Pasaulē arodbiedrību spēks tradicionāli tiek saistīts ar sociālo akciju, streiku, mītiņu un piketu rīkošanu, kas skar darbinieku nodrošinājuma un citus darba tiesību jautājumus. Latvijā cilvēku mentalitāte diktē citādus rīcības noteikumus - lielākā Latvijas arodbiedrību apvienība ir LBAS, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu – 20 nozaru arodbiedrības un arodbiedrību apvienības un ir Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes locekle, savu darbību lielākoties realizē dialoga un viedokļu saskaņošanas ceļā.
FOTO: Boriss Koļesņikovs
Arodbiedrību tiesiskais regulējums šobrīd ir ietverts Latvijas Republikas Satversmes 108.pantā, kas paredz, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Likums "Par arodbiedrībām" pieņemts 1990.gada 13.decembrī un ir spēkā kopš 1991.gada 2.janvāra.
Tas regulē jautājumus par arodbiedrību statusu, arodbiedrību izveidošanu un reģistrēšanu; arodbiedrību attiecībām ar valsts pārvaldes institūcijām un darba devējiem; nosaka arodbiedrību tiesības saistībā ar to funkciju īstenošanu, īpašumu, saimniecisko darbību.
Kopš pieņemšanas brīža likums "Par arodbiedrībām" ir piedzīvojis tikai trīs grozījumus, turklāt mainīti vien tie panti, kas skar arodbiedrību reģistrācijas jautājumus.
Pašreizējā arodbiedrību likumā ietvertas normas, kas ir pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, likuma 6.pants ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 65.pantam attiecībā uz subjektiem, kas apveltīti ar likumdošanas iniciatīvu. Tāpat esošais likums paredz citādu regulējumu, nekā tas noteikts jaunākos normatīvajos aktos (piemēram, par darba strīdu izšķiršanu), vai arī skar jautājumus, kas šobrīd nav aktuāli. Likuma 13.pants, piemēram, paredz: "Arodbiedrības ir tiesīgas ierosināt, lai tiktu sauktas pie atbildības un pat atbrīvotas no darba amatpersonas, kas neievēro darba, kolhozu, kooperatīvu, dzīvokļu, kā arī dabas aizsardzības likumdošanas aktus."
Labklājības ministre Ilze Viņķele likumu "Par arodbiedrībām" pat salīdzinājusi ar kleķa būdiņu, kas salipināts no vairākām daļām un kur daži ieraksti saglabājušies no padomju laikiem.
Lai pilnveidotu un modernizētu arodbiedrību darbības likumisko pamatu, kā arī novērstu pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem, Labklājības ministrija uzskatīja, ka nevis jāgroza jau esošais, bet gan pilnībā jāizstrādā jauns arodbiedrību darbību regulējošs normatīvais akts – Arodbiedrību likums.
Kāds būs jaunais likums
Likumprojektā ietverti septiņpadsmit panti, kas sadalīti četrās nodaļās. Pirmajā nodaļā – vispārīgie jautājumi – iekļauts likuma mērķis, likumi, kas regulē arodbiedrību darbību; dots arodbiedrības jēdziena definējums, regulējums tiesībām dibināt arodbiedrību un iestāties tajā; paredzētas pašu arodbiedrību tiesības apvienoties; noteikta arodbiedrību neatkarība un līdztiesība, arodbiedrību un to apvienību dibināšanas kritēriji, jautājumi par arodbiedrības nosaukumu, arodbiedrību reģistrēšanas regulējums un arodbiedrības tiesiskā statusa definējums.
Otrajā nodaļā sniegts regulējums arodbiedrību kompetencei un darbībai: arodbiedrību tiesības un to īstenošana, arodbiedrību pilnvaroto amatpersonu darbība, arodbiedrību tiesības veikt saimniecisko darbību.
"Jautājums par minimālo personu skaitu, kuras var dibināt arodbiedrību, joprojām ir aktuāls, un diskusijas turpināsies."
Trešā nodaļa nosaka kārtību arodbiedrību pārstāvībai sociālajā dialogā un trīspusējā sadarbībā, kā arī attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām.
Likumprojekta ceturtā nodaļa paredz atbildību par šā likuma pārkāpumiem.
Likumprojektā ietverti arī pārejas noteikumi. Tajos Uzņēmumu reģistram noteikts pienākums Arodbiedrību reģistrā esošo informāciju ierakstīt Biedrību un nodibinājumu reģistrā; kā arī laikposms statūtu un informācijas par pārstāvības personām iesniegšanai.
Ko iesaka arodbiedrības
Likuma izstrādē arodbiedrību viedokli pārstāv Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), jo tā ir lielākā arodbiedrību apvienība un arī Ministru kabineta sadarbības partneris Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs.
LBAS likumprojektu un tā turpmāko virzību kopumā atbalsta, bet vienlaikus izsaka atsevišķus iebildumus un priekšlikumus. Vairums no tiem jau ņemti vērā likumprojekta izstrādes gaitā, taču par dažiem iebildumiem saskaņošanas gaitā vienošanās nav panākta.
Nav atbalstīts LBAS ieteikums likumprojektā ietvert normu, kas paredzētu, ka arodbiedrībai un arodbiedrību apvienībai var būt teritoriālās un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības, kas var būt juridiska persona. LBAS ieskatā, arodbiedrības struktūrvienībai juridiskās personas statusu varētu piešķirt vai atcelt Uzņēmumu reģistrs, balstoties uz attiecīgās arodbiedrības iesniegtajiem dokumentiem.
Savu prasību LBAS pamato ar starptautiski atzītiem tiesību aktiem. Proti, Starptautiskās darba organizācijas (SDO) konvencijas Nr.87 "Par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās" 2.pantā noteiktā arodbiedrību tiesība dibināt arodbiedrības un pievienoties arodbiedrībām nozīmē arī tiesību brīvi noteikt arodbiedrību struktūru un sastāvu. Tā paredz arī arodbiedrības tiesības noteikt savu struktūrvienību dibināšanas kārtību.
SDO Apvienošanās brīvības komiteja norādījusi, ka tiesības uz arodbiedrības atzīšanu ar juridiskā statusa reģistrāciju ir būtisks apvienošanās brīvības aspekts, jo tas ir pirmais solis, lai organizācija funkcionētu efektīvi un pienācīgi pārstāvētu savu biedru intereses.
"Vienlaikus Latvijā vēsturiski ir izveidojusies sistēma, kurā arodbiedrības struktūrvienības ir specifisks tiesību subjekts ar iespēju iegūt juridiskās personas statusu atbilstoši arodbiedrības statūtiem," norāda LBAS. Šis uzstājīgais iebildums tomēr nav ņemts vērā.
Labklājības ministrija uzskata, ka priekšlikums varētu būt diskutējams, taču pēc būtības tas nojauc robežu starp arodbiedrību kā juridisko personu un tās struktūrvienību, kurai tiek piešķirts tāds pats statuss. Tādēļ par šo priekšlikumu vēl turpinās diskusijas, piesaistot arī Tieslietu ministrijas speciālistus.
Vēl LBAS ieteica Arodbiedrību likumā ietvert normu: "Aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Kārtību arodbiedrības piekrišanas pieprasīšanai nosaka Darba likums."
Lai gan šādu normu – arodbiedrības piekrišanu tās biedra darba līguma uzteikumam – jau paredz Darba likums, LBAS uzskata, ka tomēr uz šo tiesisko mehānismu vajadzētu atsaukties arī Arodbiedrību likumā. Darba līguma uzteikuma arodbiedrības biedram saskaņošana ar attiecīgo arodbiedrību ir vēsturiski izveidojies darbinieku tiesību aizsardzības mehānisms Latvijā. LBAS dalīborganizāciju sniegtā informācija liecina, ka darba devēju celtās prasības par darba līguma uzteikšanu tiesa noraida vidēji 90% gadījumu. Arī šis priekšlikums nav ņemts vērā.
"Labklājības ministre Ilze Viņķele likumu „Par arodbiedrībām” pat salīdzinājusi ar kleķa būdiņu, kas salipināta no vairākām daļām un kur daži ieraksti saglabājušies no padomju laikiem."
Vēl LBAS mudināja ministriju paplašināt likumprojektā ietverto regulējumu par arodbiedrības pilnvarotas amatpersonas aizsardzību, paplašinot to ne tikai uz uzteikuma gadījumiem, bet arī uz atstādināšanu. Šo iebildumu ministrija neņēma vērā, uzskatot, ka tas nav objektīvi un tiesiski pamatots.
"Ja šādos gadījumos būs nepieciešams darba devēja rīcību saskaņot ar arodbiedrību, tad darbinieka – arodbiedrības pilnvarotas amatpersonas – atstādināšana no darba būtu apgrūtināta un atsevišķos gadījumos nesasniegtu atstādināšanas mērķi," priekšlikuma neatbalstīšanu motivē ministrija.
Likumprojekta redakcija paredz, ka "arodbiedrībām ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām savu funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai nepieciešamo informāciju, ja normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi tās sniegšanai". Arodbiedrības sākotnēji vēlējās, lai šajā pantā tiktu iekļauti būtiski vārdi "laikus un bez maksas", kas ļautu arodbiedrībām vajadzīgo informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām saņemt, par to nemaksājot, tomēr piekāpās un savu prasību atsauca, jo šos jautājumus regulē citi likumi.
"Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp valsts institūcijām un sociālajiem partneriem, ir būtiski veicināt arodbiedrību apvienošanos. Pirmkārt, visefektīvāk savus biedrus var aizstāvēt arodbiedrības, kuras ir apvienojušās; otrkārt, valsts institūcijām ir efektīvāk komunicēt ar lielām arodbiedrībām, kas sniedz vienotu daudzu darbinieku viedokli. Par arodbiedrību kapacitāti un vienotu viedokli liecina tas, ka apvienība pārstāv lielāko strādājošo skaitu valstī," uzskata LABS un iesaka likumprojektā ietvert normu: "Arodbiedrību intereses nozares, profesijas vai administratīvās teritorijas līmenī attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām pārstāv arodbiedrība, kas ietilpst apvienībā, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī." Līdzīgs regulējums pēc saskaņošanas sanāksmes arī tika ietvers likumprojektā.
Ko vēl rosina saskaņošanā iesaistītie
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) rosina topošajā Arodbiedrību likumā ietvert normu, ka arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par piecpadsmit. Ieteikuma pamatojums: "Lai precīzi reglamentētu arodbiedrības dibināšanas iespējas, nepieciešams noteikt minimālo dibinātāju skaitu. Būtiski, ka darbinieku tiesības var pārstāvēt ne tikai arodbiedrības, bet arī darbinieku pilnvarotie pārstāvji, tāpēc mazskaitlīgu arodbiedrību dibināšana nav pamatota un samērīga."
Kā norāda Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse, jautājums par minimālo personu skaitu, kuras var dibināt arodbiedrību, joprojām ir aktuāls un diskusijas vēl turpināsies.
Saskaņojums visticamāk netiks panākts citam LDDK ieteikumam: noteikt, ka uzņēmumā var būt ne vairāk kā trīs pilnvarotās amatpersonas. LDDK uzskata: "Ja netiek ierobežots pilnvaroto amatpersonu skaits, tad darba devējam var nākties apmaksāt nepamatoti lielu pilnvaroto amatpersonu skaitu, kas veic savus pārstāvja pienākumus, nevis nolīgtā darba pienākumus. Tas darba devējam var radīt nepamatotu finansiālu un administratīvu slogu."
Lai nepieciešamības gadījumā būtu iespēja uzteikt darbu bijušajiem arodbiedrību pilnvarotajiem pārstāvjiem, visticamāk, tiks ņemts vērā LDDK ieteikums: ja bijušos arodbiedrības pilnvarotos pārstāvjus nav iespējams nodrošināt ar līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu, ar ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, tad darba tiesiskās attiecības izbeidzamas atbilstoši noteikumiem par darbinieku skaita samazināšanu.
Tāpat vairāki iebildumi ir Tieslietu ministrijai un citām ministrijām, par kuriem saskaņošanas laikā kopumā ir panākta vienošanās. Kā stāsta I.Vjakse, projekts pēc saskaņošanas tiks iesniegts Valsts kancelejā īsi pirms vai arī uzreiz pēc Lieldienu brīvdienām. Precīzs laiks, kad likums stāsies spēkā, vēl nav zināms, jo tas vēl jāizskata Ministru kabinetam un jāpieņem Saeimai.