Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Latvijā ir Eiropas Savienības (ES) programmas "Cosme" finansēts projekts, un tā mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbību. EEN darbību Latvijā nodrošina divas partnerorganizācijas - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas Tehnoloģiskais centrs (LTC). Šādā veidā organizācija mūsu valstī darbojas jau kopš 2008. gada, zina teikt EEN Latvijā koordinatore Jekaterina Vanaga. Pirms EEN līdzīgi darbojās institūcijas ar citiem nosaukumiem - Eiropas Informācijas centrs un Inovāciju rosināšanas centrs.
35 jautājumi ik dienas
EEN darbojas visā pasaulē, 67 valstīs – arī ASV, Kanādā, Japānā, Ķīnā u.c. Tas sadarbojas ar aptuveni 600 partnerorganizācijām, kurās strādā ap 4000 speciālistu. Tādā veidā EEN izveidojies par lielāko šāda veida tīklu, kas nodrošina komersantiem informāciju par dažāda veida ES jautājumiem, kā arī par pieejamo finansējumu. Kopumā EEN tīkls ik dienu saņem vidēji 10 000 jautājumu no dažādu nozaru uzņēmumiem par atšķirīgām tēmām.
Latvijā tie ir aptuveni 30-35 jautājumi mēnesī.
Akcents uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem
Eiropas Komisija gan uzsver, ka pakalpojumu loks ir vairāk vērsts uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, taču tie ir pieejami arī jebkuram interesentam – pašnodarbinātajiem, augstskolām un pētniecības institūtiem, individuāliem biznesa ideju autoriem u.c., kurus interesē dažādi uzņēmējdarbības aspekti Eiropā.
Kādas ir problēmas, kuru risināšanā iesaistās EEN Latvijā un citviet pasaulē? Jautājumus var iedalīt četros lielos blokos:
- konsultācijas;
- biznesa sadarbība;
- inovācijas;
- iespēja izteikties par jaunām likumdošanas iniciatīvām.
"Pie mums vienuviet ir pieejams informatīvs atbalsts uzņēmējdarbības veicējiem ar jebkura veida jautājumiem par biznesa darbības partneriem, dažādām likumdošanas iniciatīvām, tehnoloģiskām inovācijām. Galvenais mērķis – veicināt uzņēmējdarbību visā Eiropā," klāsta EEN Latvijā projektu vadītāja Anita Ābola. "Tāpat regulāri nodrošinām komersantus ar aktuālo informāciju par tirdzniecības misijām, starptautiskām izstādēm citās valstīs, rīkojam kontaktbiržas."
LTC atbalsta inovācijas
LTC vairāk darbojas inovāciju atbalsta jomā, lai uzņēmēja produkts gūtu veiksmi starptautiskajā tirgū. LTC palīdz komersantam izvēlēties attīstības stratēģiju, komercializēt inovatīvo ideju, veicināt starptautisko sadarbību ražošanā un tehnoloģijās un parūpēties par produkta unikalitātes aizsardzību.
"Ja uzņēmums izdomājis ražot konkrētu produktu, bet nav tehnoloģijas, kā to darīt, tad var šo tehnoloģiju pameklēt, iespējams, tā kaut kur jau pastāv. Kāpēc izgudrot riteni no jauna? Vai tieši otrādi: komersants ir izgudrojis labu tehnoloģisko risinājumu un grib piedāvāt to izmantot arī citiem," darbības principus skaidro J. Vanaga.
Konkrētas prasības noteiktiem produktiem
Savukārt EEN LIAA birojs ir atbildīgs par jautājumiem, kas skar biznesa sadarbības partneru atrašanu ārvalstīs, jaunu tirgu apguvi un eksporta iespējas, uzņēmējiem iespējams izteikties par ES likumdošanas jautājumiem.
"Tipiskākie jautājumi ir viss, kas saistīts ar ārējā tirgus apgūšanu un konkrētām prasībām noteiktam produktam. Piemēram, kādam jābūt iepakojumam, lai varētu produktu aizvest uz konkrēto valsti, vai šis produkts ir jāsertificē, vai es to vispār varu pārdot?" klāsta J. Vanaga. "Un tad mēs gatavojam informāciju par potenciālajiem partneriem."
"Ja uzņēmums izdomājis ražot konkrētu produktu, bet nav tehnoloģijas, kā to darīt, tad var šo tehnoloģiju pameklēt, iespējams, tā kaut kur jau pastāv."
Uzņēmēji uzdod jautājumus arī par pieeju starptautiskajiem tirgiem – tur pastāvošiem konkrētiem tirdzniecības, likumdošanas, nodokļu un cita veida nosacījumiem, darbinieku nosūtīšanu uz darbu ārvalstīs, dažādu sertifikātu iegūšanu, uzņēmuma vai pārstāvniecības atvēršanu.
Bieži vien uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem, kam ir izstrādāts unikāls produkts, trūkst laika un kapacitātes informācijas meklēšanai, izprašanai un apkopošanai attiecībā uz trešo valstu tirgiem. Kā novērots, tad neskaidrības ir arī par tirdzniecības nosacījumiem tepat ES teritorijā, piemēram, CE marķējuma iegūšanu, REACH regulu u.c.
"Reizēm gadās ļoti specifiski jautājumi, kas nozīmē, ka uzņēmums ir paveicis diezgan pamatīgu mājasdarbu," stāsta A. Ābola. "Ja šādā gadījumā varbūt nevaram nodrošināt tik detalizētu informāciju, tad iedodam kontaktinformāciju, kur komersants var griezties tālāk, lai rastu vajadzīgās atbildes."
Informācijas pieteikšanas procedūra
Kas uzņēmējam būtu jādara, ja viņš EEN Latvijā vēlas saņemt noteiktu informāciju? J. Vanaga teic, ka procedūra ir pavisam vienkārša. "Komersantam ir jāpiezvana, jāuzraksta e-pasts vai jāatnāk pie mums klātienē. Nav nepieciešams ne līgums, ne pieteikuma forma. Pietiek piezvanīt, uzrakstīt vai atnākt un uzdot savu jautājumu. Tad mēģināsim saprast, kas uzņēmējam varētu noderēt no tā pakalpojuma klāsta, kas mums ir pieejams. Attiecīgi sarunājam un vēlāk nosūtām vajadzīgo informāciju."
Cik ilgā laikā tas notiek? Tas ir atkarīgs no jautājuma specifikas. Ja tas ir vienkāršs vai EEN ar šo jautājumu ir saskāries jau iepriekš, tad atbilde tiek nosūtīta pāris dienu laikā. Ja jautājums prasa sazināšanos ar citiem EEN partneriem, tad atbildes gatavošana aizņem vienu, divas nedēļas.
"Nesen bija jautājums par maksātnespējas likumdošanu Slovēnijā. Ja vajadzīga saite uz kopējo šīs sfēras likumdošanu, tad to var saņemt vienas dienas laikā. Ja komersants interesējas par specifiskiem maksātnespējas punktiem, tad kolēģi Slovēnijā jautājumu pēta pamatīgāk un ilgāk. Neesam juristi, mēģinām atbildes atrast pie mūsu partnerorganizācijām," atzīst A. Ābola.
Kas interesē ārvalstu uzņēmējus Latvijā?
Līdzīgi kā Latvijas uzņēmēji meklē eksporta tirgu vai sadarbības partnerus, to pašu ar EEN Latvijā palīdzību dara ārvalstu komersanti. Visbiežāk tiek meklēti sadarbības partneri, savu produktu izplatītāji, apakšuzņēmēji.
Ārvalstu uzņēmējus interesē likumdošanas jautājumi, kas saistīti ar iekšējo tirgu, sākot ar uzņēmuma dibināšanu, ES direktīvu ieiešanu – vai tā ieviesta, kāds ir normatīvais akts, kur tas ir atspoguļots.
Palīdz atrast finansējumu
EEN tīkls palīdz komersantiem identificēt arī potenciālos finansējuma avotus, piedāvājot informāciju par ES atbalsta programmām, šo programmu īstenošanas principiem, mērķiem, iespējām tajās piedalīties, aktuālajiem uzsaukumiem.
Uzņēmējiem ir pieejams finansējums no programmas "EUREKA", kas paredzēta uzņēmumu un zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai, kā arī no programmas jaunajiem uzņēmējiem "ERASMUS".
Eiropas Komisijā ir izveidots MVU instruments – "HORIZONTS 2020", kas ir jauna iniciatīva, paredzēta visa veida inovatīviem, uz starptautisko tirgu un izaugsmi orientētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Sīkāka informācija par pieejamo finansējumu šeit.
Palīdz, bet daudz jādara pašam
Latvijas tekstila ražošanas uzņēmuma "Mežroze" pārdošanas speciāliste Anna Stelmačenoka LV portālam atklāj, ka sadarbība ar EEN Latvijā sākusies pirms pusgada. "Lūdzām kontaktus produkcijas – mājas tekstila – pārdošanai ārvalstīs. Strādājam ar potenciāliem partneriem no Somijas, Polijas, Zviedrijas, labprāt vēlētos ieiet arī Francijas tirgū. Pagaidām neviens kontrakts noslēgts nav. Jaunu partneru atrašana nekad nav viegla – vajadzīgs gads vai divi. Turklāt produkcijas ražošanā "Mežrozi" ierobežo specifiskās iekārtas – varam piedāvāt tikai noteikta izmēra gultas veļu un virtuves tekstilu. Jaunu eksporta tirgu apguvei kavēklis ir arī cenu politika."
"Griežoties pēc atbalsta EEN Latvijā, jāņem vērā, ka konsultanti daudz palīdz, bet arī pašiem daudz jādara. Un tik viegli neiet."
Savukārt pārtikas izejvielu izplatītājfirma "Cerrera foods" ar EEN Latvijā palīdzību pirms dažiem gadiem meklēja potenciālos eksporta partnerus ātri pagatavojamo produktu izplatīšanai Baltijā, arī Skandināvijā, Vācijā un citviet Rietumeiropā, atceras firmas valdes loceklis Māris Kalniņš. "Noslēdzām līgumu par informatīvo atbalstu. Iedeva sākotnēji 300–500 pārtikas produktu izplatītāju, lielveikalu ķēžu telefonus, milzīgi garu sarakstu. Lūdzām datus atlasīt detalizētāk. Toreiz projekts nebija īsti izdevies, produkts tirgū "neaizgāja", un to beidzām. Tagad paši vairs neko neražojam. Bet, griežoties pēc atbalsta EEN Latvijā, jāņem vērā, ka konsultanti daudz palīdz, bet arī pašiem daudz jādara. Un tik viegli neiet."
Palīdz veidot likumus
Ar EEN tīkla palīdzību Eiropas Komisija vēlas arī saņemt atgriezenisko saiti no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par jaunām tiesību normām. Tāpat EK ar dažādiem instrumentiem veicina, lai komersanti izteiktu savu viedokli un priekšlikumus par politiskām iniciatīvām, pirms tās pārtop par likumiem.
Šīs aktivitātes ietvaros var atzīmēt šādas EEN piedāvātās iespējas:
- MVU atgriezeniskā mehānisma instruments, kura ietvaros uzņēmums var darīt zināmas EK problēmas, kas radušās uzņēmumam iekšējā tirgū saistībā ar pastāvošo likumdošanu.
- Iesaistīšanās publiskajās apspriešanās , kuru ietvaros var izteikt viedokli par topošajiem ES politikas dokumentiem un direktīvas vai regulas projektiem.
Šogad EEN Latvijas uzņēmējus ir iesaistījis trijās apspriežamās likumdošanas iniciatīvās:
- pārskats par īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem saskaņā ar pievienotās vērtības nodokli;
- uzņēmumu serveru un datu glabāšanas iekārtu ietekme uz vidi;
- par tiesību aktiem, kuri reglamentē ķīmisko vielu riska pārvaldību.
Kopumā ES šobrīd aktuālas ir 30 likumdošanas iniciatīvas.
Apkopotās domas un priekšlikumi nonāk EK rīcībā. A. Ābola gan saka, ka komersantu aktivitāte viedokļu izteikšanā ir kūtra. Tiesa gan, likumdošanas apspriešanas ir populārākas tajos jautājumos, kas skar nacionālās intereses. Turklāt bieži vien aktīvāki ir lielie uzņēmumi, kur atsevišķi darbinieki ir iedziļinājušies konkrētās likumdošanas iniciatīvās. Piemēram, šovasar medikamentu ražošanas uzņēmums "Olainfarm" izteica viedokli par ķīmisko vielu riska pārvaldību, kas ir būtiska akciju sabiedrības darbība.
