Piemērot kriminālatbildību par izvairīšanos uzturēt bērnu turpmāk būs vienkāršāk

Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko paredz Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, ir liegums uzturlīdzekļu parādniekiem iegādāties, nēsāt, realizēt un glabāt pašaizsardzības, medību, sporta un kolekcijas ieročus.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums papildināts ar 7.¹ pantu, kas paredz fonda administrācijas tiesības lemt par šaujamieroča atļaujas darbības apturēšanu parādniekam šādos gadījumos:

• parādnieka vietā bērna uzturam tiek izmaksāti uzturlīdzekļi no fonda, pamatojoties uz fonda lēmumu, kas pieņemts administratīvā procesa ietvaros, un parādnieks NAV noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā viņš veic turpmāko uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus;
• parādnieks IR noslēdzis ar fonda administrāciju vienošanos par kārtību, kādā viņš veic turpmāko uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, bet noslēgto vienošanos nepilda;
• parādnieka vietā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no fonda, pamatojoties uz tiesas spriedumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem, kas noslēgta kā notariāls akts, kas izpildāms tiesas sprieduma izpildes kārtībā, un no zvērināta tiesu izpildītāja nav saņemti trīs parādnieka maksājumi pēc kārtas parāda segšanai.

Kritēriji kriminālatbildības piemērošanai

Tāpat uzturlīdzekļu nemaksātājiem der zināt, ka līdz ar grozījumiem likumā tiek definēts to apstākļu kopums, kurus konstatējot būs pamats pieņemt, ka persona izvairās no uztura došanas pienākuma izpildes. Tas ļaus efektīvāk piemērot kriminālatbildību uzturlīdzekļu parādniekiem saskaņā ar Krimināllikuma 170. pantu, kas paredz par izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai fonda administrācijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus bērnus, sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Tas nozīmē, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums ir papildināts ar 19. pantu, kurā ir noteikts: ja parādnieks nenodrošina bērnam minimālo uzturlīdzekļu apmēru un līdz ar to nepilda tiesas nolēmumu vai fonda administrācijas lēmumu par pienākumu to nodrošināt, uzskatāms, ka persona izvairās no bērna uzturēšanas. 

Šajā likuma pantā uzskaitīti četri izņēmuma gadījumi:

• parādnieks ir reģistrējies kā bezdarbnieks Nodarbinātības valsts aģentūrā un personai nav mantas vai ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu;
• parādnieks ir persona ar I vai II grupas invaliditāti un parādniekam nav mantas vai ienākumu, izņemot invaliditātes pensiju;
• parādnieks ir nonācis valsts apgādībā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
• parādnieks ir noslēdzis ar fonda administrāciju vienošanos par uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumu veikšanas kārtību un noslēgto vienošanos pilda.

Piemēram, ja līdz šim persona nemaksāja uzturlīdzekļus un krimināllietas ierosināšanas gadījumā attaisnojās ar to, ka tai nav darba un ienākumu, tad turpmāk, ja tā nebūs reģistrējusies kā bezdarbnieks Nodarbinātības valsts aģentūrā un nemeklēs darbu, būs uzskatāms, ka ir notikusi izvairīšanās no uztura došanas bērnam pienākuma izpildes un var tikt piemērota kriminālatbildība.

Svarīgi norādīt, ka kriminālsods nekādā mērā parādnieku neatbrīvo no pienākuma atmaksāt parādu un turpmāk nodrošināt uzturlīdzekļu maksājumus sava bērna uzturam.

Ierobežos uzturlīdzekļu izmaksu pilngadīgiem bērniem

Grozījumi cita starpā paredz ierobežot valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksu pilngadīgām personām, kas turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā un kuru vecāks nenodrošina bērna uzturam valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru (30% no minimālās algas).

Proti, likuma 13. pants ir papildināts ar 3.¹ daļu, kas paredz pilngadīgai personai uzturlīdzekļus no fonda neizmaksāt par periodu, kurā tā pati gūst ienākumus vismaz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā (2019. gadā tie ir 430 eiro mēnesī). Šī norma tiks piemērota no 2019. gada 1. jūlija.

Ja vecākiem ir strīds par uzturlīdzekļiem, tas jārisina tiesā

Savukārt likuma 11. panta piektā daļa papildināta ar 5. punktu, kas nosaka, ka fonda administrācija turpmāk ir tiesīga atteikt valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksu administratīvā procesa kārtībā, ja starp vecākiem pastāv strīds par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu.

Līdz šim spēkā esošais regulējums neparedzēja fonda administrācijas tiesības atteikt uzturlīdzekļu izmaksu no fonda, ja starp bērna vecākiem pastāvēja strīds par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņas bija nepieciešamas, jo fonda administrācija praksē nereti saskārās ar situācijām, ka vecāks, no kura tiek pieprasīti uzturlīdzekļi, cenšas pierādīt, ka īsteno bērna aprūpi Civillikuma 177. panta izpratnē. Piemēram, šādas situācijas veidojas, ja bērna tēvs neveic tiešus uzturlīdzekļu maksājumus bērna mātei, bet ik mēnesi iegulda naudas līdzekļus bērna aprūpē, apmaksājot izglītības u. c. veida pakalpojumus, kas sasniedz vai pat pārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, vai apgalvo, ka bērns līdzīgu laiku pavada pie viņa un saņem nepieciešamo aprūpi.

Vienlaikus likumprojekta anotācijā ir uzsvērts, ka, lai atteiktu uzturlīdzekļu izmaksu no fonda, nebūs pietiekami tikai ar parādnieka iebildumu, ka vecāku starpā ir strīds par uzturlīdzekļiem. Parādniekam šāds apgalvojums būs jāpierāda, un tikai gadījumos, kad fonda administrācija, izvērtējot parādnieka iesniegtos pierādījumus, objektīvi nevarēs konstatēt, kurš no vecākiem veic bērna ikdienas aprūpi vai abi vecāki to dara vienlīdzīgi, uzturlīdzekļu izmaksa no fonda tiks atteikta, un personai būs ceļama prasība tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu.

Iespēja parādniekam dzēst soda procentus

Jaunā kārtība paredz arī nākt pretī parādniekiem, kuri vēlas savas saistības sakārtot. Proti, likuma Pārejas noteikumi papildināti ar 10. punktu, kas paredz iespēju dzēst likumiskos procentus, ja parādnieks segs pamatparādu līdz 2021. gada 30. jūnijam.