Noteikumus cenu norādīšanai latos un eiro detalizētāk skaidro vadlīnijās

Euro ieviešanas kārtības likuma 13.pants nosaka: preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas periods sākas trīs mēnešus pirms euro ieviešanas dienas, bet ne agrāk par dienu, kad Padome noteikusi maiņas kursu, un ilgst sešus mēnešus pēc euro ieviešanas dienas.

Sagaidāms, ka Eiropas Savienības (ES) Padome 9.jūlijā paziņos fiksēto maiņas kursu vienlaikus ar oficiālo Latvijas uzaicinājumu iestāties eirozonā.

Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas" paredz gan, kā norādāmas cenas par vienu mērvienību, gan konvertācijas principus, kā arī izņēmumus, kad cena var būt tikai vienā valūtā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadlīniju projektā preču un pakalpojumu cenu norādīšanas kārtībai cenu paralēlās atspoguļošanas periodā uzsvērts: preču un pakalpojumu cenu norādīšana abās valūtās notiks saskaņā ar  oficiālo lata un eiro maiņas kursu, strikti ievērojot matemātiskos principus. Šāda prasība par cenu norādīšanu abās valūtās paredzēta, lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību un ierobežotu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu, kā arī lai palīdzētu patērētājiem pieņemt uz informāciju balstītu un ekonomiski pamatotu lēmumu.

Finanšu ministrijas organizētajā seminārā uzņēmējiem Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vecākā referente Maija Ziediņa-Brigmane, skaidrojot noteikumus un izklāstot vadlīnijas, uzsvēra, kam ir jāpievērš uzmanība, lai ievērotu normatīvo aktu prasības patērētāju interešu aizsardzībai, jo pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja pienākums ir sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par piedāvātās preces un pakalpojuma cenu.

Normatīvie akti jau pašreiz nosaka, kā jābūt norādītai cenai: nepārprotami, viegli identificējamai, skaidri salasāmai. Cenai jābūt norādītai uz preces, iepakojuma vai cenu zīmē, vai citā vizuāli uztveramā veidā (ja praktisku iemeslu dēļ nav iespējams norādīt uz preces, iepakojuma vai cenu zīmē).

Piedāvājot preces, norādāma gabalcena jeb pārdošanas cena un noteiktas mērvienības cena. Tajā jābūt iekļautam pievienotās vērtības un citiem nodokļiem.

Gabalcena ir cena par vienu preces vienību, nedalāmu preces daudzumu vai iepakojumu (preces galīgā cena).

Mērvienības cena ir cena par vienu kilogramu, litru, metru, kvadrātmetru vai kubikmetru, vai citu preces daudzuma mērvienību.

Uz cenu norādīšanu pakalpojumiem attiecas tie paši principi.

Konvertācija paralēlās atspoguļošanas periodā

Latu konvertācijā uz eiro izmantos Eiropas Padomes noteikto maiņas kursu. Cenu konvertējot un apaļojot, jāievēro matemātiskais princips: ņem vērā nākamo zīmi aiz pēdējās atstājamās zīmes aiz komata. Ja nākamā zīme ir no 0 līdz 4, tad pēdējās atstājamās zīmes vērtība nemainās. Ja nākamā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad pēdējā atstājamā zīme tiek apaļota par vienu vērtību uz augšu.

Cenas norādē, konvertējot latus uz eiro, svarīgi ir, cik zīmes ir aiz komata. Ja cenai latos ir divas zīmes aiz komata, cenu eiro arī norāda ar divām zīmēm aiz komata. Ja cenai latos ir vairāk nekā divas zīmes aiz komata, tās vērtībai eiro aiz komata jānorāda tikpat zīmes, cik to ir vienības cenas vērtībai latos.

Gadījumā kad pēc konvertācijas pirmās divas zīmes aiz komata ir nulles, cenu var norādīt veselās vienībās - bez zīmēm aiz komata.

Piemēri

Piemēros izmantots Latvijas Bankas oficiālais eiro kurss pret latu - 0,702804.

Mērvienības cena – pirms un pēc eiro ieviešanas

Kā jau teikts, paralēla cenu atspoguļošana būs obligāta no šā gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.jūnijam.

Šajā deviņu mēnešu periodā tirgotāja un pakalpojuma sniedzēja pienākums ir gala cenu norādīt abās valūtās. Savukārt mērvienības cenu un sākumcenu (ja izsludināta preču izpārdošana, cenu pazemināšana vai atlaides) abās valūtās var nenorādīt. Mērvienības cenu un sākumcenu jānorāda spēkā esošajā valūtā, tātad līdz 31.decembrim - latos, sākot ar 2014.gada 1.janvāri – eiro. Tās ir obligātās minimālās prasības, jo arī šīs cenas var norādīt abās valūtās.

Piemēram, puslitra piena pakai jābūt cenai latos un eiro, kā arī pilnas mērvienības - litra piena –cenai latos (līdz eiro ieviešanas dienai) un eiro (no pirmās eiro dienas).

Ir viens izņēmums, kas izriet no Ministru kabineta 1999.gada 18.maija noteikumu Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas" 13.punkta (Precēm, kuras nav iepakotas un kuru daudzumu mēra patērētāja klātbūtnē pēc pieprasījuma, norāda tikai noteiktas mērvienības cenu). Šajā gadījumā mērvienības cenai jābūt abās valūtās.

