SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Elīna Gulbe
LV portāls
01. novembrī, 2016
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Drošība
1
1
1
1

Vai turpmāk diferencēt auto tehniskās apskates termiņus?

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Vietnē “Mana balss” publicētā kolektīvā iniciatīva par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados ir nonākusi izskatīšanā Saeimas komisijā. To līdz augustam bija parakstījuši 10 570 pilsoņi. Viedokļi lēmējvarā patlaban izskan dažādi - Satiksmes ministrija aicina šo jautājumu skatīt piesardzīgi, noraidošu attieksmi pret ierosinājumu pauž Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Savukārt jomas eksperti sliecas atbalstīt ideju par diferencētu vieglo automobiļu tehniskās apskates termiņu atkarībā no transportlīdzekļa vecuma.
īsumā
  • Pašreiz noteiktā kārtība paredz, ka tehniskās apskates vieglajiem automobiļiem jāveic katru gadu, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē.
  • Lielākās ar tehnisko apskati saistītās izmaksas autovadītājiem sastāda transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa apmaksa.
  • Lielākā daļa autovadītāju defektus novērš vai nu pirms, vai pēc tehniskās apskates.
  • Noteikt tiešu cēloņsakarību starp to, vai mašīnas tehniskās apskates esamība vai neesamība bijusi par galveno iemeslu negadījumam, nav iespējams.

Ceļu satiksmes likuma 16. panta piektā daļa paredz, ka pašlaik valsts tehniskās apskates vieglajiem automobiļiem jāveic katru gadu, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē. No 2013. gada 1. janvāra izņēmums attiecas tikai uz jaunām, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētām automašīnām, kurām pirmreizējo valsts tehnisko apskati jāiziet ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā. Biežāk – reizi pusgadā – apskates jāveic autobusiem, vieglajiem taksometriem un autoapmācībai paredzētajiem automobiļiem.

"24 mēnešu tehniskā apskate ļautu auto īpašniekiem Latvijā ietaupīt gan laiku, gan resursus, jo līdzīgi citu valstu piemēri pierāda, ka nav nepieciešamības auto veikt tehnisko apskati jau pēc 12 mēnešiem – tā ir lieka birokrātija un resursu patēriņš. Tiktu ietaupīta nodokļu maksātāju nauda," vietnē "Mana balss" norādījis iniciatīvas iesniedzējs Ivo Stieģelis, kurš atzīmē, ka šāda sistēma jau ilgāku laiku darbojas Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un citur.

Pašlaik pamatapskate ar benzīna motoru aprīkotai automašīnai izmaksā 26,88 eiro, savukārt atkārtota - 14,54 eiro. Nedaudz dārgāks šis pakalpojums ir automobiļiem ar dīzeļmotoru un gāzes barošanas sistēmu. Savukārt lētāks tas ir mašīnām ar elektromotoru vai citu motoru, kuram normatīvajos aktos noteiktos gadījumos neveic atgāzes mērījumus. No maksas par transportlīdzekļa tehnisko apskati atbrīvoti automobiļi, kuri ir piemēroti invalīdu vajadzībām.

Saskata drošības riskus – valstī ir vecs autoparks

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdēs uz iesnieguma sākotnējo izskatīšanu bija uzaicināts plašs jomas ekspertu loks, un viedokļi par ierosinātajām izmaiņām tehniskās apskates termiņos dalījās. Visskeptiskāk šajā jautājumā bija noskaņots CSDD Transportlīdzekļu tehniskās kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš. Viņš norādīja, ka lielākās ar tehnisko apskati saistītās izmaksas veido transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, līdz ar to autovadītāju gūtais ietaupījums no apskates termiņa pagarināšanas būtu vien 25 līdz 30 eiro gadā.

Kā galvenais iemesls, lai nepagarinātu tehniskās apskates termiņu, tiek minēts Latvijā izmantoto automašīnu sliktais tehniskais stāvoklis. "Mēs riskējam ar to, ka palielinās automobiļu skaits, kuri nav tehniskā kārtībā un ka remonts tiks veikts tikai tad, kad būs lūzusi kāda iekārta," uzskata J. Liepiņš.

CSDD sniegtie dati liecina, ka Latvijā ir otrais vecākais autoparks Eiropā. 73% no automašīnām ir 11 un vairāk gadus vecas, un tikai 8% veido līdz pieciem gadiem veci vieglie automobiļi. Salīdzinoši liels ir arī lietoto auto nobraukums, kas pirmajos piecos gados lielākajai daļai pārsniedz 100 000 kilometru. "Eiropas Komisijas ziņojumā teikts, ka nobraukums starp 100 000 un 200 000 kilometriem ir bīstamākais posms, kad automobilim ir jāpievērš lielāka tehniskā uzmanība," stāstīja J. Liepiņš.

"Lietotie, importētie automobiļi ir vidēji 10 gadus veci. Tiem vajadzīgi pirmie lielie, dārgie atjaunošanas remonti, kuru kvalitāte un regularitāte bieži tiek upurēta izmaksu dēļ. Sabiedrība ir jāizglīto, ka automobilī patstāvīgi jāinvestē. Braukt ar automobili ir privilēģija, tās nav tiesības," atzīmēja Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš, kurš uzskata, ka "tehniskā apskate līdzīgi kā OCTA ir jāuztver kā palīgs, nevis kā nenovēršams ļaunums". Tomēr viņš uzsvēra, ka situācija ir atšķirīga ar jauniem automobiļiem, kuriem ir garantija. "Tā, protams, nav panaceja, bet trīs gadu periodā varbūtība, ka automobilis netiek atbilstoši uzturēts, ir ārkārtīgi niecīga, bet, tiklīdz tam nomainās pirmais īpašnieks, kas notiek vidēji pēc pieciem gadiem, turpmāk visu nosaka lētākais cenu piedāvājums," atzina I. Rūtiņš.

Automašīnu stāvokli būtiski ietekmē ne tikai vecums, bet arī izmantošanas apstākļi - krasas temperatūras svārstības, sāls, ko izmanto ceļa seguma kaisīšanai, putekļi, dubļi. "Ceļu stāvoklis Latvijā ir tuvu kritiskam, jo puse no tiem ir vai nu sabrukuši, vai sliktā stāvoklī. Tikai 21% ir melnā seguma ceļu, atlikušie – šķembu, grants seguma, nemaz nerunājot par tiem, kuri tiek uzskatīti par bezseguma," norādīja Jānis Liepiņš.

CSDD dati liecina, ka tehniskās apskates laikā dienā saplīst vidēji 13 automobiļi, vairāk nekā 60% sabojājas tieši bremžu sistēma. J. Liepiņš atzīmēja, ka lielākā daļa autovadītāju defektus novērš vai nu pirms, vai pēc tehniskās apskates: "Tehniskajā apskatē 80% automobiļu konstatē būtiskus defektus, turklāt viens nenovērsts defekts rada bojājumus citur sistēmā."

Bez tehniskās apskates brauc maz

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norādīja, ka saistība starp bojā gājušo skaitu un automašīnu tehnisko stāvokli ir skaidra. Šim viedoklim pievienojas arī CSDD, uzsverot, ka 2015. gadā Eiropas līmenī uz ceļiem bojā gājušo skaits lielāks par Latvijā esošo bijis tikai Rumānijā un Bulgārijā.

Tomēr Valsts policijas pārstāvis Artis Velšs klāstīja, ka noteikt tiešu cēloņsakarību starp to, vai mašīnas tehniskās apskates esamība vai neesamība bijusi par galveno iemeslu negadījumam, nav iespējams. Tomēr bilda: "Mēs gan nevaram noliegt, ka risks ir." Viņš atklāja, ka pārsvarā negadījumu iemesli tomēr ir cilvēciski – neuzmanība, pašpaļāvība, rekomendētā ātruma un metroloģisko apstākļu neievērošana. Smalkāk situācijas tiekot izzinātas tikai kriminālprocesos - gadījumos ar bojāgājušajiem un smagi cietušajiem, bet lielākajā daļā negadījumu tādu nav. "Mēs konstatējam tikai to, vai ir izieta tehniskā apskate. Pēdējos piecos gados notikuši vidēji 15 tūkstoši negadījumu bez bojāgājušajiem, un bez apskates bijuši tikai 180 auto, kas ir 1,21 procents. Situācija pēdējos gados uzlabojas," piebilda A. Velšs.

Rosina tehnisko stāvokli kontrolēt uz ceļiem

Kolektīvās iniciatīvas pārstāvis Ģirts Lapškalns dalījās pieredzē, ka autobraucēji naudas taupīšanas nolūkos mēdz rīkoties viltīgi un pirms tehniskajām apskatēm nomainīt, piemēram, nobrauktās riepas uz labākām, bet, kad apskate izieta, uzlikt atpakaļ vecās. Šajā sakarā Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis ierosināja transporta tehnisko stāvokli vairāk kontrolēt uz ceļiem. "Tehniskā apskate ir "momentbilde", kas diemžēl ne vienmēr atbilst tai realitātei, kas nākamajā dienā ir uz ceļa," atzina J. Zvirbulis. Viņa ierosinājumam pievienojās arī Ģ. Lapškalns: "Skates varētu būt reizi divos gados, bet veicam uz ceļiem kontroles, tas būtu daudz efektīvāk nekā tagad, kad reizi gadā sagatavojies un aizbrauc. Tas būtu ļoti labs risinājums – uz ceļa baudīt reālo situāciju."

Arī biedrības "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto"" prezidents Valdis Trēziņš atbalstīja ideju par tehniskās apskates termiņa gradāciju: "Ņemot vērā, ka pie kaimiņiem tas darbojas, uzskatu, ka, gradāciju varētu veidot, piecus līdz desmit gadus veciem auto normu mainot uz reizi divos gados."

Tomēr bažas par gradācijas ieviešanu dzīvē bija Finanšu ministrijai, kuras pārstāvis Juris Lukss atgādināja, ka, veicot apskati reizi divos gados, šoferiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksājums būs jāveic dubultā, un tas ietekmēs naudas plūsmu valstī. Ministru kabineta noteikumu Nr. 466 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem" 14.12 punkts paredz, ka pašlaik tehniskā apskate tiek atteikta, ja nav veikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksa. "Būs jādomā cita kārtība nodokļu nomaksai, pagaidām sistēma darbojas, jo jauno mašīnu, kuras skati iziet pēc diviem gadiem, nav tik daudz," norādīja J. Lukss.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs informēja, ka komisija kādā no tuvākajām sēdēm turpinās izskatīt jautājumus, kas identificēti pēc tikšanās ar iesnieguma iesniedzējiem, autopārvadātāju un autotirgotāju, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjiem, un lems par jautājuma tālāko virzību.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU