FOTO: Ieva Makare, LETA
Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulce par rektora ievēlēšanu šīs vasaras sākumā lēma divreiz. Divi starptautiskie juridiskie biroji – “TGS Baltic” un “PricewaterhouseCoopers Legal” –, kā arī vairāki citi advokātu biroji secinājuši, ka rektors ievēlēts tiesiski un leģitīmi. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija LU rektora vēlēšanu procesā konstatējusi procesuālus pārkāpumus. LV portāls skaidro, kā un uz kādu normatīvo aktu pamata notiek rektora vēlēšanas.
Jāatgādina, ka 24. maijā LU Satversmes sapulces sēdē norisinājās augstskolas rektora vēlēšanas. Uz šo amatu pretendēja divi kandidāti – LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors Gundars Bērziņš un pašreizējais rektors, profesors Indriķis Muižnieks. Par G. Bērziņa ievēlēšanu amatā nobalsoja 128 dalībnieki, bet pret bija 156. Savukārt par I. Muižnieku balsoja 141 dalībnieks, savukārt pret – 143. I. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu ar šādu balsu sadalījumu raisīja neizpratni daļā sabiedrības, arī LU mācībspēkos.
6. jūnijā LU rektors sasauca ārkārtas Satversmes sapulces sēdi, kurā lēma par I. Muižnieka ievēlēšanu amatā. No 300 sapulces dalībniekiem balsojumā piedalījās 244, no kuriem par viņa ievēlēšanu bija 132, bet pret – 112.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir norādījusi – gan 24. maija sēdē, gan 6. jūnija ārkārtas sēdē ir pārkāpti kā ārējie normatīvie akti, tā vairāki LU Satversmes sapulces nolikumā ietvertie nosacījumi par sēdes sasaukšanu, dalībnieku izvirzīšanu, balsošanas kārtību un rezultātu paziņošanu. “Pārbaudes rezultāti gan norāda uz trūkumiem konkrētajā augstākās izglītības iestādē, gan arī iezīmē nepieciešamību veikt būtiskus uzlabojumus augstskolu pārvaldības sistēmā kopumā,” teikts IZM 17. jūlijā izplatītajā preses relīzē.
LU vadošā eksperte juridiskajos jautājumos Anda Ozola nenoliedz, ka daudzi LU normatīvi ir izstrādāti 2000. gadu sākumā un būtu jāaktualizē. Savukārt LU Satversmes sapulces nolikums tiks pilnveidots, izstrādājot grozījumus līdz 1. oktobrim.
LU rektora vēlēšanu procesu nosaka Augstskolu likums, Likums “Par Latvijas Universitātes Satversmi” un vairāki iekšējie normatīvie akti – LU Satversmes sapulces nolikums, Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu nolikums un Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora amatā. Likumā “Par Latvijas Universitātes Satversmi” noteikts, ka Satversmes sapulce ir LU augstākā pārstāvības institūcija. Satversmes sapulce:
Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus LU darbības un attīstības jautājumus.
Saskaņā ar Augstskolu likuma 17. pantu rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Augstskolas Satversmes sapulce rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātē par rektoru ievēlē profesoru, citās augstskolās – profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds.
LU rektora vēlēšanu nolikums nosaka – LU rektoru saskaņā ar LU Satversmes 5.10. punktu atklātā konkursā ievēlē Satversmes sapulce uz četriem gadiem (bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas), no profesoriem, kuri ievēlēti profesora amatā pēc Augstskolu likuma 33. panta.
Rektora amata pretendentus var izvirzīt:
Lēmumus vai iesniegumus par izvirzīšanu amatam, kā arī rakstisku rektora amata pretendenta piekrišanu piedalīties vēlēšanās iesniedz Rektora vēlēšanu komisijai LU Senāta noteiktā termiņā, bet ne vēlāk kā mēnesi pirms Satversmes sapulces, kurā notiks rektora vēlēšanas.
Likums “Par Latvijas Universitātes Satversmi” un Satversmes sapulces nolikums noteic, ka Satversmes sapulcē ir 300 dalībnieki. Tos no LU personāla uz trim gadiem atbilstoši LU Satversmes vēlēšanu nolikumam, aizklāti balsojot, ievēlē šādā sastāvā:
LU Satversmes sapulces nolikums paredz: ja ievēlētais LU Satversmes sapulces dalībnieks izbeidz darba (studiju) attiecības ar LU vai arī pāriet citā personāla kategorijā, tad viņa vietā pirms nākamās LU Satversmes sapulces sēdes Mandātu komisija izsniedz mandātu tai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu pēc ievēlētās personas. Ja vēlēšanu protokolā nav citu kandidātu, tad attiecīgajā struktūrvienībā uz brīvajām vietām organizējamas jaunas vēlēšanas.
Satversmes sapulce uz savu pilnvaru laiku ievēlē Mandātu komisiju, Redakcijas komisiju un Balsu skaitīšanas komisiju un ir tiesīga izveidot arī citas komisijas.
Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā reizi divos gados. Savukārt Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, LU Studentu padome un vismaz viena trešdaļa Satversmes sapulces dalībnieku vai LU padomnieku konvents. Kārtējās sēdes laiku izziņo ne vēlāk kā mēnesi pirms tās sasaukšanas.
Priekšlikumus par jautājumiem, kas izskatāmi Satversmes sapulces sēdē, tiesīgs iesniegt Senāts, citas institūcijas un personas, kurām ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdes, kā arī viena desmitdaļa no Satversmes sapulces dalībnieku kopskaita. Priekšlikumi iesniedzami Senāta sekretariātā ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Satversmes sapulces sēdes.
Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē reģistrējušies ne mazāk kā puse Satversmes sapulces dalībnieku. Satversmes sapulce kvorumu konstatē vienu reizi – pēc Mandātu komisijas ziņojuma.
Satversmes sapulce pieņem lēmumus, atklāti balsojot. Aizklāti balsojot, notiek tikai šādas personālās vēlēšanas:
24. maija Satversmes sapulces sēdes lēmums par I. Muižnieka ievēlēšanu rektora amatā tiek pamatots ar LU Satversmes sapulces nolikuma 11. punktu. Tas paredz: Satversmes sapulces lēmumus, pat ja nav kvoruma, parasti pieņem ar klātesošo sēdes dalībnieku balsu vairākumu. “Satversmes sapulces nolikumā nav precizēts, par kādu balsu vairākumu 11. punktā ir runa. Turklāt tas arī nav secināms no Satversmes sapulces nolikuma sistēmas,” rakstīts juridiskā biroja “PricewaterhouseCoopers Legal” ziņojumā. “Proti, termins “vairākums” var tikt definēts dažādi:
“PricewaterhouseCoopers Legal” norāda, ka nav iespējams secināt, kādu vairākuma noteikšanas principu attiecībā uz rektora ievēlēšanu paredz normatīvie akti.
Savukārt A. Ozola skaidro – pēc iepriekšējo rektora vēlēšanu arhīva datiem redzams, ka vairumā gadījumu, sūtot dokumentus apstiprināšanai valdībai, tika skaitītas balsis “par, pret, atturas”. Taču 2007. gada lēmumā par Mārča Auziņa apstiprināšanu rektora amatā uz Ministru kabinetu tika sūtītas tikai balsis, kas bijušas “par” vai “atturas”. “Tātad ne visās reizēs ir skaitītas pretbalsis. Nevaram to skaidri pateikt,” tā A. Ozola.
LU Satversmes sapulces nolikums arī paredz, ka divas trešdaļas klātesošo sēdes dalībnieku balsu nepieciešams šādu lēmumu pieņemšanai:
Studējošo pārstāvjiem Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Satversmes sapulce pēc paritātes principa. Veto jautājumā Satversmes sapulce pieņem lēmumu ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu.
Augstskolu likuma 17. panta piektā daļa paredz, ka augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma. Valdība var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus.
To, ka tiesību normas nav pārkāptas, preses konferencē 12. augustā apliecināja gan starptautiskās auditorkompānijas “PricewaterhouseCoopers Legal” vadošais vecākais jurists zvērināts advokāts Benno Butulis, gan zvērināts advokāts Linards Muciņš. “IZM vēstulē LU nav konstatēti tādi Augstskolu likuma vai LU Satversmes pārkāpumi, kas būtu par pamatu rektora neapstiprināšanai valdībā,” teikts “TGS Baltic” ziņojumā, kas publicēts LU mājaslapā.
Arī LU Studentu padomes priekšsēdētāja Alise Paula Zīverte 9. augusta preses konferencē neatzina IZM saņemtos pārmetumus par pārkāpumiem.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska plašsaziņas līdzekļiem augusta sākumā ir izteikusies, ka pēc Izglītības kvalitātes valsts dienesta atzinuma par pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās ir tapis valdības lēmuma projekts atteikt I. Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā. IZM 13. augustā LV portālam apstiprināja, ka ministre savas domas šajā jautājumā nav mainījusi un jautājums valdībā tiks skatīts tuvākajās nedēļās.
Augstskolas likuma 17. panta piektā daļa nosaka – ja rektors netiek apstiprināts, augstskola divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja (tātad šajā gadījumā – IZM) izvirzītu rektora vietas izpildītāju. Ministru kabinetā neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās.
IZM norāda, ka MK rīkojums ir administratīvais akts, kuru LU var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Indriķis Muižnieks plašsaziņas līdzekļos ir uzsvēris, ka LU kā atvasināta publiska persona šo aktu pārsūdzēs Administratīvajā rajona tiesā.
