SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
10. septembrī, 2014
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
2
9
2
9

Privātskolas – kas tām raksturīgs?

Privātajām izglītības iestādēm, tāpat kā pašvaldību skolām, ir pienākums īstenot izglītības standartā ietvertās prasības.

FOTO: Rgbstock

Latvijā ir 30 privātskolas, kurās var iegūt vispārējo izglītību. Ar ko atšķiras mācības privātskolā un vispārējā skolā? Kā privātskolas tiek finansētas? Cik patiesi ir stereotipi, ko mēs nereti dzirdam par privātajām izglītības iestādēm?
īsumā
  • Privātskolu var dibināt juridiska vai privāta persona.
  • Privātskolām jāīsteno izglītības standartā prasītais un jāsagatavo bērni eksāmeniem.
  • Skolas finansējumu veido vadītāja finanses, vecāku maksa par mācībām, valsts un pašvaldības līdzekļi.
  • Samaksa par mācībām privātskolā ir no 22 līdz pārsimts eiro mēnesī.

Atbilstoši Izglītības likumam privātskola ir juridiskās vai fiziskās personas dibināta izglītības iestāde, kā arī komercsabiedrība ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu, kurai viens no darbības veidiem ir izglītības programmu īstenošana. Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija liecina par to, ka Latvijā ir 137 privātās izglītības iestādes, no kurām 30 ir vispārējās izglītības privātskolas.

Kādu mācību standartu īsteno privātskolas?

Nereti privātskolas īsteno no pašvaldību skolām atšķirīgu pedagoģiju. Izglītības likums arī atļauj privātskolai mācīt svešvalodā. Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāja un Humanitārās privātģimnāzijas direktore Ināra Kalniņa norāda, ka privātskolās ir daudz vieglāk ieviest jaunas mācību metodes, jo idejas neatduras pret tādu birokrātisko pretsparu, kā tas ir pašvaldības skolās. "Privātskolas var atļauties būt elastīgākas un izmantot progresīvākas metodes, kurām ir lielāks radošums. Daudzas darba metodes un principus privātskolas savā darbībā ir ieviesušas agrāk, nekā to var izdarīt, ejot garu saskaņošanas ceļu lielā skolā," atzīst I.Kalniņa. Tomēr vai tas nozīmē, ka privātskolas var mācīt ko un kā vēlas?

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Kristīne Keiča skaidro, ka privātajām izglītības iestādēm, tāpat kā pašvaldību skolām, ir pienākums īstenot izglītības standartā ietvertās prasības. Obligāti ir arī nosacījumi, kas saistīti ar valsts pārbaudes darbiem. Gan privātajām, gan pašvaldību izglītības iestādēm obligātajos mācību priekšmetos ir jānodrošina noteiktais stundu skaits, ko papildina izvēles mācību priekšmeti. Neatkarīgi no izglītības iestādes veida visām skolām ir jānodrošina izglītību apliecinoša dokumenta izsniegšana.

Tāpat privātajām skolām ir saistoši nosacījumi par stundu plānu. Tikai gadījumā, ja privātā mācību iestāde pamatskolas līmenī realizē noteiktu virzienu mācību programmas, tā drīkst mācību darbu organizēt pēc saviem ieskatiem. Šis nosacījums ir spēkā arī pašvaldības izglītības iestādēs.

Nenoliedzami arī privātskolas savā starpā atšķiras. Latvijas Privātskolu asociācijā ir 28 privātās izglītības iestādes, un pirms kāda laika asociācija rosināja izveidot katras skolas darbības kvalitātes aprakstu pēc vienotiem kritērijiem, kuru izvietotu katra skola savā mājaslapā un arī asociācijas mājalapā, lai  skolēni un viņu vecāki varētu objektīvi izvērtēt katru skolu un tās darbību principus. Aprakstā ir iekļauta gan būtiska informācija par skolu, gan sekmes valsts pārbaudes darbos, skolēnu sasniegumi, darbs ar talantīgajiem skolēniem vai tādiem, kuriem ir mācību grūtības u.c. Šāds darbības kvalitātes apraksts ir viens no veidiem, kā vecāki var uzzināt ko vairāk par skolu un tajā sniegto izglītību.

