Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kādēļ nepieciešams valsts atbalsts garantijas veidā? Tas ir veids, kā sniegt nepieciešamo nodrošinājumu kredītresursu piesaistei.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumos Nr.997 "Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai" stājās spēkā šā gada 30.maijā. Tie galvenokārt paredz zemākas gada garantijas prēmiju likmes un nosaka, kas var un kas nevar saņemt garantijas.
Kredīta garantija – pieejamāka jaundibinātiem komersantiem
Latvijā kredīta garantijas izsniedz Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Ja komersantam kredīta saņemšanai nepieciešams papildu nodrošinājums, LGA ir iespēja saņemt kredīta garantiju.
Kredīta garantiju var saņemt saimnieciskās darbības veicēji, kas ir komersanti, un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, ja tās atbilst komercdarbību un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošo normatīvo aktu izpratnei.
LGA pārstāve Gerda Štokmane skaidro, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.997 veikti, lai nodrošinātu mērķtiecīgu valsts atbalsta sniegšanu komersantiem garantiju veidā, veicinot finansējuma pieejamību biznesa ideju īstenošanai, īpaši jaundibinātiem komersantiem.
Atbalstu piešķir tikai par jauniem finanšu pakalpojumiem, izņemot gadījumus, kad tiek pagarināts attiecīgu noteikumu vai LGA iepriekš garantēto finanšu pakalpojumu līguma darbības termiņš.
Izņēmumi ir noteikti noteikumu 8.2., 8.4. un 8.5.punktā. Tie ir šādi:
Savukārt jaunam pakalpojumam vēl bez šiem gadījumiem garantijas var piešķirt par aizdevumu investīcijām un finanšu līzingam, kā to paredz noteikumu 8.punkts.
Tāpat grozījumi definē, kas ir jaundibināts saimnieciskās darbības veicējs. Šo noteikumu izpratnē tas ir mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategorijā ietilpstošs uzņēmums, kurš ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā ne vēlāk kā trīs gadus pirms garantijas pieteikuma iesniegšanas dienas un atbilst Eiropas Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulai (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula).
Garantijas industriālajam nekustamajam īpašumam
Tagad valsts atbalstu kredītu garantiju veidā var saņemt arī nekustamā industriālā īpašuma attīstītāji. To nosaka noteikumu 6.punkta 9.apakšpunkts.
G.Štokmane stāsta, ka atbilstoši veiktajiem grozījumiem kredīta garantiju programmā ir rasta iespēja atbalstīt komersantus, kas nodarbojas ar nekustamā industriālā īpašuma attīstīšanu, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības infrastruktūru Latvijā.
"Ražošanas ēku augstās būvniecības izmaksas attur komersantus no jaunu ražošanas ēku izveides, kā arī ir liels skaits neizmantotu rūpniecisko ēku un teritoriju, kuras ir iespējams modernizēt par jaunām ražošanas telpām. Tagad ar valsts atbalstu garantiju veidā tiks sniegts nepieciešamais nodrošinājums kredītresursu piesaistei, attīstot industriālo telpu veidošanu visos Latvijas reģionos," paredz LGA pārstāve.
"Garantijas varēs saņemt komersanti, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dzīvokļu īpašnieku biedrības, ja tās neveic saimniecisko darbību īstenotā projekta ietvaros."
Neatbalstāmo darbību sarakstā ar izmaiņām iekļautas arī darbības, kas saistītas ar elektroenerģijas ražošanu un siltumapgādi – paredz noteikumu 6.punkts. To rosinājusi noteikt Ekonomikas ministrija, lai nodrošinātu, ka ierobežotie valsts atbalsta resursi tiktu izmantoti jomās, kurās nav pieejami citi atbalsta mehānismi un kuras vērstas uz eksporta veicināšanu. Kopumā kredītu garantijas nepiešķir vairākām nozarēm, piemēram, darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešajām valstīm vai dalībvalstīm, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, finanšu un apdrošināšanas darbībām.
"Tāpat kā iepriekš, valsts atbalstu garantijas veidā nesniedz par jau spēkā esošiem finanšu darījumiem jeb tad, kad finansējums komersantiem jau izsniegts pirms garantijas piesaistīšanas. Arī turpmāk šāda veida darījumus neatbalstīs, kā arī neatbalstīs refinansēšanās darījumus," skaidro G.Štokmane.
Atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanai
LGA pārstāve stāsta, ka grozījumi kredītgarantiju nosacījumos veikti arī, lai veicinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros un šim nolūkam piesaistītu nepieciešamos kredītresursus. Garantijas gada prēmijas likme daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanas projektiem ir noteikta 0,65% apmērā.
Garantijas šādu projektu īstenošanai varēs saņemt komersanti, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dzīvokļu īpašnieku biedrības ar nosacījumu, ka tās neveic saimniecisko darbību īstenotā projekta ietvaros (noteikumu 3.punkts).
Grozījumu 23.1punkts noteic, ka šo noteikumu ietvaros saņemto atbalstu, ja to finansē no ES struktūrfondu līdzekļiem, par tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst apvienot ar citas valsts atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros piešķirto finansējumu.
Pazeminātas gada prēmijas likmes
Garantijas prēmiju LGA aprēķina, piemērojot gada prēmijas likmi atbilstoši saimnieciskās darbības veicēja kredīta kvalitātei un nodrošinājuma līmenim, kas noteikti saskaņā ar LGA kredīta kvalitātes novērtēšanas sistēmu.
Tagad jaundibinātam saimnieciskās darbības veicējam gada prēmijas likme ir 0,75%, ja nodrošinājuma līmenis ir zems vai parasts, vai 0,55%, ja nodrošinājuma līmenis ir augsts, bet ne mazāka par prēmijas likmi, ko piemēro mātessabiedrībai.
G.Štokmane stāsta, ka garantijas prēmijas likme jaundibinātiem komersantiem ir samazināta no 1,2% gadā uz 0,75% gadā, lai stimulētu finansējumu pieejamību tieši biznesa uzsācējiem, jo tiem nereti pieejamie finanšu resursi projekta uzsākšanai ir ierobežoti un naudas plūsma sākuma stadijā ir nepietiekama.
"Ņemot vērā Latvijas ekonomikas attīstības tendences, salīdzinot ar 2009.gadu, ir samazinātas garantijas gada prēmijas likmes kredīta kvalitātes klasēm, kas raksturo augstāku risku, tādējādi tiek veicināts lielāks pieprasījums projektu finansēšanai," uzskata LGA pārstāve. Iepriekš augstāka riska projektu novērtējumam garantijas prēmija bija no 0,7% līdz 2%, tagad ar grozījumiem novērtējumam piemērojamā likme veido no 0,55% līdz 1,25% gadā.
"Gada garantijas prēmijas likmes samazināšana ir noteikta arī finanšu pakalpojumam, kas attiecas uz bankas garantijām (konkursa, avansa maksājuma, maksājuma, izpildes vai laika garantijas), kur pēc būtības projekta risks ir vērtējams kā zemāks. Kopumā garantijas prēmijas likmes samazināšana sniedz lielāku valsts atbalstu komersantiem. Mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai," stāsta G.Štokmane.
Kredītu garantijas saņemšanas gaita
Saskaņā ar LGA sniegto informāciju šā gada pirmajā pusgadā ir izsniegtas garantijas 6,5 milj. latu apmērā un atbalstīti 36 komersanti, ļaujot tiem piesaistīt kredītiestāžu finansējumu 13,3 milj. latu apmērā biznesa ideju īstenošanai.
2012.gada pirmajā pusgadā izsniegto garantiju apjoms bija 8,6 milj. latu, piesaistot kredītiestāžu finansējumu 23 milj. latu apmērā. Šajā laika posmā kredītu garantijas saņēma 31 komersants.
2012.gadā kopumā tika izsniegtas garantijas 17 milj. latu apmērā, kas ļāva piesaistīt 44 milj. latu lielu kredītiestāžu finansējumu. Līdz šim brīdim LGA nav izmaksājusi kompensācijas par banku garantiju projektiem.
Ja komersantam ir biznesa ideja, kuras īstenošanai tiek plānots piesaistīt aizdevumu no kredītiestādēm vai to meitassabiedrībām, bet saņemšanai nepieciešams papildu nodrošinājums, tad ir iespēja saņemt LGA kredīta garantiju, lai banka piešķirtu finansējumu plānotā projekta realizācijai.
Pirmais solis komersantam ir bankas iepazīstināšana ar projektu. Banka to izvērtē un pieņem lēmumu par tā finansēšanu vai nefinansēšanu.
Otrais posms. Ja, izvērtējot projekta riskus, banka konstatē, ka nepieciešama LGA garantija finansējuma izsniegšanai, tā iesniedz LGA pieteikumu kredīta garantijas saņemšanai.
Nākamais. LGA desmit darba dienu laikā izvērtē iesniegto informāciju par komersanta finanšu situāciju un projekta dzīvotspēju un pieņem lēmumu par kredīta garantijas izsniegšanu. Jautājumu gadījumā par komersanta plānoto projektu aģentūra vēršas gan pie bankas, gan pie komersanta.
Pozitīva lēmuma gadījumā LGA informē banku, kura organizē finanšu pakalpojuma līguma noslēgšanu ar komersantu. Pamatojoties uz noslēgto līgumu, LGA izsniedz garantiju par labu bankai. Vienlaicīgi saimnieciskās darbības ņēmējs saņem rēķinu par garantijas prēmiju; to apmaksājot, garantija stājas spēkā.
Atbalsts vienam saimnieciskās darbības veicējam nevar pārsniegt 200 tūkst. eiro subsīdijas ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa garantijas piešķiršanas dienā vai 100 tūkst. eiro subsīdijas ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa garantijas piešķiršanas dienā, ja saimnieciskās darbības veicējs darbojas autotransporta nozarē (MK noteikumu 15.punkts).
