Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Veicot izmaiņas četros likumos, tiks vienkāršotas astoņas nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras – sinhronizēti Valsts zemes dienesta un rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļu informācijas sistēmu dati par nekustamajiem īpašumiem.
Jauno kārtību paredz grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Zemesgrāmatu likumā, likumos Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās un Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. decembrī. Ar izmaiņām paredzēts uzlabot datu apmaiņu starp Valsts zemes dienesta (VZD) uzturēto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu (NĪVKIS) un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu (VVDZ).
Ar minētajiem likumu grozījumiem tiek vienkāršotas astoņas nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras, skaidro Tieslietu ministrijas Politikas izstrādes un reliģiju lietu nodaļas vadītājas vietniece Ingrīda Reizina.
Viena no būtiskākajām izmaiņām skar NĪVKIS tiešsaistes datu pārraides režīmā nododamo datu apjomu VVDZ. Papildus jau esošajai tiešsaistes datu apmaiņai turpmāk tiks aktualizētas pārrēķinātās dzīvokļa īpašuma sastāvā esošās kopīpašuma domājamās daļas atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam, ja dzīvojamās mājas privatizācijas procesā kopīpašuma domājamās daļas aprēķinātas neatbilstoši. Tiks arī precizēta normatīvajos aktos par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās noteiktajos gadījumos zemesgrāmatā ierakstīta kadastrāli neuzmērīta zemes gabala platība saskaņā ar informāciju par zemes gabala platību un izvietojumu apvidū, nemainot zemes gabala robežas.
Ar likumu grozījumiem ir nodalītas iestāžu kompetences. Noteikti gadījumi, kad nostiprinājuma lūgums zemesgrāmatu nodaļai (ZGN) vienlaikus uzskatāms par iesniegumu VZD kadastra objekta vai kadastra datu reģistrācijai vai aktualizācijai NĪVKIS. Nostiprinājuma lūgums vienlaikus ir iesniegums attiecīgo datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā, ja ar to lūgts:
Nostiprinājuma lūgumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma kā hipotekāras vienības veidošanu vai izmaiņām tā sastāvā saistībā ar zemes vienības pievienošanu, atdalīšanu, vai lietu tiesību nostiprināšanu, ir iesniedzami ZGN. Savukārt, ja personas lūgums ir vērsts uz kadastra objekta (tas ir, zemes vienības, būves, telpu grupas vai zemes vienības daļas) reģistrāciju, datu aktualizāciju, iesniegums iesniedzams VZD.
Vienlaikus tiek mainīts regulējums attiecībā uz apgrūtinājumu ierakstīšanu VVDZ un reģistrāciju NĪVKIS. Turpmāk VVDZ uzturēs informāciju vienīgi par tiem lietu tiesību apgrūtinājumiem, kas īpašumam rodas no līguma, testamenta vai tiesas lēmuma un kuru ierakstīšana zemesgrāmatā izriet no Civillikuma. Savukārt NĪVKIS uzturēs informāciju par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem (aizsargjoslas, apgrūtinātās teritorijas), kas attiecas uz objektiem (nevis īpašumiem) un noteikti ar likumu, kā arī ēku (skata tiesība, pārkaru būves tiesība, izlejas tiesība, gaismas tiesība), ūdens lietošanas un ceļa servitūta teritorijas. Savukārt šo servitūtu tiesības reģistrēs zemesgrāmatā.
Paplašināts īpašnieku loks, kas var vērsties ar vienoto iesniegumu abās institūcijās, vienlaikus paplašinot pašreizējo būves dzēšanas procedūru. Turpmāk gan būves īpašnieks patstāvīga būvju īpašuma gadījumā, gan apbūves tiesīgais apbūves tiesības gadījumā varēs ierosināt attiecīgās būves dzēšanu.
Atvieglota noteiktu nekustamā īpašuma sastāvā esošu objektu ierakstīšana VVDZ un NĪVKIS, neizvirzot kā priekšnosacījumu būves kadastrālo uzmērīšanu. Tas attiecināms uz inženierbūvēm, kuru dati iegūstami no izpildmērījumu plāniem, un atbilstoši būvniecības regulējumā iekļautajam būvju dalījumam uz pirmās grupas ēkām, kas informācijas sistēmās ierakstāmas, pamatojoties uz paskaidrojuma rakstu.
Nekustamo īpašumu kompānijas “Arco real estate” valdes loceklei un pārdošanas nodaļas vadītājai Ievai Jansonei ir liels prieks, ka sperts nozīmīgs solis nozares sakārtošanā, par ko tika spriests jau vairākus gadus. “Līdz šim kadastrā veiktās izmaiņas netika fiksētas zemesgrāmatā, ja vien par to nelūdza īpašnieks. Šādu kārtību uzskatu par pārlieku birokrātisku un laikietilpīgu. Proti, lai kadastrā veiktās izmaiņas tiktu reģistrētas zemesgrāmatā, VZD jāizņem izziņa, kas apliecina faktu par kadastrā veiktajām izmaiņām, ar to jādodas pie notāra, jānoformē nostiprinājuma lūgums un jāiesniedz zemesgrāmatā fakta aktualizēšanai. Turklāt par pakalpojumu ir jāmaksā notāra atlīdzība, savukārt par izmaiņām zemesgrāmatā jāmaksā kancelejas nodeva. Informācijas apritei starp minētajām iestādēm, manuprāt, jau sen bija jākļūst automātiskai,” saka I. Jansone.
Nekustamo īpašumu aģenti ikdienā bieži saskaras ar gadījumiem, ka, saņemot informāciju no kadastra un zemesgrāmatas, tiek konstatēta datubāzu nesakritība.
Nekustamo īpašumu aģenti ikdienā bieži saskaras ar gadījumiem, ka, saņemot informāciju no kadastra un zemesgrāmatas, tiek konstatēta datubāzu nesakritība, piemēram, atšķiras konkrēta īpašuma platība, adrese, apgrūtinājumi u. tml. Precīzu informāciju par nekustamo īpašumu satur kadastrs, jo tajā tiek reģistrētas visas ar pārplānošanu un pārbūvi saistītās izmaiņas, savukārt zemesgrāmatā šī informācija bieži vien netiek aktualizēta. “Datus, kas attiecas uz vienu objektu, jau sen vajadzēja sinhronizēt,” tā “Arco real estate” pārstāve.
Uz nepilnībām informācijas sistēmās Tieslietu ministrijas uzmanību jau pirms astoņiem gadiem vērsa Valsts kontrole, kura savā 2010. gada 1. aprīļa revīzijas ziņojumā “Valsts zemes dienesta sniegto pakalpojumu pieejamība, kvalitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām” konstatēja, ka NĪVKIS un VVDZ reģistrētie dati nav pilnīgi, savstarpēji atbilstoši un pareizi. VK uzdeva Tieslietu ministrijai izstrādāt pasākumu plānu, lai konstatētu un labotu neatbilstošos un kļūdainos ierakstus informācijas sistēmās un novērstu turpmāk to rašanās cēloņus.
Lai novērstu VK konstatētos trūkumus, jau 2015. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, norāda I. Reizina. Tika ieviestas deviņas vienkāršotās nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras, kas bija sākotnējie pasākumi, kas vērsti uz nekustamā īpašuma objektu atsevišķu reģistrācijas procesu pārskatīšanu un NĪVKIS un VVDZ informācijas apmaiņas procesu pārkārtošanu.
“Saeimā 11. oktobrī pieņemtie likumu grozījumi ir loģisks tupinājums nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūru vienkāršošanai,” saka ministrijas Politikas izstrādes un reliģiju lietu nodaļas vadītājas vietniece. “Vienlaikus jāsaprot, ka izmaiņas ir veicamas pakāpeniski, pielāgojot ne vien informācijas sistēmas, bet pārkārtojot arī institūciju iekšējos darba procesus.”
