Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēc mežizstrādes darbu pabeigšanas cirsmā paliek ciršanas atliekas, kas var lieti noderēt kā malka.
Avots: LVM
Centrālā statistikas pārvalde (CSP), pērn novembrī veicot mājsaimniecību energoresursu apsekojumu par iedzīvotāju paradumiem energoresursu izmantošanā, secināja, ka aptuveni trešdaļa – 27% – gatavo malku no savas lauksaimniecības zemes vai mežiem, 1,1% malku saņem bez maksas kā sociālo palīdzību, bet pārējie – 7,7 % – malku iegūst dažādos veidos. Mājsaimniecības, tiesa, neliela daļa – 13,5 % –, malku izmanto arī ēdiena pagatavošanai. Kopumā, kā liecina 2015. gada CSP dati, Latvijā ir 30,4% mājokļu, kurus kurina ar malku.
Tiesa, koksnes patēriņa īpatsvars kopējā energoresursu bilancē katru gadu samazinās, un 2015. gadā tas sasniedza 35,4%.
Meži aizņem trīs miljonus hektāru
Latvija ir mežaina valsts – 52% valsts teritorijas jeb 3,07 miljonus hektāru (ha) klāj meži. Tas ir krietni vairāk nekā 1923. gadā, kad mežainums Latvijā bija 23%. Valstij pieder meži 1,5 miljonu ha platībā jeb 49% no kopējās platības, savukārt pārējo īpašnieku mežu kopplatība ir 1,57 miljoni ha jeb 51%, zina teikt Valsts meža dienesta preses sekretāre Selva Šulce.
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (LVM) ir lielākais valsts mežu pārvaldītājs un apsaimniekotājs 1,41 miljona ha platībā. Tieši pie LVM var griezties jebkurš Latvijas iedzīvotājs, ja vēlas savām vajadzībām iegādāties ciršanas atliekas. Tiesa, apmēram 1–2% no meža platībām pieder arī dažādām pašvaldībām, baznīcām, vairākām ministrijām, skaidro S. Šulce. Lai iegūtu atļauju vākt koksni šajos mežos, ir jāvēršas tieši pie šīm institūcijām.
Ciršanas atliekas
Pēc mežizstrādes darbu pabeigšanas cirsmā paliek ciršanas atliekas, kas var lieti noderēt kā malka. Tāpēc LVM ļauj tās vākt bez papildu maksas. Tomēr jāievēro priekšnoteikums – pirms vākšanas darbu sākuma obligāti jāsaņem atļauja. Tā nepieciešama, lai pārliecinātos, ka malkas vākšanas darbi tiek veikti valsts mežu teritorijā, nevis kādas citas juridiskas vai privātpersonas mežā, kā arī – vākšanas darbi tiek veikti vietā, kur to drīkst darīt, nevis vietā, kur mirusī koksne speciāli atstāta dabas daudzveidības veicināšanai.
"Latvijā ir 30,4% mājokļu, kurus apkurina ar malku."
Lai saņemtu ciršanas atlieku vākšanas atļauju, iedzīvotājam jāgriežas kādā no astoņiem uzņēmuma klientu centriem, kura apkalpojošā teritorijā plānots vākt malku. Tuvāko var sameklēt šeit.
Koksnes atliekas mežā drīkst vākt ne tikai fiziska persona, kura saņēmusi atļauju koksnes atlieku vākšanai cirsmās, bet arī fiziska persona, kas veic atlieku vākšanu atļaujas saņēmēja uzdevumā.
Atbildēs divu nedēļu laikā
Vai konkrētajā teritorijā ir atļauts vākt atliekas, LVM atbildēs iespējami ātri, bet vidēji divu nedēļu laikā, skaidro LVM komunikāciju speciālists Ainārs Sedlenieks. Šādu atļauju iespējams saņemt reizi gadā, jo piedāvāto vietu skaits, kur to drīkst veikt, ir ierobežots un interese no iedzīvotāju puses ir liela. Koksnes atlieku vākšanas apjoms nav ierobežots, parasti tas atbilst cirsmas apjomam.
Tomēr var būt situācijas, kad iedzīvotāja izvēlētajā teritorijā nav cirsmu vai, ja arī ir, tad tajās jau ir izsniegta koksnes atlieku vākšanas atļauja. Šādos gadījumos iedzīvotāja lūgums izsniegt atļauju tiks noraidīts vai arī būs jānogaida, kad radīsies vieta, kurā ir iespēja izsniegt atļauju koksnes atlieku vākšanai.
LVM 2015. gadā izsniedzis 2717, bet 2016.gadā – 2340 atļaujas. Tā kā informāciju par savākto ciršanas atlieku apjomu (skaidas, zari, galotnes, skujas, lapas, mizas, stumbru atlūžņi) LVM neprasa, uzņēmuma rīcībā nav statistikas, cik daudz ciršanas atlieku ik gadu tiek savākts.
Malkas iegāde
Ne katrreiz pēc malkas ar atļauju ir jāiet pašam uz mežu, to no LVM var arī nopirkt. Apkures vajadzībām LVM fiziskām personām piedāvā jauktu koku sugu malkas piegādi pašpatēriņa vajadzībām līdz 105 m3 gadā. Koksnes minimālais caurmērs ir pieci centimetri, garums – trīs metri. Mazākais malkas piegādes apjoms ir 35 m3 (aptuvens vienas kokvedēja kravas (ar piekabi) apjoms). LVM malku piedāvā iegādāties, veicot priekšapmaksu. Tās cena atkarībā no reģiona svārstās no 22 līdz 27 eiro/m3 bez pievienotās vērtības nodokļa.
Privātā mežā
Iedzīvotājs var vākt cirsmas atliekas arī privātā mežā, bet par to ir jāvienojas ar meža īpašnieku. Viņš savā mežā, ievērojot noteiktos kritērijus, drīkst cirst sausos un vēja gāztos kokus, saglabājot normatīvajos aktos par koku ciršanu un dabas aizsardzību noteikto sauso un kritušo koku daudzumu. Par sauso un vēja gāzto koku ciršanu īpašniekam ir jāpaziņo Valsts meža dienestam, lai būtu informācija un netiktu pieļauta koku nelikumīga ciršana.
Kārtību, kādā koki tiek cirsti mežā, nosaka Meža likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" , kā arī ir jāievēro MK noteikumi Nr. 936 "Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā". Lai veiktu saimniecisko darbību mežā, ir jāsaņem apliecinājums, kas ir Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju.
Aizsargājamās teritorijas
Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" reglamentē, ko drīkst un ko nedrīkst darīt aizsargājamās teritorijās, kuras Latvijā aizņem 518,9 tūkstošus ha. Minētajās teritorijās ir noteikti dažādi saimnieciskās darbības aprobežojumi – no pilnīga mežsaimnieciskās darbības aizlieguma visa kalendārā gada laikā līdz koku ciršanas aizliegumam atsevišķos gada mēnešos vai īpašiem cirtes izpildes nosacījumiem.
Sodi par nelikumīgu ciršanu
Par nelikumīgu koku ciršanu vai kādu citu zaudējumu nodarījumu mežam atbildību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 228 "Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība". Tie nosaka kārtību, kādā aprēķina mežam nodarītos zaudējumus, kuri radušies, pārkāpjot prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par meža apsaimniekošanu un izmantošanu. Mežam ir nodarīti zaudējumi, ja viena vai vairākas mežaudzes vai viena vai vairākas to daļas ir bojātas vai iznīcinātas vai ir notikusi patvaļīga koku ciršana mežaudzē, kurā aizliegta mežsaimnieciskā darbība.
Mežam nodarītos zaudējumus nosaka, ja bojāta vai iznīcināta mežaudze vai tās daļa vairāk nekā 0,1 hektāra platībā, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – vairāk nekā 0,05 hektāru platībā.
Šajos noteikumos ir noteikts, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un aizsargjoslās, kur aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība vai galvenā cirte, mežam nodarītos zaudējumus palielina trīskārtīgi.
"Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un aizsargjoslās, kur aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība vai galvenā cirte, mežam nodarītos zaudējumus palielina trīskārtīgi."
2015. gadā konstatēti 1050 meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi. No tiem augošu koku patvaļīga ciršana notikusi 555 reizes. Aizpērn videi nodarītie zaudējumi aprēķināti 1 336 875 eiro apmērā.
Ja bez atļaujas cirsmās tiek lasītas atliekas, kā arī par augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu var piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. pantu, kas paredz naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 1400 eiro.
Savukārt par meža iznīcināšanu vai bojāšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 57. pants paredz naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 140 līdz 1400 eiro.
Par aizsargājamo koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 280 līdz 1400 eiro.
Liels naudas sods un piespiedu darbs
Pēdējais plaši izskanējušais nelikumīgas koku ciršanas gadījums notika 2016. gada augustā, kad 1982. gadā dzimušais J. K. veica patvaļīgu koku ciršanu Viļakas novada Vecumu pagasta dabas parkā "Vecumu meži", kur saskaņā ar šīs vietas individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem ir aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, stāsta A. Sedlenieks. Apzinoties, ka nav meža īpašnieks, J. K. patvaļīgi ar motorzāģi malkas gūšanas nolūkā nozāģēja un piesavinājās četras egles ar kopējo krāju 4,68 m3.
Patvaļīgas koku ciršanas rezultātā videi tika nodarīts materiālais zaudējums 2123,97 eiro apmērā, kurš vainīgajam jāieskaita Valsts kasē, kā arī kokmateriālu sortimenta zudums 136,81 eiro vērtībā. Saskaņā ar MK noteikumiem "Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība" īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība, nodarītos zaudējumus aprēķina, uzmērot patvaļīgi nocirsto koku celmu diametru.
Gada nogalē Rēzeknes tiesa, ņemot vērā apsūdzētā J. K. vaļsirdīgo atzīšanos un izdarītā nožēlošanu, nolēma piedzīt minētos zaudējumus un piesprieda piespiedu darbu 140 stundas. Piespriestā naudas soda apmērā pēc šobrīd spēkā esošajām cenām varētu iegādāties ap 104 m3 malkas.
