Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Veicot pārbaudes, PVD ir nācies konstatēt, ka precei nav nodrošināti pavaddokumenti, tāpēc ir aizdomas par to, ka tā nav iegūta, piemēram, piemājas dārziņā, bet gan ievesta no Polijas un tirgota kā savā dārzā izaudzēta.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Ir iecerēts, ka grozījumi MK noteikumos Nr.499 veicinās tādas pašu ražotās produkcijas realizāciju, kas nav nepieciešama savam patēriņam, dodot realizētājiem nelielas peļņas iespējas un sakārtojot pašu ražoto produktu tirgu.
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vecākā referente Iveta Veinberga norāda, ka produktu ražotājs šo noteikumu izpratnē ir fiziska persona, kurai atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīviem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība. Tātad šī fiziskā persona var būt jebkurš kultivētu augļu un dārzeņu audzētājs, savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un augu vācējs un bērzu un kļavu sulas ieguvējs, kas drīkst iesaistīties pārtikas apritē bez reģistrācijas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
Kāpēc grozījumi nepieciešami
MK noteikumu Nr.499 ievērošanu uzrauga PVD. Dienesta pārstāve Ilze Meistere norāda, ka PVD atsevišķi neapkopo informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem tieši augu izcelsmes produktu primārās ražošanas un tiešās piegādes galapatērētājam jomā, taču līdzšinējās pārbaudes neliecina, ka būtu novērojami bieži pārkāpumi.
Veicot pārbaudes, PVD ir nācies konstatēt, ka precei nav nodrošināti pavaddokumenti, tāpēc ir aizdomas par to, ka tā nav iegūta, piemēram, piemājas dārziņā, bet gan ievesta no Polijas un tirgota kā savā dārzā izaudzēta.
I.Veinberga skaidro: lai negrautu godīgu konkurenci augļu un dārzeņu nozarē, nodrošinātu patērētāja intereses saņemt patiesu informāciju par produktu un neradītu ēnu ekonomikas draudus, ir jāierobežo juridiskas personas iespējas realizēt citās valstīs iepirktus augļus un dārzeņus kā pašu ražotus Latvijas izcelsmes produktus.
"Produktu ražotājiem – lauku iedzīvotājiem, mazdārziņu īpašniekiem un savvaļas produktu vācējiem – jāsaglabā atvieglotas iespējas pašu ražoto produkciju realizēt mazumtirdzniecībā."
Savukārt produktu ražotājiem, piemēram, lauku iedzīvotājiem, mazdārziņu īpašniekiem un savvaļas produktu vācējiem, ir jāsaglabā atvieglotas iespējas pašu ražoto produkciju realizēt mazumtirdzniecībā.
Dārzkopības nozares eksperte, agronome Mārīte Gailīte uzskata, ka grozījumi MK noteikumos nepieciešami tādēļ, lai nemaldinātu patērētāju un būtu iespējams kontrolēt, vai produkts tiešām ir audzēts konkrētā vietā un daudzumā. Godīga konkurence nozīmē arī to, ka patērētājs, izvēloties lētāku vai dārgāku preci, zina, kur ir ražots viņa izvēlētais produkts.
Lai mazinātu nelegālu darbību iespējamību svaigu augļu un dārzeņu nozarē, MK noteikumu Nr.499 grozījumos ir iestrādāti precizējumi par personām, kurām turpmāk būs saistoši minētie noteikumi - ar grozījumiem tiek svītrotas tās normas, kas attiecas uz juridiskām personām.
Samazina produktu apjomu
Papildus iepriekš minētajiem precizējumiem nepieciešams samazināt produktu apjomu, ko ražotājiem kalendārajā gadā ļauts piegādāt bez reģistrācijas PVD.
Augu izcelsmes produktu apjoms, ko ražotājs kalendārajā gadā drīkst piegādāt tieši galapatērētājam, noteikts šo MK noteikumu pielikumā.
Paredzēts, ka turpmāk no 3000 kg līdz 1000 kg gadā samazināsies augļu, arī sakņu un kātu dārzeņu apjoms, no 5000 kg līdz 1000 kg gadā – realizēto kartupeļu un galviņkāpostu apjoms. Pākšaugus varēs pārdot 300 kg gadā iepriekšējo 1000 kg vietā, savukārt ogu realizācijas apjoms tiks samazināts no 2000 kg līdz 500 kg.
Grozījumi skar arī savvaļas augļu, ogu un riekstu apjomu. Agrāk tie bija dalīti šādi: savvaļas augļi un rieksti – 600 kg un savvaļas ogas – 600 kg, taču tagad savvaļas augļu un ogu kopējais realizācijas apjoms noteikts 600 kg, bet savvaļas riekstu apjoms – 300 kg gadā. Pārējo augu izcelsmes produktu realizācijas daudzumi ir saglabāti iepriekšējā apjomā.
"Noteikumi papildināti ar vēl vienu tirdzniecībā esošu produktu – raudzētu bērzu vai kļavu sulu un tā marķējuma prasībām."
No pielikuma svītrotas kultivētas ( piemēram, šampinjoni, šitake) sēnes. Tā kā to audzētājam ir jāreģistrējas PVD, šie noteikumi uz kultivētu sēņu audzētājiem vairs neattieksies.
Tiešai piegādei galapatērētājam atļautais apjoms ir samazināts, pamatojoties uz esošajām problēmām produktu tirdzniecībā un riska analīzi.
Jaunajā redakcijā noteikumi papildināti ar 31.punktu, kas nosaka, ka produktiem, ko produktu ražotājs pats realizē galapatērētājam tirgū un ielu tirdzniecībā, atbilstoši Komisijas 2011.gada 7.jūnija īstenošanas Regulas (ES) Nr.543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari, 4.panta 4.punktam, nepiemēro tirdzniecības standartus.
Bērzu un kļavu sulu realizācija
Grozījumi MK noteiktumos paredz precizēt bērzu un kļavu sulu marķējumu. Pašlaik noteikumu 11.punkts nosaka, ka bērzu un kļavu sulas realizācijas vietā ir šāda informācija:
Savukārt jaunajā redakcijā ir svītrots ražotāja "nosaukums", atstājot "vārds, uzvārds, adrese", tādēļ ka noteikumi attiecas tikai uz fiziskām personām.
Jaunums ir tas, ka noteikumi papildināti ar vēl vienu tirdzniecībā esošu produktu – raudzētu bērzu vai kļavu sulu un tā marķējuma prasībām. Spēkā esošo noteikumu 13.punkts paredz, ka fasētai bērzu un kļavu sulai uz etiķetes norāda tirdzniecības nosaukumu "Bērzu sula" vai "Kļavu sula", pievienotās sastāvdaļas, tilpumu, derīguma termiņu ("Izlietot līdz"), uzglabāšanas apstākļus, produktu ražotāja nosaukumu vai vārdu, uzvārdu un adresi.
Turpmāk 13.punkts būs papildināts. Fasētai bērzu un kļavu sulai uz etiķetes jānorāda:
I.Meistere atgādina: kā svaigām, tā raudzētām sulām produkta derīguma termiņu nosaka tā ražotājs.
Izmaiņas produktu uzskaitē
Produktu ražotāja pienākums saskaņā ar noteikumiem ir uzskaitīt realizēto augļu un dārzeņu, savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un bērzu un kļavu sulu apjomu brīvas formas uzskaites žurnālā. Žurnālu uzrāda pēc PVD pieprasījuma, veicot produktu kontroli to realizācijas vietā.
I.Veinberga skaidro: lai produktu ražotājs varētu nodrošināt kvalitatīvāku realizētā produktu daudzuma uzskaiti un produktu izsekojamību, aktualizēta uzskaites žurnālā dokumentējamā informācija atbilstoši reālajai situācijai, kā arī precīzāk noteikts produkta ražotāja pienākums nodrošināt uzskaites žurnāla esamību produktu izplatīšanas vietā.
Pašlaik MK noteikumu 4.punkts nosaka, ka produktu ražotājs nodrošina kalendāra gadā tieši piegādāto produktu apjoma uzskaiti, dokumentējot informāciju par produktu nosaukumu, apjomu, ieguves vietu, laiku, lietotajiem biocīdiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī pēc PVD amatpersonas pieprasījuma uzrāda uzskaites dokumentus.
Grozījumi 4.punktā vieš izmaiņas, un turpmāk produktu ražotājam būs jāveic kalendārajā gadā tieši piegādāto produktu apjoma uzskaite, dokumentējot informāciju par produktu nosaukumu, ieguves vietu, realizēto produktu daudzumu kilogramos (dienā un kopā kalendārajā gadā), produkta realizācijas datumu un realizācijas vietu. Produktu izplatīšanas vietā jābūt uzskaites žurnālam, ko uzrādīt pēc Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas pieprasījuma.
"Uzskaites žurnālam jābūt iekārtotam ikvienam tirgotājam, arī tantiņai, kura tirdziņā vai kaut kur ceļmalā realizē savu produkciju."
Savukārt 5.punkts nosaka, ka turpmāk mazumtirdzniecības pārtikas uzņēmums, pieņemot produktus izplatīšanai, reģistrēs informāciju par produktu nosaukumu, piegādāto apjomu, ieguves vietu, piegādes datumu, kā arī produktu ražotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Tātad – no šī punkta ir izņemta daļa, kas attiecas uz juridiskām personām.
I.Meistare norāda: PVD šobrīd nav informācijas par to, ka būtu konstatēti regulāri pārkāpumi, tomēr uzskaites žurnālam jābūt iekārtotam ikvienam tirgotājam, arī tantiņai, kura tirdziņā vai kaut kur ceļmalā realizē savu produkciju galapatērētājam. Ja šāda žurnāla nav vai nav veikti attiecīgi pieraksti un PVD inspektors to fiksē, tirgotājs saņem aizrādījumu un viņa pienākums ir šādu pārkāpumu nepieļaut.
M.Gailīte norāda, ka liela daļa mazo ražotāju savas produkcijas daudzumu uzzina tikai tad, kas viss ir izsvērts un pārdots, jo nereti mērvienības ir spaiņi, kastes un maisi. Turpmāk, veicot ierakstus uzskaites žurnālā, ražotājiem būs jāseko līdzi, vai tie iekļaujas gada normās. Tā varētu būt laba iespēja uzzināt, cik daudz produkcijas mazais ražotājs var izaudzēt. Ja kontrolējošās institūcijas redzēs, ka normatīvi neatbilst patiesajai situācijai, tad pastāv iespēja MK noteikumus grozīt.
I.Veinberga uzsver, ka līdz ar šo MK noteikumu grozījumu pieņemšanu patērētājam tiks nodrošināta lielāka ticamība Latvijā mazumtirdzniecībā pieejamo pašu ražotu produktu izcelsmei, bet produktu ražotājam – atvieglotas prasības produktu ražošanai un izplatīšanai.
