Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Šodien, 12. jūlijā, stājas spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumi nepieciešami, lai aktualizētu likumu, ņemot vērā piemērošanas gaitā konstatētās problēmsituācijas, īpaši saistībā ar nacionālo sankciju spēkā stāšanos, Krimināllikuma 84. panta piemērošanu praksē, kā arī jautājumu par sankciju piemērošanu publisko iepirkumu jomā.
Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu pieņēma 2016. gada 4. februārī, pamatojoties uz Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force – FATF) rekomendācijām. Kopš tā izstrādes likumā nav veikti grozījumi, un Latvija nacionālās sankcijas ir noteikusi divreiz. Kā norādīts Grozījumu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk tekstā – Grozījumi) anotācijā, likuma piemērošanas gaitā ir konstatētas atsevišķas nepilnības, kuras nepieciešams labot.
Līdz šim spēkā esošais likums neregulēja jautājumus par sankciju ievērošanu publisko iepirkumu jomā, kas veidoja situācijas, kad publiskā iepirkuma rezultātā līgumus nebija iespējams izpildīt noteikto sankciju dēļ. Vienlaikus regulējums nerisināja jautājumus par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets – OFAC) sankciju ietekmi uz finanšu un kapitāla tirgu.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka to mērķis ir aktualizēt likumu, ņemot vērā piemērošanas gaitā konstatētās problēmsituācijas, īpaši saistībā ar nacionālo sankciju spēkā stāšanos, Krimināllikuma 84. panta piemērošanu praksē, kā arī jautājumu par sankciju piemērošanu publisko iepirkumu jomā. Tāpat Grozījumos ir dažas sistemātiskas izmaiņas tekstā, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta noteikšana par kompetento iestādi sankciju jomā.
Ar Grozījumiem ir papildināts likuma 2. pants – tā mērķis un darbības joma: “Likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas vai arī šajā likumā noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.” Papildus minētais pants paredz, ka likums attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.
Līdz šim likums nenoteica iespēju ieviest ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. “Šāda likuma normas paplašināšana nepieciešama, lai risinātu jautājumu par OFAC sankciju saraksta ievērošanas nozīmi finanšu un kapitāla tirgus pieejamības kontekstā,” skaidrots anotācijā. Tajā norādīts, ka OFAC sankciju saraksta ievērošanai ir būtiska nozīme, lai finanšu iestādēm būtu iespējams strādāt ASV tirgū.
Vienlaikus anotācijā uzsvērts, ka Latvijai saistošās sankcijas ir jāievēro visām fiziskajām un juridiskajām personām valstī, turpmāk minētajiem subjektiem uzliekot pienākumu ievērot un izpildīt sankciju režīmus. Proti, neviena persona nedrīkst veikt darbības, kas pieļautu vai veicinātu sankciju režīma apiešanu vai izvairīšanos no sankciju izpildes, piemēram, padarot pieejamus finanšu līdzekļus personai, pret kuru Latvijā ir spēkā esošas sankcijas.
Informācija par sankciju režīmiem, kas ir saistoši Latvijai, pieejama Ārlietu ministrijas mājaslapā. Savukārt sīkāk iepazīties ar visiem likuma grozījumiem iespējams “Latvijas Vēstneša” tīmekļvietnē www.likumi.lv (Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā).
