Sociālā uzņēmējdarbība atstumtības mazināšanai

Šodien, 1. aprīlī, stājas spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Vienlaikus stājas spēkā grozījums Brīvprātīgā darba likumā, nosakot, ka šo darbu ir tiesības organizēt arī sociālajiem uzņēmumiem.

Sociālā uzņēmuma likumā ir noteikti gan kritēriji sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan valsts atbalsts šāda veida uzņēmējdarbībai.

Sociālajiem uzņēmējiem paredzētas dažādas priekšrocības un atbalsts saimnieciskās darbības veikšanai, tajā skaitā nodokļu atvieglojumi.

Likumā definēts, ka sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kurai piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību (piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana).

Sociālā uzņēmuma likuma piemērošana noteikta Ministru kabineta noteikumos par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību.

Noteikumos uzskaitītas šīs iedzīvotāju grupas: personas ar invaliditāti; personas ar garīga rakstura traucējumiem; personas, kurām noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam; bezdarbnieki, kuriem ir apgādājamie, bezdarbnieki, kas vecāki par 54 gadiem, un ilgstošie bezdarbnieki; etniskā minoritāte romi; ieslodzītie vai personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas; personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām; personas, kuru dzīvesvieta ir deklarēta naktspatversmē; cilvēktirdzniecības upuri; personas, kurām Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa, alternatīvais vai bezvalstnieka statuss; bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni vecumā no 15 gadiem, kā arī šai grupai atbilstošas pilngadīgas personas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Likuma anotācijā skaidrots, ka sociālā uzņēmuma aktivitātes attiecībā uz noteiktām sabiedrības grupām var notikt šādos veidos (uzskaitījums nav izsmeļošs):

1. iesaistot darba tiesiskajās attiecībās noteiktās sabiedrības grupas pārstāvjus (izņemot bērnus) darba pieredzes iegūšanai vai nodrošinot pastāvīgu darbavietu (piemēram, veidojot uzņēmumu, kur nodarbina tikai redzes invalīdus vai no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas);
2. integrējot sabiedrībā noteiktās sabiedrības grupas pārstāvjus caur ekonomiskām aktivitātēm (piemēram, veikals, kura mērķis ir pārdot vientuļo pensionāru darinātus rokdarbus vai jauno māmiņu darinātas šalles);
3. sniedzot vai nodrošinot noteiktām sabiedrības grupām atbalstu – psiholoģisko, materiālo (piemēram, uzņēmums, kura mērķis ir nodrošināt psihologu vardarbībā cietušām sievietēm);
4. izglītojot sabiedrības grupas pārstāvjus (piemēram, uzņēmums, kura mērķis ir mācīt latviešu valodu bēgļiem);
5. citas aktivitātes, tieši vai netieši vērstas uz sabiedrības grupas pārstāvju dzīves kvalitātes uzlabošanu (piemēram, uzņēmums, kura mērķis ir drukāt grāmatas, žurnālus un laikrakstus cilvēkiem ar redzes traucējumiem).

Par sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstību ir atbildīga Labklājības ministrija. Ministrija veidos komisiju, kas izvērtēs sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuras iesniegušas iesniegumus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, atbilstību tam un šo uzņēmumu darbību. Lai nodrošinātu pārskatāmu un aktuālu informāciju par uzņēmumiem, kas ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu, kā arī tiem, kas zaudējuši to, tiks vests publisks reģistrs.