SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
29. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Finanses

Paplašina finanšu tirgus uzrauga funkcijas un maina pārvaldības modeli

Stājas spēkā 29.06.2019.

FOTO: Freepik

Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas stājas spēkā 29. jūnijā, precizē līdzšinējās finanšu un kapitāla tirgus uzrauga funkcijas un atbildību novērst “netīrās naudas atmazgāšanu”, kā arī ievērot starptautiskās un nacionālās sankcijas šajā jomā. Tāpat grozījumi paredz līdzšinējās FKTK vadības pakāpenisku nomaiņu, arī kompensāciju par amata atstāšanu.

Ar grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā paplašinātas FKTK funkcijas. Komisijas darbības mērķis būs ne tikai uzraudzīt finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus un nodrošināt finanšu stabilitāti, bet arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Izmaiņas rosinātas, ņemot vērā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendācijas.

Ar likuma grozījumiem mainīts arī FKTK pārvaldības modelis. Noteikts, ka līdzšinējo piecu padomes locekļu vietā turpmāk būs trīs locekļi – priekšsēdētājs un divi padomes locekļi. Komisijas priekšsēdētāju pēc Ministru kabineta (MK) ieteikuma un padomes locekļus pēc komisijas priekšsēdētāja ieteikuma amatā uz pieciem gadiem apstiprinās Saeima. Pretendentus MK izvēlēsies atklātā konkursā, un viena un tā pati persona par priekšsēdētāju vai padomes locekli varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Saskaņā ar likuma grozījumiem FKTK priekšsēdētāja amata pretendents MK apstiprināšanai Saeimā jāizvirza līdz šī gada 1. oktobrim. Līdzšinējais komisijas vadītājs savus amata pienākumus pilda līdz jauna priekšsēdētāja apstiprināšanai vai līdz brīdim, kad Saeima viņu ir atbrīvojusi no amata.  

Iepriekš FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā uz sešiem gadiem iecēla Saeima pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta kopīga priekšlikuma. Savukārt citus padomes locekļus amatā iecēla FKTK priekšsēdētājs, un nebija noteikts, cik termiņu pēc kārtas attiecīgās personas amatu var ieņemt.

Papildinātas arī prasības pretendentiem, kas kandidē uz FKTK priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatu. Šim cilvēkam cita starpā būs jābūt Latvijas pilsonim ar augstāko izglītību un jurista, ekonomista vai finanšu vadības kvalifikāciju, jāpārvalda latviešu un angļu valoda, kā arī jāatbilst noteiktajām prasībām, lai saņemtu otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Tāpat precizēta kārtība, kādā FKTK priekšsēdētāju vai padomes locekli var atbrīvot no amata pirms noteiktā termiņa. Komisijas padomes locekli varēs atstādināt pēc 34 Saeimas deputātu ierosinājuma, kā arī, ja, piemēram, tiks anulēta pieeja valsts noslēpumam vai pazemināta tā kategorija.

Likuma grozījumi paredz, ka šībrīža komisijas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam izmaksā vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas, ja viņi atkāpjas no amata un Saeima šīs personas no amata atbrīvo līdz šī gada 1. augustam. Kompensāciju izmaksā no FKTK budžeta.

Lai nodrošinātu FKTK padomes darbības nepārtrauktību gadījumos, kad Saeima pirms termiņa no amata atbrīvo priekšsēdētāju vai vismaz vienu padomes locekli, noteikts, ka priekšsēdētāju vai padomes locekli Saeima amatā varēs iecelt uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Kopā ar grozījumiem Finanšu un kapitāla komisijas likumā tika virzīti grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”, kas arī stājas spēkā 29. jūnijā. Tie paredz, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai ir FKTK padomes priekšsēdētājam un padomes locekļiem.

Izmaiņas paredz – ja ir stājies spēkā galīgais nolēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu, tas ir pamats priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata pirms noteiktā termiņa.

Tāpat likums “Par valsts noslēpumu” papildināts ar normu, kas Ministru kabinetam deleģē tiesības noteikt ārstniecības iestādes, kurās veicama veselības pārbaude, lai pārbaudītu, vai personai nav psihisku un uzvedības traucējumu, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus.

Savukārt grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas stājas spēkā 29. jūnijā, skaidrāk nosaka FKTK pienākumu veikt likvidācijas procesa uzraudzību. Likumā tiek precizēts, ka kredītiestādes likvidatoram ir pienākums nodrošināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pilnīgu kontroli, kā arī ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par likvidācijas procesā konstatētajiem aizdomīgajiem darījumiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU