AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
09. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
4
4

Ko paredz ģenerālvienošanās

Latvijā ģenerālvienošanās slēgšana nav izplatīta, bet citās Rietumeiropas valstīs tā paredz visai nozarei saistošus pienākumus, kurus izmanto kā efektīvus instrumentus darbinieku tiesību aizsardzībai, kvalificēta un motivēta darbaspēka atbalstīšanai.

LV portāla infografika; Avots: LBAS

Latvijā ir vāji attīstītas ģenerālvienošanās slēgšanas tradīcijas, kas citviet Eiropā tiek atzītas par efektīvu instrumentu kādas konkrētas nozares pilnveidošanai un attīstībai. Lai veicinātu ģenerālvienošanās slēgšanu, tiek diskutēts par grozījumiem Darba likumā, kā arī īstenots projekts, kura mērķis ir nodrošināt divpusējā nozaru sociālā dialoga attīstību piecās nozarēs.
īsumā
  • Darba likums paredz tā saukto parasto, bet 4. daļa – vispārsaistošo ģenerālvienošanos.
  • Ar ģenerālvienošanos var regulēt plašu jautājumu spektru, bet visbiežāk tajā ietver nodarbināto atalgojuma jautājumus.
  • Līdz šim Latvijā ir noslēgtas vairākas ģenerālvienošanās.
  • Patlaban ir sāktas sarunas par vispārsaistošās ģenerālvienošanās parakstīšanu būvniecības nozarē.
  • Piemaksa par virsstundu darbu nevar būt mazāka par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
  • Pērn LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācija sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu par ģenerālvienošanās slēgšanu piecās nozarēs.

Darba likuma 18. pants paredz divu veidu ģenerālvienošanās, skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte Nataļja Mickeviča. 18. panta 2. daļa paredz tā saukto parasto, bet 4. daļa – vispārsaistošo ģenerālvienošanos.

Parasto ģenerālvienošanos slēdz darba devējs, to grupa vai organizācija ar arodbiedrību vai to organizāciju. Tā ir saistoša tikai darba devējiem, kuri ir noslēguši ģenerālvienošanos, un to darbiniekiem.

Savukārt vispārsaistošo ģenerālvienošanos slēdz nozares darba devēji, darba devēju organizācija ar nozares arodbiedrību vai to organizāciju. Tā ir saistoša jebkuram nozares uzņēmumam, ja ģenerālvienošanās slēdzēji nozarē:

  • nodarbina vismaz 50% darbinieku;
  • preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares kopējā.

Ko ģenerālvienošanās var regulēt?

Rietumeiropas valstīs visai nozarei saistošas ģenerālvienošanās tiek izmantotas kā efektīvs instruments darbinieku tiesību aizsardzībai, kvalificēta un motivēta darbaspēka atbalstīšanai. Ar ģenerālvienošanos var regulēt plašu jautājumu spektru, bet visbiežāk tajā ietver nodarbināto atalgojuma jautājumus, tai skaitā minimālo atalgojuma līmeni, papildu sociālās garantijas. Piemēram, atsevišķās Skandināvijas valstīs normatīvajos aktos nav noteikts minimālais atalgojuma līmenis dažādās kategorijās, tas tiek noteikts ar ģenerālvienošanās palīdzību konkrētās nozares griezumā.

Ar ģenerālvienošanos var regulēt:

  • darba samaksu  un sociālās garantijas;
  • darba un atpūtas laiku;
  • apmācības un kvalifikācijas celšanas iespējas;
  • papildu atvaļinājumus;
  • apdrošināšanu;
  • darba un ģimenes dzīves savienošanas iespējas.

N. Mickeviča skaidro, ka katrā nozarē ir savs jautājumu loks, kuru var regulēt ar ģenerālvienošanās palīdzību. "Sabiedriskā transporta nozarē, piemēram, varētu regulēt šoferu darbgatavību un apmācības. Visu, ko valsts nav noteikusi tiesību aktos, bet ko vajadzētu regulēt nozarē, nosaka, noslēdzot ģenerālvienošanos," tā LBAS pārstāve.

Līdz šim noslēgtas vairākas ģenerālvienošanās

Līdz šim Latvijā ir noslēgtas vairākas ģenerālvienošanās. 2006. gadā tāda tika parakstīta starp Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizāciju un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību. Vienošanās regulē darbinieku darba samaksu, indeksāciju, prēmēšanas sistēmu, papildu sociālās garantijas darbiniekiem (papildu atvaļinājumu, papildu atpūtas dienas).

2009. gadā ģenerālvienošanās tika parakstīta starp Latvijas Būvnieku asociāciju un Latvijas Celtnieku arodbiedrību un noteica darbinieku stundas likmi pa profesijām. Finansiālās krīzes laikā šī ģenerālvienošanās tika apturēta.

"Visu, ko valsts nav noteikusi tiesību aktos, bet ko vajadzētu regulēt nozarē, nosaka, noslēdzot ģenerālvienošanos."

2017. gadā parakstīta ģenerālvienošanās starp Labklājības ministriju, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrību un Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienību. Tā uzlabo ārstniecības personu, sociālo darbinieku, sociālā darba speciālistu, sociālo aprūpētāju un audzinātāju darba un atpūtas laika nosacījumus, darba samaksu un sociālās garantijas, kā arī atbalstu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai.

Ģenerālvienošanās visbiežāk ir terminēta, pēc tam tā tiek pagarināta vai pārslēgta. N. Mickeviča  iesaka ģenerālvienošanos slēgt uz vidēji diviem gadiem, jo pēc tam var mainīties sociāli ekonomiskā situācija un nozarē var parādīties nepieciešamība ieviest grozījumus.

Kur ir problēma?

Ģenerālvienošanās Latvijā nav izplatītas. Kāpēc tā? "Ja noslēdz parasto ģenerālvienošanos, tā ir saistoša tikai pusēm, kas to paraksta, bet uz citiem darba devējiem šie augstākie standarti – lielāka atlīdzība, papildu darbinieku apmācības – neattieksies. Un iznāks, ka "labiem" darba devējiem darbaspēka izmaksas būs lielākas, bet citi turpinās dempingot cenas. Līdz ar to sociāli atbildīgiem uzņēmumiem šāda ģenerālvienošanās nav izdevīga, jo viņiem grūtāk konkurēt ar tiem, kas turpina strādāt pelēkajā ekonomikā un neko nedarīt nozares labā," skaidro N. Mickeviča.

Sociāli atbildīgiem uzņēmumiem izdevīgāka būtu vispārsaistošā ģenerālvienošanās, jo tā attiecas uz visu nozari kopumā, "būtībā tā ir kā likums visiem", skaidro LBAS pārstāve.

Top jauna vienošanās būvniecības nozarē

Patlaban ir sāktas sarunas par vispārsaistošās ģenerālvienošanās parakstīšanu būvniecības nozarē, kas varētu notikt maijā, un tad tā provizoriski stātos spēkā 2019. gada sākumā, preses konferencē atklāja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Šajās sarunās iesaistīta ne tikai LBAS, bet arī Latvijas Celtnieku arodbiedrība, Latvijas Būvnieku asociācija, biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" un citas darba devēju organizācijas.

Tā kā nozare pašu spēkiem veic darbus par apmēram 1,4 miljardiem eiro gadā, lai parakstītu ģenerālvienošanos, tā jāatbalsta uzņēmumiem, kuru kopējais veikto darbu apjoms ir 700 miljoni eiro. Patlaban atbalstu ir pauduši uzņēmumi, kuru apgrozījums ir 500 miljoni eiro. Tātad vēl nepieciešams atbalsts no firmām, kuru apgrozījums veido ap 200 miljoniem eiro.

Ģenerālvienošanās projekts paredz noteikt minimālo algu būvniecības nozarē mēnesī 780 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) vai arī minimālo stundas likmi 4,67 eiro apmērā nepilnu darba laiku nodarbinātajiem. Taču nozare iestājas par to, ka līdz ar ģenerālvienošanās noslēgšanu būtu jāsamazina piemaksa par virsstundu darbu, kas Darba likuma 68. pantā noteikta ne mazāka kā 100% apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Sagatavoti grozījumi Darba likumā

"Kopā ar būvniecības nozares uzņēmējiem esam secinājuši, ka pastāvošais regulējums, kas nosaka piemaksu par virsstundām 100% apmērā jau no pirmās nostrādātās virsstundas, varētu kavēt nozares vienošanos par minimālā atalgojuma paaugstināšanu. Proti, nozarē, kurā ir izteikta sezonalitāte un lieli darba apjomi tieši sezonas mēnešos, palielinot minimālo atalgojumu divas reizes, samaksa par virsstundām četrkāršojas salīdzinājumā ar situāciju pirms ģenerālvienošanās. Tas radīs lielu papildu finanšu slogu uzņēmējiem. Līdz ar to ir jādod iespēja abām pusēm vienoties par konkrētai nozarei atbilstošu regulējumu, kurā tiktu ņemtas vērā un līdzsvarotas abu pušu intereses," skaidroja Ekonomikas  ministrijas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Evita Urpena.

"Nozarē, kurā ir izteikta sezonalitāte un lieli darba apjomi tieši sezonas mēnešos, palielinot minimālo atalgojumu divas reizes, samaksa par virsstundām četrkāršojas salīdzinājumā ar situāciju pirms ģenerālvienošanās."

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu grozījumiem Darba likuma 68. pantā, paredzot tiesības vispārsaistošās ģenerālvienošanās gadījumā, ja tā nosaka būtisku atalgojuma pieaugumu nozarē, piemērot mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Taču tā nevar būt mazāka par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Grozījumu mērķis ir veicināt ģenerālvienošanos noslēgšanu, kas kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti ir visefektīvākais instruments ēnu ekonomikas un aplokšņu algu ierobežošanai, uzsver ministrija.

LBAS ir gatava piekrist virsstundu apmaksai 50% apmērā, bet par to vēl debatēs ar Latvijas Celtnieku arodbiedrību, preses konferencē teica LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, piebilstot, ka galvenais ir darba samaksas kopējais apmērs, nevis vienas piemaksas lielums.

Piecas nozares

Pērn LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācija sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu par ģenerālvienošanās slēgšanu piecās nozarēs. Tā mērķis ir četru gadu laikā nodrošināt divpusējā nozaru sociālā dialoga attīstību kokrūpniecībā, ķīmiskajā rūpniecībā un tās saskarnozarēs, būvniecībā, transportā un loģistikā, telekomunikācijās un sakaros. "Pārrunu laikā tiks identificētas attiecīgo nozaru problēmas – negodīga konkurence, ēnu ekonomika, produktivitāte u. c. jautājumi. Pēc tām mēģināsim vienoties, kā tās risināt," tā N. Mickeviča. 

Projekta rezultātā sociālie partneri minētajās nozarēs plāno noslēgt piecas ģenerālvienošanās, tiesiski regulējot nozarei svarīgus jautājumus, jo "ģenerālvienošanās dod godīgu konkurenci, ceļ nodarbināto iespējas un sociālās garantijas".

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU