieguldījumi

Līdz šim Eiropa nav pietiekami ieguldījusi jaunākajās tehnoloģijās, un arvien pieaug neatbilstība starp piedāvājumu un pieprasījumu, norāda Eiropas Komisija. Meklējot skaitļošanas, datu apstrādes vai kiberdrošības iespējas, uzņēmumiem, valsts sektoram un akadēmiskajai sabiedrībai arvien vairāk ir jālūkojas ārpus Eiropas, savukārt pilsoņiem bieži trūkst prasmju, kas nepieciešamas jaunajā digitālajā ekonomikā. EK secinājusi, ka Eiropa mākslīgā intelekta un superdatoru ieviešanā atpaliek no ASV un Ķīnas. A. Skraučs: “Neieviešot digitālās tehnoloģijas, piemēram, lauksaimniecībā (kas analizē laika apstākļus vai augsnes kvalitāti), mūsu zemnieki nebūs konkurētspējīgi nedz Eiropas, nedz Ķīnas vai Indijas tirgū. Mākslīgais intelekts prognozē, kad būtu labāk sēt, nemitīgi analizē datus par augsnes stāvokli un sniedz citu informāciju. Līdz ar to zemnieki labāk var plānot darbus, kļūst gudrāki.”

Meklējot skaitļošanas, datu apstrādes vai kiberdrošības iespējas, uzņēmumiem, valsts sektoram un akadēmiskajai sabiedrībai arvien vairāk ir jālūkojas ārpus Eiropas, savukārt pilsoņiem bieži trūkst prasmju, kas nepieciešamas jaunajā digitālajā ekonomikā.

Arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzīst, ka “digitalizācijas procesu attīstība ir neizbēgama. Lauksaimniecības nozare nav izņēmums. Vēl jo vairāk aktuāls šis jautājums ir tāpēc, ka aizvien lielāka problēma ir darbaspēka trūkums. Līdz ar to automatizācija, tehnoloģijas, datorprogrammas, sistēmas, kas spēj aprēķināt laiku, devas utt., saimniecībās ienāk aizvien biežāk. Traktori un kombaini kļūst aizvien viedāki, paši spēj nolasīt “informāciju”, šādas tehnikas pārvaldīšanai nepieciešamas speciālas iemaņas un zināšanas. Tāpat nozarē strauji ienāk dažādas precīzās lauksaimniecības metodes – pēc zināmiem datiem un parametriem tiek veikts lauka monitorings, nosakot mēslošanas un citu augsnei nepieciešamo elementu daudzumu konkrēti katram lauka apgabalam”.

Digitālie inovāciju centri

Topošā programma “Digitālā Eiropa” paredz, ka visās Eiropas Savienības valstīs sāks darboties digitālo inovāciju centri, stāsta A. Skraučs.

Latvijā patlaban darbojas trīs šādas institūcijas – Elektronikas un datorikas institūts, “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris” Rīgā un Ventspils Digitālais centrs. EK secinājusi – sākumā nebija noteikti strikti kritēriji, kurus būtu jāievēro šāda veida centriem, tādēļ tie vai nu nepilda noteiktās funkcijas, vai arī nav pietiekami spēcīgi. “Tā kā Eiropā ejam uz izcilību, patlaban notiek šo kritēriju izvērtēšana,” piebilst A. Skraučs.

Viss vairāk vai mazāk virzās uz digitalizācijas procesu attīstību, tas ir neizbēgami. Izņēmums nav arī lauksaimniecības nozare. Vēl jo vairāk aktuāls šis jautājums ir tāpēc, ka aizvien lielāka problēma ir darbaspēka trūkums.

Raksturojot principu, pēc kura jādarbojas digitālo inovāciju centriem, A. Skraučs min piemēru: “Darbojas centrs Latvijā, un ir graudkopības uzņēmums Portugālē, kuram vajadzētu izskaitļot noteiktu risinājumu – kā paātrināt kalšu darbību. Vienotajā digitālo inovāciju centru mājaslapā uzņēmējs noskaidro, ka šādu pakalpojumu sniedz digitālo inovāciju centrs Latvijā. Gan centrs, gan uzņēmējs kopīgi raksta projekta pieteikumu programmai, lai saņemtu finansējumu. Uzņēmējam par centra sniegto pakalpojumu nekas nebūs jāmaksā.”

Mērķis – digitāli tīklota Eiropa

“Digitālo inovāciju centrs var būt iestāde, piemēram, pētniecības institūts, kas savās zināšanās dalās ar visu Eiropu – pats iegūst pieredzi un finansējumu. Tas ir veids, kā darbosies programma – izveidos digitāli satīklotu Eiropu, kurā brīvi apmainīties ar kontaktiem, informāciju,” stāsta VARAM pārstāvis. “Mūsdienās lielai daļai izaicinājumu, ko rada digitālā transformācija, nepieciešami globāli risinājumi, un mazajām valstīm tomēr ir vajadzīga palīdzība no lielākajām un spēcīgākajām valstīm.”

Elektronikas un datorikas institūta direktors Dr. sc. comp. Modris Greitāns apstiprina, ka viņa vadītā iestāde varētu pretendēt uz šāda centra statusu. Uz jautājumu, vai tas Latvijas sabiedrībai un uzņēmējdarbības videi būtu noderīgi, viņš atbild, ka “noderīgums ir atkarīgs no Latvijas valdības attieksmes pret digitālo inovāciju centriem, atbalsta un kopējā visu ieinteresēto pušu redzējuma”.

Kādas ir digitālās prasmes Latvijā

Gan sabiedrības, gan uzņēmumu digitālo prasmju uzlabošana ir viena no Latvijas prioritātēm, jo EK Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) vērtējumā 2019. gadā Latvija ierindojās tikai 17. vietā 28 ES dalībvalstu vidū.

Lai gan arvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju veic darbības tiešsaistē, digitālo prasmju – gan pamatprasmju, gan padziļināto prasmju – līmenis joprojām ir krietni zemāks par ES vidējo rādītāju. Tikai 48% cilvēku ir digitālās pamatprasmes (57% ES kopumā), savukārt padziļināto prasmju vērtējumā plaisa starp Latviju un citām ES valstīm ir vēl lielāka.

Arī Latvijas uzņēmējdarbības nozare joprojām atpaliek no ES vidējiem rādītājiem digitālo tehnoloģiju integrācijas jomā, jo tā neizmanto iespējas, ko piedāvā e-komercija. Arī sociālo tīklu izmantošanā Latvijas uzņēmumu rādītāji ir ievērojami zemāki par ES vidējiem rādītājiem.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU