SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
04. decembrī, 2015
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
1
3
1
3

Kad policija var anulēt atļauju spēkratam piedalīties ceļu satiksmē

Uz Latvijas ceļiem ik gadu notiek vidēji pustūkstotis satiksmes negadījumu, kuros smagi cieš vai iet bojā cilvēki.

Uz Latvijas ceļiem ik gadu notiek vidēji pustūkstotis satiksmes negadījumu, kuros smagi cieš vai iet bojā cilvēki. Protams, daļēji vai visā pilnībā tiek sadragāti arī šādās avārijās iesaistītie transportlīdzekļi. No notikuma vietas tos aši aizgādā evakuatori, un notikumos tieši neiesaistītai personai turpmākās norises nedz īpaši interesē, nedz arī ir zināmas.
īsumā
  • MK noteikumos Nr.583 definēti bojājumi, pēc kuru konstatēšanas Valsts policija ceļu satiksmes negadījumā iesaistītam transportlīdzeklim anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē un arī nosaka kārtību, kā tas notiek.
  • Policijas darbinieks negadījuma vietā izvērtē negadījuma sekas, lai konstatētu, vai negadījumā iesaistītam transportlīdzeklim (tam apgāžoties vai pēc saņemtā trieciena) nav radušies bojājumi, kas var būtiski ietekmēt ceļu satiksmes drošību.
  • Valsts policijas darbinieka izdoto administratīvo aktu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ja no spēkrata palikusi vien lūžņu kaudze, tad skaidrs, ka par bleķu cenu tas nonāks "auto kapsētā". Citi vraki jaunus īpašniekus atradīs atsevišķu detaļu veidā. Taču, ja nu kas tomēr glābjams, kopā saliekams, tad automobilis, kādu laiku sabijis remonta darbnīcā un atguvis glītu veidolu, spēju atkal kustēties, iespējams, atgriezīsies pie iepriekšējā saimnieka (ja viņš avārijā izdzīvojis) vai arī iegūs citu īpašnieku, kam par iepriekšējiem notikumiem nebūs ne jausmas. Viss notiek, nav nekādu problēmu!

Kopš 16.oktobra spēkā jauni noteikumi

Īstenībā problēma ir, un  tā ir viena – neziņa, cik kvalitatīvi auto pēc avārijā piedzīvotajiem bojājumiem salabots, cik stabils tas ir uz ceļa, cik drošs pasažieriem, ja nu atkal gadās iekulties sadursmē.

Pārdošanā, piemēram, internetā mēdz nonākt auto, kas izveidoti pat no vairākiem eksemplāriem. Piedāvājums ir vilinošs: spēkrats pajauns, nobraukums mazs, cena pievilcīga. Pārdevējs, protams, neizpaudīs, ka tas ir nevis vienkārši lietots, bet faktiski no grausta pārbūvēts auto. Par nolūkotā braucamā kvalitāti kaut kādā mērā var pārliecināties, to īpaši pārbaudot servisā pie kvalificētiem speciālistiem, kas tomēr var atklāt, piemēram, savienoto konstrukcijas daļu metinājumu vietas, veikt citus apsekojumus un novērtēt, vai remonts veikts profesionāli augstvērtīgi vai tikai viduvēji.

Par šādu braucamo nedrošību, sarunu valodā dēvējot tos par frankenšteiniem, spriests arī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs, secinot, ka smagi bojāti auto būtu norakstāmi, liedzot tiem turpmāko gaitu uz ceļiem. Taču viena lieta ir pateikt, gluži cita – izstrādāt reālu, visiem šajā jomā iesaistītajiem komersantiem un arī iedzīvotājiem  pieņemamu kārtību, kā to izdarīt.

Oktobra vidū stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.583 "Kārtība, kādā Valsts policija ceļu satiksmes negadījumā iesaistītam transportlīdzeklim anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē". Mērķis, kā norādīts noteikumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā, ir "uzlabot ceļu satiksmes drošību un nepieļaut tādu transportlīdzekļu atgriešanos satiksmē, kas var būtiski ietekmēt satiksmes drošību nākotnē".

MK noteikumi Nr.583, pirmkārt, noteic bojājumus, pēc kuru konstatēšanas Valsts policija (VP) ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) iesaistītam transportlīdzeklim anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē un arī nosaka kārtību, kā tas notiek.

Policijas darbinieks negadījuma vietā izvērtē negadījuma sekas, lai konstatētu, vai negadījumā iesaistītam transportlīdzeklim (tam apgāžoties vai pēc saņemtā trieciena) nav radies vismaz viens no šādiem bojājumiem, kas var būtiski ietekmēt ceļu satiksmes drošību:

  • transportlīdzekļa rāmja, virsbūves (kabīnes), kravas tilpnes vai nesošo elementu (tajā skaitā jumta, jumta sastatnes un (vai) sliekšņa) lūzums, izlūzums vai deformācija, kā dēļ nevar atvērt un (vai) aizvērt kādu no sānu durvīm, vai izjaukta priekšējās vai aizmugurējās ass riteņu ģeometrija, kā dēļ kāds no riteņiem piespiests pie virsbūves vai nolauzts;
  • sadalījies transportlīdzekļa rāmis vai virsbūve vai no transportlīdzekļa atdalījies motors;
  • mehāniski bojātas transportlīdzekļa jumtu vai jumta statnes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam izmantojot attiecīgu aprīkojumu;
  • izdedzis transportlīdzekļa salons vai motortelpa.

Policists mutvārdos izdod administratīvo aktu

Ja Valsts policijas darbinieks konstatējis iepriekš minētos bojājumus, viņš mutvārdos izdod administratīvo aktu par atļaujas anulēšanu, fotouzņēmumos fiksē transportlīdzekļa defektus, noņem un iznīcina transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates uzlīmi, par ko izdara atbilstošu ierakstu negadījuma reģistrēšanas protokolā, un notikuma vietā vai Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo par to transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam.

Pamatojoties uz protokolā iekļauto informāciju, VP vienas darbdienas laikā pēc negadījuma fiksēšanas izdara attiecīgu atzīmi Ceļu policijas (CP) reģistrā, norādot transportlīdzeklim konstatēto bojājumu, kas tiešsaistes datu pārraides režīmā nonāk Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

"Problēma ir, un viena – cik kvalitatīvi auto pēc avārijā piedzīvotajiem bojājumiem tiek salabots."

Tas faktiski arī viss. Noteikumu izstrādātāji policijas darbinieka ļoti operatīvo mutvārdu rīkojumu pamato tādējādi, ka nav pieļaujama jebkāda kavēšanās administratīvā akta izdošanai: šāda bojāta transportlīdzekļa turpmāka piedalīšanās ceļu satiksmē apdraud personu veselību, dzīvību un mantu.

Anulēto atļauju atjauno, ja pēc remonta auto parastā kārtībā iziet tehnisko apskati, kurā tiek atzīts par labu esam. Jāuzsver, ka šis regulējums attiecas tikai uz Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem (izņemot traktortehniku un tās piekabes).

Auto īpašniekiem der iegaumēt vēl kādu MK noteikumu punktu: "Valsts policijas darbinieka izdoto administratīvo aktu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu augstākai amatpersonai. Augstākas amatpersonas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

Jaunais regulējums speciālistu vērtējumā

Par jaunajiem MK noteikumiem LV portāls izvaicāja vairākus šajā jomā iesaistītus speciālistus. Lūk, viņu viedokļi.
 

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs:

"1. Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu vidējais vecums ir aptuveni par 40% lielāks, nekā vidēji ES valstīs. Proporcionāli auto vecumam palielinās avārijas izraisīšanas iespējamības risks, īpaši, ja auto nav labā tehniskā stāvoklī, daudzu avāriju rezultātā atjaunots un salikts no detaļām. Turklāt daudzi vadītāji par šādiem bīstamiem deformējumiem nav informēti, jo iegādes brīdī patiesā informācija par auto vēsturi tiek slēpta vai noklusēta. No apdrošinātāju skatupunkta savukārt ir skaidrs - ja transportlīdzeklim sākotnēji veikts nekvalitatīvs remonts un tāds auto cieš satiksmes negadījumā, nākamais remonts ir grūtāks un dārgāks. Tādēļ gan apdrošinātāji, gan sabiedrība kopumā ir tieši ieinteresēti, lai pa Latvijas ceļiem pārvietotos kvalitatīvi izremontēti un droši transportlīdzekļi.

2. MK noteikumos iestrādātie kritēriji, pēc kuriem paredzēts strādāt ceļu policijai, tika saskaņoti ar CSDD un VP. Tie ir salīdzinoši vienkārši, tādēļ, mūsuprāt, problēmām nevajadzētu rasties.

3. MK noteikumu pamatideja nav aizliegt transportlīdzekļiem, kas cietuši satiksmes negadījumā, dalību ceļu satiksmē visā pilnībā, bet ar šādām izmaiņām tiks novērstas situācijas, ka būtiski transportlīdzekļa bojājumi tiek nekvalificēti izremontēti un turpināta dalība ceļu satiksmē bez atkārtotas tehniskās apskates iziešanas. Šobrīd, neskatoties uz satiksmes negadījumu smagumu, ja tehniskā apskate vēl ir spēkā, auto var diezgan ilgi braukt, tādējādi apdraudot citus satiksmes dalībniekus.

4. Mūsuprāt, ir svarīgi nodrošināt, lai transportlīdzekļu pircējiem būtu iespēja iegūt maksimāli objektīvu informāciju par auto tehnisko stāvokli un tā vēsturi. Jāteic, ka jau šobrīd ikviens autovadītājs LTAB mājaslapā var noskaidrot datus par sava esošā vai potenciālā auto satiksmes negadījumu vēsturi laikposmā no 1997.gada. Lai iegūtu informāciju, autovadītājam nepieciešams zināt tikai transportlīdzekļa reģistrācijas un reģistrācijas apliecības numurus. Informācija par transportlīdzekļa zaudējumu vēsturi ir pieejama kopš brīža, kad spēkrats ir reģistrēts Latvijā, un tajā ir apkopoti dati par CSNg gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs. Ja konkrētais spēkrats ir CSNg cietusī puse, datu pasūtītājs iegūs arī informāciju par izmaksu apmēru, pēc kā būs iespējams novērtēt avārijas un tās rezultātā nodarīto zaudējumu apmēru. Šobrīd LTAB ir vienīgā organizācija Latvijā, kas autovadītājiem piedāvā šādu informāciju, turklāt līdz ar LTAB OCTA mobilās lietotnes ieviešanu šā gada novembrī datus par transportlīdzekļa zaudējumiem ir iespējams iegūt ikvienam viedtālruņa lietotājam no jebkuras vietas, kur pieejami mobilie sakari."


Ingus Rūtiņš
, biedrības "Auto asociācija" valdes loceklis:

"Mūsu organizācija bija šā normatīvā akta izstrādes iniciatore, un tam bija vairāki iemesli.

1. Mūsu valstī nav normatīvu, kas reglamentētu, kā automobilis ir atjaunojams pēc satiksmes negadījumiem. Tādējādi masveidā tiek ignorētas remontu tehnoloģijas, ko savulaik izstrādājuši transportlīdzekļu ražotāji. Bet tikai ražotājs zina, kā spēkratam pareizi maināmi virsbūves paneļi, nesošās konstrukcijas utt. Tā rezultātā pa ceļiem Latvijā (mēs to pat nenojaušam) pārvietojas daudz neatbilstoši remontētu vieglo automašīnu. Ekstrēmākajos gadījumos tās ir no vairākām daļām samontētas (salipinātas) mašīnas, tā dēvētie frankenšteini, kas satiksmē nav drošas.

2. Standartiem neatbilstoši remontētās automašīnas rada mantiska rakstura problēmas cilvēkam, kas tādu transportlīdzekli nopērk. Vairumā gadījumu viņš nezina ne automobiļa iepriekšējo vēsturi, ne arī tā faktisko drošības līmeni. Tas ietekmē arī spēkrata vērtību, turpmākos remontus, jo nekvalitatīvs iepriekšējais remonts diezgan ātri liek sevi manīt: rodas korozija, konstrukcijā kaut kas sāk deformēties, var būt vēl citi defekti.

"Jaunais regulējums attiecas tikai uz Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem."

Tādēļ vēlējāmies panākt, lai šajā jomā ir vismaz kaut kāds normatīvais regulējums, kontrole, radīt noteiktus kritērijus, lai policists tomēr varētu noteikt, vai automobilis šo noteikumu izpratnē ir cietis smagā negadījumā vai nav. Ja ir, tad policistam ir tiesības liegt tam piedalīties satiksmē, atļauju atgūstot pēc tehniskās apskates iziešanas. Pagaidām tā neatšķiras no pašreizējās standarta procedūras, bet mūsu mērķis ir iet tālāk un šo atgriešanās pārbaudi padarīt daudz pamatīgāku.

Jāatzīst, ka šis ir pats ceļa sākums, kas arī sastapās ar lielu pretestību. Tas ir saprotams, jo tiek aizskartas noteiktu komersantu intereses, un šādu prasību pastiprināšana nav populāra arī sabiedrībā. Protams, izdevīgāk ir sadursmē pamatīgi sadragātu auto kā nebūt salabot un pēc tam iespējami ātrāk pārdot. Neapgalvošu, ka tā dara visi, bet liela daļa gan. Šīs papildu prasības tomēr lēnā garā sāk šo patvaļu apgrūtināt, bet tālākais mērķis ir panākt, ka frankenšteini vispār uz ceļiem neparādās.

Turklāt visu laiku nepagurstot atkārtojam – mēs šādi  nelobējam jauno automobiļu tirgotāju intereses. Esam gana reālistiski un saprotam, ka Latvijā jaunu auto iegāde tirgū negūs pārsvaru vēl ilgi un varbūt – nekad."


Uģis Vītols
, SIA "ProVento" direktors, Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas vadītājs:

"Šis normatīvais akts neievieš vērā ņemamus uzlabojumus satiksmes drošības paaugstināšanai tādā nozīmē, kā iecerējuši tā autori – lai satiksmē nepiedalītos pēc smagām avārijām nekvalitatīvi izremontēti un tādēļ bīstami spēkrati.

Manuprāt, MK noteikumi Nr.583 uzskatāmi pat par brāķi. Kādēļ?

1. Bojājumu, kuru dēļ anulē atļauju piedalīties satiksmē, uzskaitījums definēts nekompetenti, kritēriji ir ļoti izplūduši, pie tiem var pieskaitīt teju jebkurus defektus. "No transportlīdzekļa atdalījies motors"- tā var gadīties, ja trieciena brīdī nobīdījies vai ieplīsis gumijas spilvens, bet motors var arī izkrist uz brauktuves. Saprotu, ka noteikumos ir domāts pēdējais variants. Ko nozīmē "izjaukta priekšējās vai aizmugurējās ass riteņu ģeometrija"? Tā var būt izmainījusies pat tad, ja auto ir sadauzīts spārns. Ritenis var būt piespiests pie virsbūves arī ar norautu plastmasas bamperi. Tādēļ nepieciešams anulēt atļauju piedalīties satiksmē? Vai policists tagad ir auto eksperts? Vai divos naktī tumsā un lietū, turklāt steigā, ja avāriju un darāmā daudz, viņš pietiekami precīzi un atbildīgi var noteikt, vai mašīnai ir anulējama tehniskā apskate vai nav?

Galu galā var izrādīties, ka cietēji būs nevis smago, bet vidēji smago vai vieglo ceļu satiksmes negadījumu dalībnieki, kuri turklāt avārijā nav vainojami: viņiem būs papildus vēlreiz jāmaksā par auto tehnisko apskati pēc remonta, jātērē laiks šai procedūrai. Starp citu, pat ar beisbola nūju pa statni var iesist tā, ka durvis neveras vaļā...

2. Es saskatu arī koruptīvu darbību iespējas – ja auto īpašniekam izdosies "sarunāt", tad mutvārdu rīkojuma par atļaujas anulēšanu varētu arī nebūt.

3. Tas var izraisīt vēlmi iespējami izvairīties no policijas izsaukšanas uz avārijas vietu.

4. Transportlīdzekļu tehniskajā apskatē gudri noslēptus defektus var arī nepamanīt; te liela nozīme būs cilvēka faktoram – cik viņš vērīgs un zinošs.

5. Manuprāt, vienīgais reālais ieguvējs visā šajā stāstā varētu būt CSDD, kas gūs ienākumus no dažiem simtiem papildu tehnisko apskašu.

6. Lietoto automašīnu tirgotājus jaunie MK noteikumi nekādi neietekmēs, ja neskaita to, ka būs mazliet vairāk auto, kam jāveic tehniskā apskate."
 

Valsts tiesu ekspertīžu biroja Tehnisko ekspertīžu departamenta direktora vietnieks Jānis Dundurs:

"Mēs pētām divus trīs procentus no visiem satiksmes negadījumiem, smagās avārijas; ja arī gadījušies pāris auto, kurus var uzskatīt par frankenšteiniem, uz šo datu pamata nevar veidot nekādu statistikas bāzi un izdarīt secinājumus. Taču esam ne reizi vien pauduši, ka padziļināta analīze par vidēji smagu un smagu satiksmes negadījumu iemesliem joprojām nenotiek, tā ir ļoti nepieciešama, turklāt steidzami.

Tomēr doma pamatā ir pareiza – automobiļi, kas smago defektu dēļ nepakļaujas atjaunošanai, būtu norakstāmi. Tagad to ceļi ir nezināmi – piemēram, aizved uz Lietuvu, saremontē un pārdod atkal tepat Latvijā. Taču vienota sistēma šajā jomā nedarbojas arī Eiropā, un, ieviešot stingrākus noteikumus, dažādas darbības ar šādiem auto tik un tā ir iespējamas. Tomēr jāatzīst, ka šis solis ir zināms panākums progresa virzienā."

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU