Vairākās Eiropas valstīs savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkā jau ir aizliegta. No nākamā gada arī Rīgas cirkā varēs izmantot tikai mājas un lauksaimniecības dzīvniekus.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Valdība 21. februārī akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā", kurš ir nonācis Saeimā, un drīzumā to sāks izskatīt komisijās. Ministru kabinets deputātus ir aicinājis likumprojektu izvērtēt steidzamības kārtā.
Likumprojektā bez aizlieguma savvaļas dzīvniekus izmantot atrakcijās precizētas arī normas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību noteiktās prasības.
Ieved no citām valstīm
Dzīvnieku aizsardzības likums pašreizējā redakcijā pieļauj savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu cirka izrādēs. Latvijā Lauksaimniecības datu centrā reģistrēts tikai viens cirks – SIA "Rīgas cirks", kurai nepieder neviens savvaļas sugas dzīvnieks, kas apmācīts izmantošanai atrakcijās. Visi savvaļas sugu dzīvnieki, kurus izmanto cirka izrādēs Latvijā, ir ievesti no citām valstīm, piemēram, Ukrainas, Krievijas. Savvaļas sugu dzīvnieku apmācībā trešajās valstīs nav iespējams pārliecināties, vai netiek pārkāptas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības. Tāpat ir apgrūtināta savvaļas sugu dzīvnieku pārvadāšanas un turēšanas prasību ievērošana, teikts likumprojekta anotācijā.
Savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā ir aizliegta Austrijā, Beļģijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Grieķijā, Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, Kiprā, Maltā un Slovēnijā.
Aizliegts apmācīt un izmantot atrakcijās
Par aizliegumu izmantot savvaļas dzīvniekus atrakcijās dzīvnieku aizsardzības organizācijas Latvijā cīnījās vairākus gadus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumiem Nr. 622 "Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes nolikums" tika izveidota Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvā padome, kuras sastāvā bija pārstāvji no dažādām ministrijām, valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, un diskusiju rezultātā tika pieņemts lēmums aizliegt izmantot savvaļas sugu dzīvniekus atrakcijās un cirkos, paredzot pārejas periodu šīs normas ieviešanai.
Tādējādi likuma grozījumos 27.1 pants papildināts ar nosacījumu, ka gan savvaļā iegūtu, gan nebrīvē audzētu savvaļas sugas dzīvnieku aizliegts apmācīt, izmantot un izrādīt publiski kā atrakciju dzīvnieku. Šī norma attiecināma gan uz ceļojošajiem cirkiem, kas reģistrēti Eiropas Savienībā un var brīvi pārvietoties tās robežās, gan uz trešo valstu ceļojošajiem cirkiem.
Pārejas noteikumi
Likuma grozījumu 27.1 panta norma neaizliedz sabiedrības izglītošanas nolūkā turēt dzīvniekus savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietās un izrādīt tos publiski saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Likuma grozījumu mērķis ir aizliegt dzīvnieka izmantošanu un apmācīšanu, liekot tam veikt darbības, kas nav raksturīgas dabiskā vidē, un pārsniegt tā dabiskās spējas, tā, iespējams, kaitējot dzīvnieka veselībai un radot tam ciešanas.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 4. panta 11. punktā noteikts, ka aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, proti, savvaļas sugas dzīvnieka demonstrēšana ārpus zooloģiskā dārza vai reģistrētas savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas.
"Aizliegums izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā ir nozīmīgs solis Latvijas dzīvnieku aizsardzības likumdošanas attīstībā."
Pārejas noteikumos paredzēts, ka aizliegums atrakcijās izmantot savvaļas dzīvniekus stāsies spēkā 2017. gada 1. jūlijā, bet attiecībā uz Lauksaimniecības datu centrā reģistrētiem cirkiem, t.i., VSIA "Rīgas cirks", – 2018. gada 1. janvārī. Turpmāk cirka izrādēs varēs izmantot mājas (istabas) dzīvniekus un lauksaimniecības dzīvniekus.
Zemkopības ministrijas Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Rūta Rudzīte LV portālam skaidroja, ka likumdošana nenosaka, kas ir savvaļas dzīvnieks. Tas tiek definēts pēc dzīvnieka izmantošanas mērķa.
Nozīmīgs solis dzīvnieku aizsardzībā
Biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāvis Aivars Andersons LV portālam uzsvēra, ka "aizliegums izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā ir nozīmīgs solis Latvijas dzīvnieku aizsardzības likumdošanas attīstībā, kas guvis ievērojamu sabiedrības atbalstu. Šo reformu vienprātīgi atbalsta Latvijas dzīvnieku aizstāvības organizācijas un kompetentās valsts iestādes".
"Savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā ir problemātiska gan no dzīvnieku labturības, gan no sabiedrības ētisko vērtību viedokļa," uzskata biedrības pārstāvis. "Cirka apstākļi ir nepiemēroti un mokoši dzīvniekiem. Nedabiskā uzvedībā balstītie triki sniedz aplamu priekšstatu par dzīvnieku dabu. Savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā ir tiešā pretrunā ar sabiedrības interesi aizsargāt dzīvniekus."
Kas notiks ar cirku?
Ilggadējā Rīgas cirka vadītāja Lolita Lipinska, kas kopš 2016. gada decembra beigām vairs nestrādā šajā iestādē, iepriekš aktīvi iebilda pret savvaļas dzīvnieku aizliegumu izrādēs, argumentējot, ka lielākā daļa apmeklētāju nāk tieši šo dzīvnieku triku dēļ. Patlaban Kultūras ministrija (KM), kas ir valsts kapitāldaļu turētāja Rīgas cirkā, atklāta konkursa kārtībā veic atlasi uz jaunā vadītāja vietu. Viens no jaunās valdes galvenajiem uzdevumiem būs izstrādāt darbības stratēģiju 2018.–2022. gadam, ietverot tajā cirka darbības modeli bez savvaļas dzīvnieku izmantošanas, LV portālam paskaidroja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.
Rīgas cirka ēka ir viens no Eiropā vecākajiem, speciāli cirka darbībai projektētajiem namiem, kuram piešķirts valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļa statuss. Ievērojot Valsts būvniecības kontroles biroja atzinumu par ēkas tehnisko stāvokli, tajā kopš 2016. gada februāra ir pārtraukta publisku pasākumu norise. Taču ir izstrādāts Rīgas cirka ēkas fasādes nostiprināšanas tehniskais projekts, un tiks veikta fasādes konservācija.