Nozīmīgi arī piebilst, ka privātskolas parasti ir mazas un mobilas, tām ir raksturīgs arī neliels skolēnu skaits klasē.  I.Kalniņa akcentē, ka privātskolu izglītības pamatā var būt arī pedagogu savstarpējās attiecības un tas, kā tie savstarpēji sadarbojas, savukārt mācību priekšmeti tiek integrēti viens otrā, tiek veidotas tematiskās, piemēram, matemātikas dienas. Mazā privātā skolā to ir daudz vieglāk īstenot.

Kāda ir maksa par privātskolu?

Privātskolās, atšķirībā no pašvaldību skolām, vecāki par bērnu izglītību maksā. Izmaksas gan atšķiras. Piemēram, tie var būt gan nepilni 22 eiro mēnesī, gan no 100 līdz 300 eiro citās skolās. Ir arī privātskolas, kuras izcenojums ir pat vairākas reizes lielāks nekā pārējās. Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāja uzsver, ka dažādās summas rada arī atšķirīgas iespējas.

Kas veido privātskolu finansējumu?

I.Kalniņa skaidro: kā valsts skolas, tā privātās skolas tiek licencētas, akreditētas un tikai tad tās var strādāt. Lielā mērā atšķirība ir finansēšanas avotos – privātskolas finansē dibinātāji un vecāki ar savu maksu par mācībām. Šie līdzekļi tiek ieguldīti skolas attīstībā. Tāpat iestādes saņem arī valsts dotāciju pedagogu algām un nodokļiem. Nelielos apmēros privātskolas var finansēt arī pašvaldība.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve K.Keiča informē, ka privātskolu pedagogiem algas no valsts līdzekļiem maksā saskaņā ar Izglītības likuma 59.pantu. Tomēr valsts privātskolu pedagogiem algas maksā tikai tādā gadījumā, ja šīs skolas īsteno licencētas pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai un/vai akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas. Līdz ar to, lai saņemtu valsts finansējumu, skolai ir jābūt akreditētai.

Līdzīgi kā pašvaldības izglītības iestādēm, arī privātajām skolām ir tiesības veikt mācību līdzekļu iegādi par valsts budžeta līdzekļiem. 2014.gadā mācību līdzekļi piešķirti 46 privātskolām. Tāpat privātskolas saņem arī dotāciju par brīvpusdienām 1.-3.klasei, ko nodrošina pašvaldības.

Tieši iespēja saņemt valsts līdzekļus dažām privātskolām ir radījusi sliktu slavu. Pagājušogad tika aktualizēts tas, ka privātskolās ieguldītie līdzekļi netiek pārbaudīti. I.Kalniņa norāda, ka tīru biznesa projektu gadījumos mācības notiek tikai "uz papīra", tomēr, ja skolas dibinātājs vienā personā ir gan profesionālis, gan labs vadītājs, gan izcils uzņēmējs, tad privātskola attīstās. Pretēji notiek, ja skolas vadītājs ir tikai uzņēmējs.

Medaļas otra puse

Gluži tāpat kā daudzas pašvaldību skolas, arī privātskolas saņem kritiku. Ir skaidrs arī tas, ka, ieguldot savus līdzekļus bērna izglītībā, vecāki sagaida izcilus rezultātus. Tomēr privātskolas negozējas tā saukto labāko skolu topu augšgalos, kur skolas kvalitāti parasti  nosaka pēc eksāmenu un olimpiāžu rezultātiem.

Par privātskolām Latvijā pastāv dažādi stereotipi. Piemēram, ka tur mācās izlutinātas bagātu cilvēku atvases vai tie, kuri nesekmības un sliktas uzvedības dēļ nevar mācīties pašvaldības skolā. Šo stereotipu nereti pastiprina tas, ka pēc skandāla pašvaldības skolā "varmākam" parasti apstiprina mājmācību vai ievieto kādā privātskolā. Tādējādi rodas iespaids par privātskolu kā par sava veida koriģējošu un elitāru koloniju.

I.Kalniņa gan stāsta, ka šobrīd sabiedrības attieksme pret privātskolām ir uzlabojusies, tomēr arī apstiprina, ka privātskolās bieži vien nokļūst jaunieši ar uzvedības traucējumiem vai sliktām sekmēm. "Strādājot ar šo bērnu individuāli, ja viņš jūtas vajadzīgs un mīlēts, viņš agri vai vēlu kļūst veiksmīgs. Varbūt ne tik pakļāvīgs vai paklausīgs, bet veiksmīgs. Viņš iemācās atrast savu vietu, atrast un argumentēt savu viedokli un nevis ar dūri, bet ar vārdiem," uzsver asociācijas vadītāja un piebilst, ka privātskolas ir beiguši dažādi bērni, bet viņi ir mācīti nebūt vienaldzīgiem.

Kādas absolventes pieredze

Tā kā privātskolās ir mazākas klases, nereti kā pārmetumu izmanto to, ka bērniem vēlāk ir grūti iejusties lielākā kolektīvā. Kā jūtas tie jaunieši, kas privātskolā nonāk pēc mācībām valsts skolā? Vai tie, kuriem nav ne sekmju, ne uzvedības problēmas?

Ar savu stāstu dalās Anna (vārds mainīts), kas absolvējusi vienu no Latvijas privātskolām. Mācības šajā skolā viņa uzsākusi pēc valsts skolā absolvētas 9.klases. Nelielais skolēnu skaits klasē un individuālā pieeja ir bijuši iemesli, lai Annas vecāki izvēlētos privātskolu.

"Uzsākot mācības, biju diezgan vīlusies, jo realitāte maz atbilda iepriekš paredzētajam. Man bija ļoti grūti iejusties klases kolektīvā, jo lielākā daļa klasesbiedru bija nejauki, pat cietsirdīgi viens pret otru un izlutināti. Mētājās ar ēdienu, plēsa grāmatas... Izskatījās, ka mācības viņiem nemaz nav prātā. Vide nebija konkurētspējīga, un, kaut gan klasē bija nedaudz virs desmit skolēniem, bija vēl grūtāk mācīties nekā pamatskolā, kur klasē bija 25 skolēni," stāsta Anna.

Viņa gan norāda, ka skolotāji bijuši pieredzējuši, bet lielākā daļa no viņiem tomēr nemācēja apvaldīt klasē valdošo haosu. "Skolotāji mani sūtīja uz olimpiādēm kā teju vienīgo kandidātu no skolas, jo atšķirībā no pārējiem es tiešām mācījos, kaut gan apzinājos, ka manas zināšanas konkrētajā mācību priekšmetā neatbilst olimpiādes līmenim," norāda Anna.

"Nereti skolēni, kas tur mācījās, bija sabiedrībā zināmu, turīgu cilvēku atvases, kuri no valsts skolām tika atskaitīti par sliktu uzvedību vai nesekmību. Tādā ziņā es teiktu, ka stereotips par to, ka privātskola ņems pretī jebkuru skolēnu, neatkarīgi no viņa zināšanu līmeņa, ka tik vecāki maksā mācību maksu, ir patiess," Anna apstiprina bieži vien valdošo stereotipu par privātskolām.

Šobrīd Anna atzīst, ka labprātāk būtu turpinājusi mācības valsts skolā, kur, kā viņa norāda, valdošā atmosfēra ir mācībām piemērotāka un cilvēcīgāka, ko pierāda arī tas, ka viņa kopš absolvēšanas nav uzturējusi kontaktus ar saviem klasesbiedriem no privātskolas, savukārt no pamatskolas joprojām ir draugos ar vairākiem skolēniem.

Tajā pašā laikā Annai nav arī kategorisks viedoklis par savu pieredzi. "Arī šī pieredze, kaut gan tā pārsvarā bija negatīva, palīdzēja man augt kā personībai, iemācīja tikt galā ar dažādām grūtībām un pastāvēt par savu viedokli, nepakļauties apkārtesošajam vairākumam. Bija arī pāris noderīgu mācību priekšmetu, ko nepiedāvāja valsts skola. Tāpat bija arī vienkāršāk nodibināt kontaktus starptautiskā mērogā, kas pavēra iespējas pēc absolvēšanas iestāties arī ārzemju universitātēs," viņa secina. Anna gan atzīst, ka viņas pieredzi nevar attiecināt uz visām privātskolām. Tāpat kā atšķiras vispārējās skolas, tā arī dažādas ir gan privātskolas, gan mācību klases. Līdz ar to visprātīgākais, ko vecāki var darīt, pirms nolemt sūtīt savu bērnu privātskolā, ir doties uz turieni un pašiem pārliecināties par apstākļiem, kādos mācīsies viņu atvase.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU