Emisijas kvotu tirdzniecības mērķis - samazināt kaitīgos izmešus

Šobrīd emisijas kvotas cena paaugstinājusies par 1 eiro

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata un vides politikas integrācijas departamenta direktore Ilze Prūse skaidro, ka lēmums par emisijas kvotu pārpalikuma samazināšanu, kā rezultātā emisijas kvotu cenām vajadzētu paaugstināties, vēl nav pilnībā pieņemts. Tiesa gan, emisijas kvotu cenas kopš Eiropas Parlamenta pozitīvā balsojuma jau ir nedaudz paaugstinājušās - par aptuveni 1eiro, taču tās ik dienu mainās (emisijas kvotas cena 3.oktobrī bija 5,21 eiro).

Fizikālās enerģētikas institūta pētnieks Jānis Reķis uzskata, ka  krīzes dēļ daļēji ir izveidojies šāds kvotu pārpalikums, bet jāanalizē arī citi iemesli. "Protams, ja cena būtu augstāka, tad investētu tīrākās tehnoloģijās, kas ir būtisks jautājums, jo tehnoloģijām ir ilgs kalpošanas laiks – piemēram, jauna ogļu elektrostacija kalpos ilgi, tāpat kā biomasas elektrostacija, bet radīs vairāk siltumnīcefekta gāzes emisijas (SEG)," saka J.Reķis.  

Emisijas kvota ir atļauja emitēt 1 tonnu SEG un ir norēķinu līdzeklis ES ETS. Šī sistēma darbojas uz ierobežošanas un tirdzniecības principa. Robežu nosaka, balstoties uz kopējo SEG daudzumu, kas var rasties elektrostacijas, rūpnīcas vai citu iekārtu darbības rezultātā. Šī robeža ar laiku tiek samazināta, lai kristos kopējais piesārņojuma daudzums.

VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Barševska skaidro, ka emisijas samazina tie, kuriem to darīt ir izdevīgāk nekā pirkt emisijas kvotas. "Samazinot emisijas, uzņēmums iegūst brīvas emisijas kvotas, kuras var pārdot vai pārcelt uz nākamo gadu, un otrādi. Emisijas kvotu tirdzniecība atbilst tā saucamajai "atļauju tirdzniecības" instrumenta koncepcijai un ir alternatīva nodokļiem," saka K.Barševska.

"Emisijas samazina tie, kuriem to darīt ir izdevīgāk nekā pirkt emisijas kvotas."

Viņa stāsta, ka emisijas kvotu tirgus kopējā vērtība ir aptuveni 150 miljardi dolāru. Emisijas kvotu tirdzniecības rezultātā peļņu gūst tie, kas veic pārdošanas darījumus. Latvijā ar to nodarbojas ES ETS iesaistītie komersanti, kā arī dažādi starpnieki. Papildus, ņemot vērā to, ka ES ETS ietvaros kopš 2013.gada daļu emisijas kvotas tirgū novada izsolot, Latvijas valdības vārdā VARAM ik nedēļu nelielus emisijas kvotu daudzumus izsola ES vienotajā izsoļu platformā. 2013.gada pirmajā pusē Latvijas kopējie ieņēmumi no emisijas kvotu izsolēm bija aptuveni 3,5 miljoni latu.

Valsts peļņa no emisijas kvotu izsolīšanas tiek novirzīta speciālā budžeta programmā – Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentā (EKII), kas finansē dažādus projektus SEG samazināšanai. EKII savu darbību sāks, tiklīdz tajā būs uzkrāts pietiekams finansējums pirmā projektu konkursa noorganizēšanai. Komersantu peļņa no emisijas kvotu tirdzniecības paliek viņu rīcībā.

Emisijas kvotu tirdzniecību nosaka ES direktīva

VARAM mājaslapā skaidrots, ka klimata pārmaiņu jomā ir pieņemti daudzi ES tiesību akti, kuru saistības ir jāpilda arī Latvijai. Viens no tiem ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobrī apstiprinātā Direktīva 2003/87/EK, kas nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā. Direktīva palīdz ES dalībvalstīm pildīt savas starptautiskās emisiju samazinājuma saistības ekonomiski visizdevīgākajā veidā, kā arī nodrošina ES kopējo saistību izpildi.

ES ETS darbību ES un Latvijā uzsāka 2005.gada 1.janvārī. Sistēma aptver vairāk nekā 11,000 elektrostacijas un rūpnieciskās ražotnes 31 valstī, kā arī aviosabiedrības. Atbilstoši direktīvas nosacījumiem sistēma iedalīta vairākos periodos: 2005.-2007.gada periods, 2008.-2012.gada periods, 2013.-2020.gada periods utt. Kopš otrā tirdzniecības perioda sākuma 2008.gadā emisijas ir samazinātas par vairāk nekā 10%.

J.Reķis ES ETS kopumā vērtē pozitīvi, jo vēsture rāda, ka līdzīgas shēmas ir darbojušās veiksmīgi, piemēram, ASV federālā shēma SO₂ un NO_x emisiju samazināšanā elektroenerģijas ražošanas sektorā. Viņš saka: "ES ETS, protams, sev izvirzītos mērķus sasniegs - SEG emisijas tiks samazinātas, jo ir uzlikts CAP - konkrēts atļautais emisiju daudzums. Protams, tas būs lētāk, nekā sākumā bija domāts, neveicot nozīmīgas investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanas un AER plašākas izmantošanas pasākumos." J.Reķis piebilst, ka pretēji ES Latvijas kontekstā ETS nosedz aptuveni 30% no kopējām SEG emisijām, respektīvi, valstij jāmeklē citas iespējas SEG emisiju ierobežošanā.

Tirdzniecības sistēmas dalībnieki

Sākotnēji ES ETS dalībnieki bija rūpnieciskās iekārtas energoietilpīgajās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā elektroenerģijas un siltumenerģijas, cementa, keramikas, tērauda, stikla u.c. ražošanas iekārtas. ES ETS trešajā periodā iekļaujas papildu nozares, piemēram, primārā un sekundārā alumīnija ražošana, minerālvates izolācijas materiālu ražošana, ģipša žāvēšana vai apdedzināšana vai ģipškartona sausā apmetuma plātņu un citu ģipša izstrādājumu ražošana, vai amonjaka un slāpekļskābes ražošana utt.

"Sistēma aptver vairāk nekā 11 000 elektrostacijas un rūpnieciskās ražotnes 31 valstī, kā arī aviosabiedrības."

VARAM informē, ka Latvijas Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki ir operatori, kuri saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" prasībām atbilstoši Ministru kabineta (MK) 2012.gada 13.novembra noteikumiem Nr.769 "Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā" ir saņēmuši siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas un kuri veic kādu no likuma "Par piesārņojumu" 1.pielikumā minētām darbībām. Sākot ar 2005.gadu, reģistrs nodrošina precīzu uzskaiti par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar ES ETS. Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes pēc iekārtas darbības vietas izsniedz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, kuras publiski ir pieejamas Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē.

Visiem operatoriem Latvijas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā:

1. ir jāsāk veikt emisiju monitorings tādā kārtībā, kāda ir noteikta operatora sagatavotajā monitoringa plānā, kas ir iekļauts operatoram izsniegtajā SEG emisiju atļaujā;
2. katru gadu līdz 31.martam savā reģionālajā vides pārvaldē ir jāiesniedz saskaņā ar MK noteikumiem Nr.769 sagatavoti un akreditētu verificētāju emisiju ziņojumi;
3. līdz 31.aprīlim ir jānodod valstij tāds emisijas kvotu apjoms, kas atbilst verificētā un apstiprinātā emisiju ziņojumā norādītajam apjomam (nodošana notiek Emisijas reģistrā).

Informācija par emisijas reģistru ir pieejama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā. Ja operatora ikgadējās emisijas ir zemākas nekā viņiem piešķirtais ikgadējais emisijas kvotu apjoms, tad viņi, izmantojot emisijas reģistru, var pārdot emisijas kvotu pārpalikumu tirgū vai arī tās uzkrāt nākamajiem gadiem. Tomēr, ja operatori paredz, ka viņu emisijas pārsniegs ikgadēji piešķiramo emisijas kvotu apjomu, tad viņi var veikt pasākumus savu ikgadējo emisiju samazināšanai, piemēram, investējot efektīvākās tehnoloģijās vai darbībās, vai viņi var nopirkt papildu emisijas kvotas tirgū.