SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Būvniecība
2
2

Rīgas vēsturiskajā centrā patvaļīgi nocirsta koka vietā obligāti jāstāda jauns

Stājas spēkā 18.10.2018.

FOTO: Gatis Diedziņš, LETA

Bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā obligāti jāstāda jauns – šāda norma Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā ir spēkā no 18. oktobra. “Ja izpratnes nav, arī noteikumi nepalīdzēs,” uzskata Rīgas pilsētas būvvaldes amatpersonas.

īsumā
  • Ja Rīgas vēsturiskajā centrā iet bojā vai tiek patvaļīgi nocirsts koks, zemes īpašniekam gada laikā ir pienākums tā vietā iestādīt jaunu – līdzvērtīgu vai vērtīgāku – koku.
  • Rīgas pilsētas būvvalde uzskata: lai arī grozījumu iecere ir apsveicama, likumdevējam būtu jāturpina darbs pie normatīvā akta pilnveides.
  • Likumdevēji grozījumos vairāk arī akcentējuši kultūrvēsturisko ēku saglabāšanu.

Saeimas 20. septembrī pieņemtie Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā paredz: ja Rīgas vēsturiskā centra vai tā aizsardzības zonā iet bojā vai tiek patvaļīgi nocirsts koks, kas veido zaļumu un zaļo zonu sistēmu, zemes īpašniekam gada laikā ir pienākums tā vietā iestādīt jaunu – līdzvērtīgu vai vērtīgāku – koku.

Noteikti atbildīgie par apstādījumiem

Likuma grozījumi arī noteic, ka iestādāmā koka precīzu novietojumu, sugu, izmērus un kopšanas nosacījumus nosaka Rīgas domes par apstādījumiem atbildīgā institūcija, kura tos saskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Kokus un citus stādījumus, kuri attiecināmi uz Rīgas vēsturiskā centra zaļumu un zaļo zonu sistēmu, pēc saskaņošanas ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi nosaka Rīgas vēsturiskā centra lokālplānojumā.

Nocirsti vairāk nekā 500 koki

“Kokiem ir būtiska nozīme pilsētvidē, jo īpaši pilsētas klimata uzlabošanā. Tie nodrošina temperatūras pazemināšanos, gaisa attīrīšanu, samazina troksni un padara pilsētvidi iedzīvotājiem patīkamāku,” norādīts likumprojekta anotācijā.

Rīgas domes rīkotajās publiskajās apspriešanās Rīgas iedzīvotāji ir pauduši bažas par koku skaita strauju samazinājumu Rīgas centrā. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā pieejamo informāciju laika posmā no 2010.  līdz 2016. gadam Rīgas centrā ir izcirsti vairāk nekā 500 koki. Rīgas vēsturiskajā centrā arvien biežāk ir novērojams, ka Rīgas domes Satiksmes departaments noasfaltē nokaltušo koku dobes – tā vietā, lai parūpētos par jaunu koku iestādīšanu.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns norāda, ka Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija 2017. gadā visā Rīgas teritorijā atļāvusi cirst 3964 kokus. Tomēr komisijai nav informācijas, cik koku faktiski ir nocirsts, jo ne vienmēr pēc ciršanas atļaujas izsniegšanas tas arī tiek izdarīts. Tāpat komisijai nav informācijas, cik jaunu koku stādīts, jo tas tiek noteikts atsevišķi būvprojektu ietvaros. 

Jāturpina darbs pie normatīvu pilnveides

Rīgas pilsētas būvvaldē norāda, ka “likuma grozījumu mērķis ir cēls un atbalstāms, jo ir sperts nozīmīgs solis jautājuma par koku aizsardzību un saglabāšanu risināšanā. Taču likums neaizstās cilvēku izpratni par koku un apzaļumojumu vērtību Rīgā. Ja izpratnes nav, arī noteikumi nepalīdzēs”.

Lai arī grozījumu iecere ir apsveicama, likumdevējam būtu jāturpina darbs pie normatīvā akta pilnveides, jo pašreizējā redakcijā, piemēram, nav noteikta procedūra, kas sagaida zemes īpašniekus, kuri nepildīs likumā noteikto, proti, neveidos jaunus koku stādījumus patvaļīgi izcirsto vai bojā gājušo koku vietā, – vērš uzmanību pilsētas būvvaldes speciālisti.

E. Butāns norāda, ka likums konfliktē arī ar Aizsargjoslu likumu, kas aizliedz koku stādījumu veidošanu inženierkomunikāciju atrašanās zonā. Piemēram, ja zonā, kur izvietotas pazemes inženierkomunikācijas, nokalst koks, jaunu koku šajā vietā stādīt nedrīkst.

Likuma grozījumi arī neaizsargājot jaunos koku stādījumus, kas veikti patvaļīgi izcirstu vai bojā gājušu koku vietā, jo normatīvie akti paredz, ka kokam ar celma diametru līdz 20 centimetriem nav nepieciešama ciršanas atļauja. “Ja zemesgabala īpašnieks ir negodprātīgs un nevēlas sekot likuma mērķim, ierīkojot jauna koka stādījumu patvaļīgi nocirsta koka vietā, nākamajā dienā viņš ir tiesīgs koku nocirst bez saskaņojuma,” uzsver būvvaldes pārstāvis.

Ja ēka ir kultūrvēsturiski unikāla

Likuma grozījumos akcentēta arī kultūrvēsturisko ēku saglabāšanas nozīme. Likuma 5. pants papildināts ar astoto daļu, kas nosaka: ja kultūrvēsturiski unikāla, ļoti vērtīga vai vērtīga ēka ir bojāta tā, ka tās kultūrvēsturiskā vērtība zudusi un nav iespējama tās renovācija un restaurācija, tās vietā pieļaujama tikai tāda paša apjoma un tādu pašu būvmateriālu ēkas būvniecība, saglabājot esošos autentiskos ēkas elementus ar kultūrvēsturisku vērtību.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU