Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Ekonomikas ministrija
Viltus ziņas tiek konstruētas, gan izmantojot pārspīlējumus un sagrozot faktus, gan arī novecojušu informāciju pasniedzot kā aktuālu. Tā noticis arī ar vēstījumu viltus ziņu portālos par to, ka Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits, tāpēc tiekot lemts par vismaz pusmiljona imigrantu ievešanu valstī. Tostarp patiesībai neatbilst izplatītais apgalvojums, ka līdz 2022. gadam darba tirgum Latvijā papildus vajadzēs vairāk nekā 300 000 strādnieku. Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, pieprasījums pēc darbaspēka augs lēni.
Portālos izplatītā maldinošā ziņa par plānoto imigrantu ievešanu Latvijā ir balstīta it kā uz kādreizējās Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes teikto. Viņa gan valsts pārvaldē nestrādā kopš pagājušā gada 8. jūnija un tagad ir akciju sabiedrības “Gaso” valdes priekšsēdētāja.
Viltus ziņā I. Pētersones-Godmanes it kā stāsta, ka likvidētā Skrundas arodvidusskola varētu būt viena no vietām, kur, iespējams, izmitināt patvēruma meklētājus, jo tur varētu uzturēties divtik vairāk bēgļu nekā “Muceniekos”. Likvidētajai Skrundas arodvidusskolai varētu nodot patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki” funkcijas, savukārt “Muceniekos” turpmāk tiktu izmitināti tikai nelegālie imigranti – tā būtu kā Daugavpils Nelegālo imigrantu izmitināšanas centra Rīgas filiāle. Latvijai divu gadu laikā it kā būs jāuzņem ap 500 000 patvēruma meklētāju no Eiropas dienvidvalstīm.
Iekšlietu ministrija šādu viltus ziņu nekomentē, taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Ģirts Pommers norāda, ka šobrīd “Muceniekos” uzturas 65 patvēruma meklētāji. 2015. gadā Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā tika noteikts, ka Latvijai jāuzņem 531 cilvēks. “Šobrīd esam uzņēmuši 374. Programma tāda, kāda tā bija plānota 2015. gadā, ir beigusies, bet patvēruma meklētāju politika patlaban Eiropā ir zem lielas jautājuma zīmes,” atzīst Ģ. Pommers.
Savukārt attiecībā uz Skrundas arodvidusskolu Ministru kabineta 2015. gada 27. maija rīkojums Nr. 277 “Par Skrundas Profesionālās vidusskolas likvidāciju” paredzēja likvidēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts izglītības iestādi, to pievienojot Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam. Rīkojumā arī noteikts, ka ēkas valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) jāpārdod izsolē. Tātad neapstiprinās arī ziņas par “Mucenieku” pārvietošanas plāniem uz Skrundu.
Pēc 2025. gada darbvietu skaits darba tirgū varētu pat nedaudz sarukt.
VNĪ komunikācijas vadītāja Inta Plūmiņa atklāj, ka 12. septembrī jau devīto reizi notiks Skrundas arodvidusskolas astoņu būvju un zemes izsole. Būvju/telpu platība ir no 7,8 m2 līdz 2588,8 m2. Zemes gabala platība – 56 500 m2, objekta cena – 273 000 eiro. Īpašumi tiek piedāvāti izsolei kopš 2016. gada. Plašāka informācija par izsoli un tās nosacījumiem pieejama šeit.
“Skrundas arodvidusskola ir viena no padomju laikā būvētajām skolām, kas pārtraukusi darbību lauku apvidū. Tā ir viena no iepriekš noslogotajām mācību iestādēm, kurai tagad ir jāatrod jauns pielietojums (citi piemēri – Jaunaglonas arodvidusskola, Višķu tehnikums, Jāņmuižas profesionālā vidusskola),” skaidro I. Plūmiņa. “Lauku ēku izsoļu rezultāti iet roku rokā ar reģionu attīstību – jo attīstītāka ir uzņēmējdarbības vide, jo vieglāk atrast īpašumam pielietojumu. Pircēja atrašanu Skrundas arodvidusskolai kavē arī īpašuma lielā platība un atrašanās vieta ārpus Skrundas – pieci kilometri no pilsētas centra.”
Viltus vēstījumā arī aplami norādīts, ka šogad deviņu mēnešu laikā par nelikumīgu “zaļās” robežas šķērsošanu aizturēti 373 trešo valstu piederīgie, kas salīdzinājumā ar pērno gadu ir trīsreiz vairāk. 257 aizturētie ir no Vjetnamas, bet no Irākas bijušas 39 personas. Tāpat šogad aizturēti 30 Afganistānas iedzīvotāji.
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone norāda, ka dati, kas minēti publikācijā, attiecas uz 2015. gada deviņiem mēnešiem. Taču kopumā par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu 2015. gadā izturēti 463, 2016. gadā – 369, bet 2017. gadā – 104 trešo valstu piederīgie. Savukārt šogad nepilnu astoņu mēnešu laikā par nelikumīgu “zaļās” robežas šķērsošanu ir aizturēti 127 trešo valstu piederīgie, no tiem 102 Vjetnamas pilsoņi.
Daļa par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturēto trešo valstu pilsoņu starpvalstu līgumos noteiktajā kārtībā tiek nodota atpakaļ kaimiņvalstu (Krievijas un Baltkrievijas) kompetento iestāžu amatpersonām, pārējie tiek izraidīti no Latvijas uz mītnes zemi.
Melu vēstījumā apgalvots, ka Latvijai ir izvēle starp diviem scenārijiem: labo – strauja ekonomiskā izaugsme, ap 5% gadā, bet tad jāieved strādnieki, – un slikto – turpinām kā līdz šim, bet izmirstam. Lai piepildītos “labais scenārijs”, jau līdz 2022. gadam darba tirgum esot vajadzīgi papildus vairāk nekā 300 000 strādnieku.
Speciālisti kliedē šādus maldinošus apsvērumus. Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols saka: “Lai augtu ekonomika un uzlabotos iedzīvotāju dzīves līmenis, būtiskākais nav darbaspēka apjoma pieaugums, bet gan darbvietu un darbaspēka piedāvājuma kvalitatīvās izmaiņas. Turpmākajos gados izaugsme lielā mērā būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu, tāpēc vidējā termiņā darbaspēka pieprasījums augs lēni.”
EM izstrādātais ekonomikas attīstības mērķa scenārijs paredz, ka līdz 2025. gadam nodarbināto skaits varētu palielināties tikai nedaudz vairāk par 11 000, salīdzinot ar 2017. gadu, ko pamatā veidos četras nozares – komercpakalpojumi, būvniecība, tirdzniecība un apstrādes rūpniecība. Savukārt pēc 2025. gada darbvietu skaits darba tirgū varētu pat nedaudz sarukt. Ņemot vērā dažādu darbu automatizācijas tendences, lielākais darbvietu samazinājums sagaidāms profesijās ar lielu manuālo un atkārtojamo darbību īpatsvaru. Darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2035. gadam varētu samazināties par aptuveni 36% jeb vairāk nekā 40 000 darbvietu.
Galvenās darba iespējas gan vidējā, gan ilgtermiņā radīs aizvietojošais pieprasījums – vakanču pieaugums, kas saistīts ar darbaspēka iziešanu no darba tirgus. Ilgtermiņā darba iespējas palielināsies jomās, kas rada un apkalpo jaunās tehnoloģijas, kā arī, ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, pieprasījums augs dažādos ar veselības uzturēšanu, rehabilitāciju un tūrismu saistītos pakalpojumos.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2018. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,7%, pirmo reizi kopš 2008. gada noslīdot zem 8%.
