Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvija pilnībā atbalsta cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu – gan globālā, gan ES līmenī –, norādīts jaunā likuma anotācijā.
FOTO: Freepik
Šodien, 5. augustā, stājas spēkā likums “Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām”. Likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas noslēgto nodokļu līgumu atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas prasībām šajā jomā.
Latvijai kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstij ir jānodrošina Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna aktivitāšu minimālais standarts un jāizpilda plānā sniegtās rekomendācijas, ko arī paredz jaunais likums.
Likuma 2. pantā noteikts: konvencijas normas tiek piemērotas attiecībā uz šā likuma pielikuma 1. tabulā minētajiem Latvijas Republikas starptautiskajiem divpusējiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.
Daudzpusējā konvencijā nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām ir reglamentēta un raksturota nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metožu piemērošana, ļaunprātīgas līguma izmantošanas novēršana un izvairīšanās no pastāvīgās pārstāvniecības statusa. Tāpat likumā definēts, kas ir ar uzņēmumu cieši saistītas persona, izklāstīts, kā risināmi strīdi un arbitrāžas procesi, un paskaidroti vairāki citi jautājumi.
Piemēram, konvencijas 4. pants (“Dubultās rezidences vienības”) nosaka: ja, ņemot vērā ietverto nodokļu līgumu noteikumus, persona, kas nav fiziska persona, ir vairāku līgumslēdzēju jurisdikciju rezidents, minēto līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes cenšas savstarpējas vienošanās ceļā noteikt to līgumslēdzēju jurisdikciju, par kuras rezidentu minētā persona tiks uzskatīta ietvertā nodokļu līguma piemērošanai, ņemot vērā minētās personas faktiskās vadības atrašanās vietu, reģistrācijas vai cita veida dibinājuma vietu, kā arī citus būtiskus faktorus. Ja vienošanās nav panākta, šādai personai nav tiesību saņemt ietvertajā nodokļu līgumā paredzētos nodokļa atvieglojumus vai atbrīvojumus, izņemot tādā apmērā un veidā, kādā par to var vienoties līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes.
Saeimas plenārsēdē 23. maijā, referējot par piedāvāto daudzpusējās konvencijas likumu, deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš kolēģiem skaidroja, ka ar šo likumu Latvija pilnībā atbalsta cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu – gan globālā, gan Eiropas Savienības līmenī.
Likuma anotācijā norādīts, ka konvencijas galvenā atšķirība no citiem daudzpusējiem līgumiem ir tā, ka konvencija ir līdzās pastāvošs tiesību akts, kas tiek piemērots tikai tad, ja konvencijas dalībvalstu starpā jau ir noslēgts nodokļu līgums. Konvenciju uzsāk piemērot tikai brīdī, kad abās no konvencijas līgumslēdzējām pusēm konvencija ir stājusies spēkā.
Konvencija paredz dalībvalstīm iespēju izteikt atrunas par tādām konvencijas normām, kas būtu ieteicamas, bet nav noteiktas Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plānā attiecībā uz nodokļu līgumiem kā minimālais standarts.
Latvija saistībā ar ietvertajiem nodokļu līgumiem ir izvēlējusies piemērot tikai tās konvencijas normas, kas var tikt piemērotas papildus esošajām ietverto nodokļu līgumu normām, papildinot to piemērošanu, bet tās neaizstājot.
Ar tiesisko regulējumu tiks nodrošināta efektīvāka šībrīža ietverto nodokļu līgumu piemērošana, novēršot iespējas tos izmantot neatbilstoši to mērķim, lai ar tajos noteikto atvieglojumu palīdzību izvairītos no nodokļu nomaksas, skaidrots likuma anotācijā. Tiesību akts paredz nodrošināt atbilstošu ietverto līgumu piemērošanu. Šībrīža ietverto nodokļu līgumu normas attiecībā uz dubultu nodokļu uzlikšanas novēršanu darbosies tāpat kā līdz šim.
Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas uzsāka 1992. gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu līgumu noslēgšanu ir notikušas ar 76 valstīm. Ir parafēti nodokļu līgumi ar 71 valsti. 64 valstīs līgumi ir parakstīti, un 61 valstī ir uzsākta nodokļu līgumu piemērošana.
Likuma pielikumos ir uzskaitītas valstis un līgumi, kuriem saskaņā ar konvenciju piemēro vai nepiemēro konvencijas normas.
Pēc likumā sniegtās informācijas, pirmā konvencijas parakstīšanas kārta notika 2017. gada 7. jūnijā, otrā parakstīšanas kārta notika 2018. gada 24. janvārī. Latvija konvenciju parakstīja pirmās parakstīšanas kārtas laikā. Konvencijai turpina pievienoties aizvien jaunas jurisdikcijas, tādējādi paplašinot bāzi to divpusējiem starptautiskajiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (nodokļu līgumiem), pret kuriem konvencija tiks piemērota. Konvenciju ir parakstījušas visas G20/ESAO dalībvalstis, izņemot ASV un Brazīliju.