Prasības distances tirdzniecībā un cenām displejos

Distances tirdzniecībā (interneta veikalos, katalogos, televīzijā u.c.) un tirdzniecībā ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas (piemēram, piedāvājumu prezentācijās viesnīcās, patērētāja dzīvesvietā vai darbavietā u.c.) preču un pakalpojumu cenas jānorāda, ievērojot prasības cenu norādīšanai paralēlās atspoguļošanas periodā.

Internetam ir paredzēts izņēmums. Ja nav iespējams cenas atspoguļojums abās valūtās, tad interneta vietnē jābūt konvertācijas kalkulatoram. Arī tādā veidā paralēlās atspoguļošanas prasība būs ievērota.

Informatīvajās uzlīmēs, piemēram, lielveikalos gaļas nodalījumā pie letes pērkot produktus, nosvērtajam daudzumam uzlīmē informatīvo uzlīmi ar svītrkodu, un šajā uzlīmē cena būs tikai vienā valūtā. PTAC ir izvērtējis šo situāciju un uzskata, ka tas ir pietiekami, lai informētu patērētāju, jo pie letes precei būs norādīta cena divās valūtās. Tātad uz informatīvās uzlīmes pietiks tikai ar norādi, kādā valūtā tā ir.

Uzņēmēji jau iepriekšējos semināros ir jautājuši par cenu norādīšanu elektroniskajos displejos, kuros tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams norādīt cenu divās valūtās. Elektroniskie cenrāži ir, piemēram, degvielas uzpildes stacijās (DUS). Arī šajā gadījumā noteikumos paredzēts izņēmums: tirgotājs būs tiesīgs norādīt cenu pamatvalūtā. Taču vienlaikus ir obligāta prasība - jābūt informatīvam materiālam ar iepriekš aprēķinātām cenām abās valūtās. DUS šāda informācija varētu būt pie degvielas sūkņiem, pie kases aparātiem, jebkurā vietā, kur tas patērētājam ir viegli pieejams un skaidri saprotams.

"Mērvienības cenu un sākumcenu (ja ir preču izpārdošana, cenu pazemināšana vai atlaides) abās valūtās var nenorādīt."

Vadlīnijās ir ieteikumi norādēm, lai patērētājiem būtu vieglāk uztvert cenas latos un eiro, piemēram, var izmantot dažādas fona krāsas (tā būtu vieglāk cenas saprast patērētājiem), un tas atvieglotu arī tirgotāju darbu.

M.Ziediņa-Brigmane uzsver: patērētāju interesēs prasītais cenu norādīšanas pamatprincips nemainās – pircējam ir jānorāda nepārprotama, viegli identificējama un skaidri salasāma cena. Tirgotājs var izvēlēties ērtāko un izmaksu ziņā lētāko norādīšanas variantu arī cenu paralēlās atspoguļošanas periodā.

Ekonomikas ministrijas pārstāve informēja, ka atbildīgās iestādes veiks papildu kontroles ar mērķi sākumā palīdzēt saprast un pareizi attēlot cenu zīmes. Tikai pēc atkārtotām sūdzībām vai pārkāpumiem sagaidāms, ka atbildīgās iestādes pieņems lēmumu par administratīvo vai kāda cita veida sodu.

Prasība norādīt cenas abās valūtās neattiecas uz reklāmām.

Likums, Ministru kabineta noteikumi un vadlīnijas nosaka obligātās prasības norādīt cenu latos un eiro deviņu mēnešu periodam. Cenas eiro var sākt norādīt arī ātrāk. Eiro cenu daudzi jau ir pamanījuši, saņemot, piemēram, vilciena biļeti, kas iegādāta ar norēķinu karti. Vairāki lieltirgotāji ir paziņojuši, ka jau jūlijā sāks norādīt cenas arī eiro. Starp citu, Igaunijā vēl joprojām daudzviet cenas turpina atspoguļot gan eiro, gan viņu bijušajā nacionālajā valūtā – kronās.

Eiroprojekta vadītāja Dace Kalsone semināra dalībniekus informēja, ka Eiropas Komisija ir rekomendējusi cenas abās valūtās norādīt gadu. Tā nav normatīvo aktu prasība, taču vadlīnijās tiks iestrādāts kā ieteikums, ka arī pēc tam, kad būs pagājis pusgads kopš eiro ieviešanas, cenas var atainot abās valūtās – gan eiro, gan latos.

Dāvanu kartes, uz kurām cena uzdrukāta latos, būs derīgas arī pēc eiro ieviešanas. Euro ieviešanas kārtības likuma 14.panta (Pastmarku, citu pasta apmaksas zīmju un viennolūka maksājuma instrumentu izmantošanas periods) 2.daļa nosaka: "Viennolūka maksājuma instruments, uz kura attēlota nominālvērtība, kas izteikta latos vai kas izteikta gan latos, gan euro, pēc euro ieviešanas dienas ir derīgs līdz tam noteiktā termiņa beigām."

Dāvanu karšu jautājumi ir skaidroti īpašās - Dāvanu karšu, degvielas uzpildes staciju viennolūka maksājuma karšu u.c. viennolūka maksājuma instrumentu eiro ieviešanas vadlīnijās.

Visas praktiskās vadlīnijas atrodamas oficiālajā interneta vietnē par eiro ieviešanas procesu Latvijā.