Bērni ir mūsu sabiedrības neaizsargātākā daļa, kas lielākoties neko nenosaka paši, bet paklausa pieaugušo vai gados vecāku līdzbiedru vēlmēm un uzticas viņiem.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Bērni ir mūsu sabiedrības neaizsargātākā daļa, kas lielākoties neko nenosaka paši, bet paklausa pieaugušo vai gados vecāku līdzbiedru vēlmēm un uzticas viņiem. Tādēļ jo sāpīgāk, ja bērni kļūst par seksuālas izmantošanas, par šāda veida vardarbības upuriem, kas visbiežāk atstāj negatīvas sekas visam turpmākajam mūžam.
Kā liecina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas informācija, šā gada pirmajā ceturksnī vairāki bērni un pusaudži uzticības tālrunī žēlojušies par seksuālu vardarbību gan no skolasbiedru, gan ģimenes locekļu puses. Arī centrā "Dardedze", kura darbības pamatmērķis ir pasargāt bērnus no vardarbības, gada laikā speciālistu palīdzība nepieciešama vairāk nekā pārdesmit bērniem, par kuriem ir pamats domāt – viņi cietuši no seksuāla pāridarījuma. Protams, vēl ir arī tiesu statistika un citi ceļi, kā uzzināt par šo varmācības veidu.
Taču speciālisti norāda, ka seksuālā vardarbība ir ļoti problemātiska gan atpazīšanas, gan izmeklēšanas, gan cietušo rehabilitācijas ziņā; turklāt pēdējos gados šis pāridarījums mazumā nav gājis, gluži pretēji – vērsies plašumā, dažādojot izpausmes veidus, piemēram, iesaistot bērnus pornogrāfiska rakstura materiālu izveidē.
Grozījumi astoņos likumos
Direktīva 2011/92/ES nosaka minimālos standartus attiecībā uz tādu noziedzīgu nodarījumu sastāviem un sankcijām, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem, bērnu seksuālu izmantošanu un bērnu pornogrāfiju. Normatīvais akts paredz precīzi noteiktas sankcijas atbilstoši katra konkrētā nodarījuma smagumam.
Tāpat direktīvā ir ietverti jauni nodarījumu sastāvi - nodarījumi informācijas tehnoloģiju vidē, uzmākšanās bērnam seksuālos nolūkos un citi. Līdz ar krimināltiesisko regulējumu direktīvā ir paredzēti arī preventīvi pasākumi - speciālistu apmācības, informēšanas kampaņas, bērnu izglītošana, kā arī pasākumi pret tīmekļa vietnēm, kurās ir bērnu pornogrāfija vai caur kurām to izplata. Direktīvas pārņemšanas termiņš ir šā gada 18.decembris.
"Direktīva nosaka minimālos standartus attiecībā uz tādu noziedzīgu nodarījumu sastāviem un sankcijām, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem."
Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta juriskonsulte Evita Miezāne skaidro: "Direktīvas prasību ieviešanai bija dots divu gadu termiņš. Tā kā šis normatīvais akts galvenokārt attiecas uz krimināltiesisko jomu, ar to nodarbojas mūsu ministrija; taču, tā kā papildus tika skarti jautājumi par cietušo personu tiesību aizsardzību, piemēram, speciālistu apmācību, kas savukārt ir ārpus mūsu ministrijas kompetences, izveidojām darba grupu, kurā darbojas vairāku kompetento ministriju pārstāvji. Darbu sākām pērn martā, kopš tā laika sagatavoti direktīvas prasībām atbilstoši likumu grozījumi, kas jūlija vidū akceptēti Ministru kabinetā, bet 22.jūlijā iesniegti Saeimā – par tiem tālāk lems atbildīgajās komisijās.
Latvijā šie jautājumi ir bijuši aktuāli vienmēr, un, izstrādājot attiecīgo likumu grozījumus, centāmies skatīties plašāk: ne tikai attiecībā uz bērniem, bet arī pieaugušajiem. Jāteic, ka likumu izmaiņas bija plānots veikt neatkarīgi no direktīvas prasībām, jo jau iepriekš bija zināmas problēmas ar šādu nodarījumu kvalifikāciju, un bija doma Krimināllikumā pārskatīt visu nodaļu par dzimumnoziegumiem, un tagad tā izmainīta pilnībā."
Ieviešot direktīvas par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu prasības, izstrādāti grozījumi Krimināllikumā (KL), Kriminālprocesa likumā (KPL), Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem", likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", kā arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.
Kriminālsods arī tad, ja upuris nav pretojies
Kā jau minēts, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu veiktas konceptuāla rakstura izmaiņas KL 16.nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību", mainot vispārējo nostādni pret seksuāla rakstura darbībām, īpaši pavešanu netiklībā. Tas nozīmē, ka seksuālas darbības, kas izpaužas fiziskā kontaktā ar cietušo, tiks pilnībā nošķirtas no seksuālām darbībām bez fiziska kontakta. Minēto kategoriju noteikšana nepieciešama, lai novērstu pašlaik praksē esošās noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijas problēmas - atšķirīgu noziegumu pamatsastāva un kvalificējošo pazīmju izpratni.
Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" paredz arī atsevišķus KL pantus papildināt ar tādiem jauniem nodarījumiem kā ekshibicionisms, bērna prostitūcijas izmantošana un bērna iesaistīšana pornogrāfiskā priekšnesumā.
Kā informē TM, ieviešot direktīvu, tiks kriminalizēta jebkāda seksuāla darbība, kas izdarīta bez cietušā piekrišanas. Pašlaik kriminālatbildība par izvarošanu vai vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu iestājas tikai tad, ja nodarījums izdarīts, lietojot vardarbību vai draudus. Savukārt direktīvā, kā arī Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ieviesta plašāka pieeja, paredzot, ka sodāma ir jebkāda seksuāla darbība, kas izdarīta bez piekrišanas arī tajos gadījumos, kad vardarbības upuris nav izrādījis fizisku pretestību.
"Ir veiktas konceptuāla rakstura izmaiņas Krimināllikuma 16.nodaļā."
"Likuma grozījumos kriminālsods paredzēts arī par vardarbību, ja upuris nav izrādījis pretestību," komentē E.Miezāne. " Piemēram, noziedzīgs nodarījums – izvarošana - pašlaik tiek kvalificēts tikai tad, ja ir notikusi vardarbība vai izteikti draudi, bet, paskatoties mazliet plašāk (kā pausts arī Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu), ir skaidrs, ka šādu nodarījumu ir iespējams izdarīt pret cietušā gribu arī, nelietojot vardarbību vai draudus, līdz ar to šai rīcībai jābūt sodāmai."
Ar likuma grozījumiem mainīta attieksme pret cietušās personas vecumu: bargākas sankcijas tiks piemērotas tad, ja noziegums izdarīts pret bērnu, kas nav sasniedzis dzimumbrieduma vecumu - 16 gadus. Pašlaik bargākas sankcijas piemēro, ja bērns nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
Lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību un interešu ievērošanu, KPL ieviestas izmaiņas, paredzot, ka juridiskās palīdzības sniegšana nepilngadīgam cietušajam un nepilngadīgā cietušā pārstāvim kriminālprocesā ir obligāta par nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību.
Bērnu tiesību stiprināšanai
Bērnu tiesību aizsardzības likumā (BTAL) paredzēta virkne izmaiņu, vispirms veicinot individuālu pieeju ikvienam bērnam, uzsverot nepieciešamību palīdzības sniegšanā izvērtēt konkrētā bērna vajadzības un attiecīgās situācijas apstākļus. Jau līdz šim BTAL ir noteikts, kādas personas nevar strādāt par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu iestāžu darbiniekiem, kurās uzturas bērni.
Likumā ir noteikts darba devēju pienākums pirms personas pieņemšanas darbā pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par attiecīgās personas sodāmību. Saskaņā ar direktīvas prasībām minētie nosacījumi attiecināti arī uz brīvprātīgo darbu, kas saistīts ar tiešu saskarsmi ar bērniem.
Pašlaik BTAL ir noteikts aizliegums bērnu iesaistīt pornogrāfiska un erotiska rakstura materiālu apritē. Ņemot vērā paredzamos grozījumus Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, paplašinot bērnu pornogrāfijas definīciju, jebkurš erotiska rakstura materiāls, kurā iesaistīts bērns, būs uzskatāms par bērnu pornogrāfiju.
"Pornogrāfija kopumā kā tāda Latvijā nav aizliegta, aizliegta ir konkrēti bērnu pornogrāfija. Savukārt, ņemot vērā interneta sniegtās iespējas, likuma grozījumos ir precizēts, ka pornogrāfiska rakstura materiālu aprite nozīmē arī piekļuvi pornogrāfiskiem materiāliem. Ja, piemēram, bērnu pornogrāfijai piekļūst, to nelejuplādējot, arī tas ir aizliegts un krimināli sodāms," stāsta E.Miezāne.
Direktīva ieviesusi arī jaunu jēdzienu "pornogrāfisks priekšnesums", un BTAL noteiktais aizliegums iesaistīt bērnu pornogrāfiska materiāla izgatavošanā turpmāk būs attiecināms arī uz bērna līdzdalību priekšnesumos, kad pornogrāfija tiek izrādīta klātienē vai tiešraidē.
Likuma grozījumos detalizēti uzskaitītas visas amatpersonas un iestāžu darbinieki, kuriem ir jāiegūst speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Šo personu loks ir paplašināts, prasības par speciālajām zināšanām attiecinot ne tikai uz speciālistiem, kuri izskata lietas saistībā ar bērnu tiesību aizsardzību, bet visiem, kuri strādā ar bērniem un var pamanīt bērnu tiesību pārkāpumus.
Turklāt tiesneši, prokurori, advokāti, ieslodzījuma vietu darbinieki, kuri strādā ar nepilngadīgajiem, un policisti līdz ar likuma grozījumu spēkā stāšanos apgūs ne tikai vispārīgu informāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā kā līdz šim, bet arī specifiskas zināšanas par saziņu ar bērnu kriminālprocesa laikā. Šīs mērķa grupas apmācības koordinēs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
E.Miezāne skaidro: "Saistībā ar paredzētajām apmācībām ieviesti grozījumi arī Kriminālprocesa likumā, papildus paredzot pārejas noteikumu - pēc tam, kad šīs apmācības tiks pabeigtas, pratināt bērnus līdz 14 gadu vecumam policists būs tiesīgs viens pats (šobrīd ir nosacījums, ka klāt jābūt pedagogam vai psihologam, kas seko, kā tiek ievērotas bērna tiesības). Pārejas posms pašlaik paredzēts līdz 2015.gadam. Taču, ja apmācību process virzīsies lēnāk, to būs iespējams pagarināt."
Likumu grozījumi ir pirmais solis
Centra "Dardedze" konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode gaidāmos likumu grozījumus vērtē atzinīgi. "Esam nevalstiskā organizācija, un, protams, "Dardedzei" nav pārskatāma visa reālā aina par bērnu seksuālo izmantošanu valstī kopumā. Par to var gūt zināmu priekšstatu, kad gada beigās tiek apkopoti dati par iztiesātajām lietām saistībā ar dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgām personām.
Diemžēl arī pēc tam, kad jaunās likumu normas stāsies spēkā, ar šādiem nodarījumiem neklāsies viegli, jo visā pasaulē tos identificēt un dzimumnoziedzniekus saukt pie atbildības ir sarežģīti. Mēs bērna uzvedībā varam redzēt pazīmes un saskatīt šāda nodarījuma sekas, bet tiešus pierādījumus iegūt ir grūti: bērna atmiņa ir ierobežota, dažkārt vērojami arī garīgās attīstības traucējumi, viņš mēdz uzturēties dažādās vidēs, un atklāt konkrētu vainīgo bieži vien nav iespējams. Mēs strādājam ar šo nodarījumu sekām, un "Dardedzes" redzeslokā nonāk arvien vairāk šādu bērnu.
Nevar noteikti apgalvot, ka palielinās nodarījumu skaits, jo šajā jomā gudrāki kļūst pedagogi, sociālo dienestu un bāriņtiesu darbinieki, paši bērnu vecāki. Viņi tagad biežāk spēj atpazīt šādu vardarbīgi izmantotu bērnu uzvedības īpašās pazīmes, ko senāk kvalificētu kā rakstura īpatnības, sliktu uzvedību un tamlīdzīgi. Kad šie bērni nonāk pie mums, veicam psiholoģisko izpēti, lai konstatētu – uztraukums ir pamatots vai ne. Šie noziegumi attiecībā pret bērnu ir ļoti smagi, tie mēdz būt daudzveidīgi un grūti pierādāmi, jo, piemēram, bērnu var ietekmēt, fiziski pat neaizskarot. Tādēļ atzīstami ir grozījumi Krimināllikumā, speciāli izdalot, ka arī šādas darbības, bērnu iespaidojot psiholoģiski, būs sodāmas.
"Bargākas sankcijas tiks piemērotas noziegumiem pret bērnu, kas nav sasniedzis 16 gadus."
Bet vēl būs jautājums arī par jauno likuma normu piemērošanu praksē. Vai tiem, kuri uzsāks šos kriminālprocesus, pirmām kārtām policistiem, pietiks zināšanu un pieredzes, lai pēc iesnieguma dežūrdaļā noziedzīgo nodarījumu saskatītu un procesu virzītu tālāk, turklāt pietiekami straujā tempā un bērnam draudzīgi?
Likuma izmaiņas ir tikai viens solis tajā virzienā, lai mūsu bērni tiktu labāk pasargāti. Ir jābūt vienotai un saskaņotai sistēmai. Piemēram, mūsu centra speciālisti arī līdz šim ir apmācījuši policistus bērnu tiesību aizsardzībā, bet – pēc gada šajā vietā jau strādā cits, kam šo zināšanu nav, jo iepriekšējais ir vai nu paaugstināts amatā, vai pametis policiju zemā atalgojuma dēļ.
Tādēļ varu teikt – doma par apmācībām ir ļoti laba, bet Iekšlietu ministrijai ir jāatrod veids, kā šos vērtīgos, par valsts naudu īpaši izglītotos cilvēkus motivēt palikt amatā un vairot pieredzi, kas šajā darbā ir ļoti svarīga. Tas pats sakāms par pārējiem speciālistiem, kuri strādā ar bērniem."