Pensiju sistēmas divdesmitgadē lemj par dāsnāku indeksācijas formulu

Saeima ceturtdien, 3.martā, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25% vietā. Vienlaikus Saeima noteica likumprojektam steidzamību. Otrajā lasījumā to Saeimā plānots skatīt 10.marta sēdē.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča norāda, ka pensiju indeksācija atspoguļo arī ekonomisko situāciju valstī – jo lielāka inflācija un algu pieaugums, jo lielāku papildinājumu saviem ienākumiem ik gadu saņem pensionāri. Piedāvātie likuma grozījumi nodrošinās pensiju lielāku indeksāciju tieši saistībā ar algas pieaugumu valstī.

Pašreiz likuma "Par valsts pensijām" 26.pants paredz, ka valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, pārskata reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Pagājušā gada 1.oktobrī indekss bija 1,0158 un visām pensijām indeksēja summu līdz 311 eiro (pusi no 2014.gada vidējās iemaksu algas – 622 eiro). Piemēram, ja piešķirtā vecuma pensija bija 200 eiro, tad pēc 1.oktobra indeksētais pensijas apmērs bija 203,16 eiro (200 eiro x 1,0158). Ja pensija bija 300 eiro, tā pēc indeksācijas palielinājās līdz 304,74 eiro.

Pašreiz prognozējamais pensiju pieauguma indekss pēc piedāvātajām izmaiņām indeksa formulā 2017.gadā būs 1,0408, bet divos nākamajos gados – 1,0413.

Līdz ar to 200 eiro pensija pēc indeksācijas 2017.gadā palielinātos par 8,16 eiro (200x1,0408). Gadā papildu ieguvums būtu gandrīz 100 eiro. Savukārt 300 eiro pensija pēc indeksācijas būtu 312,24 eiro. 

Pieaugot vidējai sociālo iemaksu algai, palielināsies arī summa, kuru indeksē. Pēc Labklājības ministrijas (LM) datiem, 2015.gada deviņos mēnešos vidējā iemaksu alga  (darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem) bija 689,80 eiro. Tā kā indeksē pensijas summu, kas ir puse no vidējās, var aprēķināt, ka tā būtu 344,90 eiro. Šie skaitļi ir tikai piemēra pēc, jo 2017.gada indeksācijā ņems vērā 2016.gada vidējo algu.

Ikgadējā indeksācijā palielina visas pensijas (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma, izdienas).

Labklājības ministrs Jānis Reirs informēja, ka pensiju indeksācijas palielināšanai 2017.gadā provizoriski nepieciešami 3,42 miljoni eiro, 2018.gadā – 17,61 miljons eiro.

Kopš šā gada papildu ir nepieciešama budžeta nauda arī 2010.-2015.gados piešķirto pensiju pārskatīšanai, kas 2010.gada pensionāriem sākusies šogad.

Savukārt nākamais LM uzdevums būšot pilnveidot sistēmu, lai mazinātu nabadzības risku cilvēkiem, kuriem ir liels darba stāžs, bet pašreiz mazas pensijas. Risinājumu paredzēts izstrādāt līdz šā gada augustam.

Sociālajā budžetā jābūt drošības uzkrājumam

Latvijā gadā pensijās tiek izmaksāti 1,6 miljardi eiro. LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece uzsver, ka pensiju sistēma nav pasargāta krīzes situācijās, ja nav iespēju izveidot rezervi. 2009.gadā rezerve bija 1,35 miljardi eiro, un šī nauda deva iespēju pārdzīvot krīzi, kad sociālā budžeta ieņēmumi bija mazāki par izdevumiem. Krīzes trīs gadi samazināja uzkrājumu par 80 procentiem.

Pensiju sistēmā stabilitātes un ilgtspējīguma nodrošināšanai ir veiktas korekcijas – no 2014.gada pakāpeniski par trim mēnešiem gadā palielinās pensijas vecums, pensiju piemaksas pārceltas no sociālā budžeta uz pamatbudžetu, un rezerve lēnām atjaunojas. Pašreiz sociālajā budžetā izveidojies 459 miljonu eiro uzkrājums. Šāda rezerve spēj nodrošināt pensiju izmaksu dažus mēnešus. Citu valstu pieredze liecinot, ka pensiju sistēma ir drošībā, ja ir rezerves uzkrājums vismaz 2,5 gadiem.

Mazāk par 150 eiro mēnesī – piektā daļa jaunpiešķirto pensiju

Pašreizējai Latvijas pensiju sistēmai pamati ielikti 1996.gadā. Kopš tā laika katram cilvēkam tiek uzskaitīts viņa pensijas kapitāls, ko veido valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, galvenokārt no algas. Tagad sistēmu veido trīs līmeņi: pirmais jeb solidaritātes, otrais jeb fondētās pensijas un trešais – privātie pensiju fondi.1998.gadā pieņemts Privāto pensiju likums, kopš 2001.gada darbojas otrais līmenis.

J.Muižniece uzsver: Latvijas pensiju sistēma būvēta tā, lai sistēma būtu stabila ilgtermiņā un tiktu nodrošināts adekvāts ienākumu atvietojuma līmenis (pensijas summa, salīdzinot ar iepriekš saņemto algu). Tas nenozīmē, ka visiem tiek garantētas vienlīdz augstas vai vienādas pensijas, bet gan sasaisti ar indivīda veiktajām sociālajām iemaksām darba mūža garumā un vienlaikus nodrošinot uzkrātā kapitāla un piešķirtās pensijas indeksāciju.

"Tā kā pieaug vidējā iemaksu alga, tad daudziem pensijas apmēru ietekmēs divi rādītāji – ne tikai lielāks indekss, bet arī indeksējamā summa."

Latvijas pensiju sistēmai šogad aprit 20 gadi. Starptautiskā pētījumā atzīts, ka tā ir devītā ilgtspējīgākā pasaulē. LM šogad kopā ar parteriem veidos sociālas kampaņas, lai sabiedrībai skaidrotu, kā darbojas pensiju sistēma, un sociālo iemaksu nozīmību. J.Reirs uzsvēra, ka pensiju sistēma ir solidāra, "mēs maksājam pensijas mūsu vecākiem, bet mūsu bērni maksās pensijas mums".

Pensija tagad jau lielā mērā atkarīga no tā, no kādas algas ir maksātas sociālās iemaksas. Latvijā vairāk nekā trešā daļa (35%) veic iemaksas no algas, kas ir mazāka par minimālo (pērn minimālā alga valstī bija noteikta 360 eiro, šogad – 370 eiro).

Līdz ar to arī statistika par galarezultātu – pensiju apmēru – ir dramatiska. No visām pagājušajā gadā piešķirtajām pensijām 19% bija līdz 150 eiro mēnesī. Apmēram trešā daļa no jaunpiešķirtajām pensijām bija no 150 līdz 250 eiro, līdzīgā skaitā arī pensijas no 250 līdz 350 eiro. Savukārt tikai 13% jaunpiešķirto pensiju bija no 350 līdz 500 eiro, 10% piešķirtas pensijas – no 500 līdz 1000 eiro mēnesī. Pērn tikai 2% no piešķirtajām pensijām bija lielākas par 1000 eiro mēnesī.

Iecietība pret pelēko ekonomiku grauj pensiju nākotni un tagadni

Pensiju sistēmu un pensionāru situāciju ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomikas attīstība, nodokļu režīmi. Jau ilgāku laiku diskusiju krustugunīs ir mikrouzņēmumu nodoklis, kura maksātāji tikpat kā nepiedalās solidārajā sociālā nodrošinājuma sistēmā, turklāt arī paši sociāli nav aizsargāti ne tagad, ne nākotnē. Tāpēc no nākamā gada paredzēts, ka sociālo iemaksu maksāšana kļūs obligāta no minimālās algas.

Vissvarīgākais ir meklēt iespējas būtiski palielināt pirmā pensiju līmeņa apjomu un izmaksājamās pensijas. Taču radikāli palielināšana nebūs iespējama, kamēr pastāvēs tik liela pelēkā ekonomika. Tikai izskaužot pelēko ekonomiku, ir iespējams panākt  būtiski lielākas iemaksas sociālajos fondos, kas dotu politiķiem iespēju lemt ne tikai par mērenu, bet par būtisku pensiju palielinājumu, uzskata Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Teodors Tverijons.

Taču, kamēr pastāvēs iespēja lielos apmēros saņemt algu aploksnēs, iespēja daudzās profesijās, piemēram, radošajās, neveikt nekādas iemaksas, viņaprāt, nekas būtiski nemainīsies. Neizskaužot pelēko ekonomiku, ne tikai nevaram palielināt pensijas esošajiem pensionāriem, bet arī nākotnes pensionāriem būs tik mazas pensijas.

Viņš uzsver, ka pensiju palielināšanai iespēja ir trešais līmenis – privātie pensiju fondi, kuros Latvijā iemaksas lielākoties veic paši darbinieki. Ārvalstīs kompānijas izmanto privātos pensiju fondus, lai piesaistītu darbiniekus. Latvijā par saviem darbiniekiem privātā pensiju fondā iemaksas veic tikai "Lattelecom" un "Latvenergo". Un ir vēl daži simti mazāku uzņēmumu, kuri iemaksas veic ja ne par visiem, tad daļu no darbiniekiem.

Pēc LM datiem, trešajā pensiju līmenī iesaistījušies 255 000 dalībnieku. Otrajā līmenī, kas ir obligāts pēc 1971.gada 1.jūlija dzimušajiem, ir 1,25 miljoni dalībnieku.

Vācijas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības "Allianz Global Investors" veiktajā starptautiskajā pensiju ilgtspējas indeksa novērtējumā 2014.gadā Latvija tika ierindota devītajā vietā. Pirmais desmits: Austrālija, Zviedrija, Jaunzēlande, Norvēģija, Nīderlande, Dānija, Šveice, ASV, Latvija, Lielbritānija. 11.vietā ir Igaunija, bet Lietuva – 18.vietā.