Valsts sāk pastiprināti ne tikai raudzīties uz likumdošanas caurumiem, bet arī beidzot lāpīt tos ciet: likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” grozījumi attieksies jau uz šā gada peļņu, kas tiks dalīta 2013.gadā, radot krietni mazākus finansiālos ieguvumus beznodokļu teritorijās reģistrētajiem un Latvijā darbojošamies uzņēmumiem.
FOTO: SXC, LV portāla kolāža
Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā:
Kā jau raksta pirmajā daļā, skaidrojot grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", norādīja Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne, Latvijas uzņēmumiem darījumi ar zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās reģistrētām kapitālsabiedrībām neizdevīgāki būs arī tad, ja peļņa vai zaudējumi radīsies, šajos uzņēmumos atsavinot kapitāla daļas vai akcijas, kā arī tad, ja runa būs par samaksu par intelektuālā īpašuma objektiem un procentu maksājumiem uz zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm vai teritorijām.
Ofšora peļņa tiks aplikta ar nodokli
Kā paskaidroja A.Kaļāne, grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas izsludināti 2011.gada 29.decembrī un daļa no kuriem stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī, cita starpā paredz Latvijas uzņēmumam pārrobežu darījumos ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu samazināt par peļņu, kas radīsies no kapitāla daļu un akciju atsavināšanas – šī norma būs spēkā tikai tajos gadījumos, ja kapitālsabiedrība, kuras akciju atsavināšana ir notikusi, nebūs rezidents zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā.
"Jaunā likuma norma attieksies jau uz šī gada peļņu, kas tiks dalīta 2013.gadā. Piemēram, ja Latvijas uzņēmumam ir meitasuzņēmums Kiprā vai Krievijā un abi meitasuzņēmumi nākamgad tiks pārdoti ar peļņu (darījumu summa pārsniegs uzņēmumos investētos līdzekļus), tā netiks iekļauta ar UIN apliekamajā ienākumā - apliekamais ienākums tiks samazināts par peļņas summu, kas nozīmē, ka mazāks būs arī UIN, kas uzņēmumam būs jāmaksā valstij. Turpretim, ja ar peļņu būs pārdots Belizā reģistrēts meitasuzņēmums, tad Latvijā reģistrētajam mātesuzņēmumam nebūs iespējas ar UIN apliekamo ienākumu samazināt par peļņas summu," skaidro A.Kaļāne.
Piemēram, Latvijas uzņēmuma ar UIN apliekamais ienākums saskaņā ar peļņas un zaudējumu aprēķinu ir 100 000 latu. Tad meitasuzņēmums Kiprā tiks pārdots ar peļņu 10 000 latu apmērā, bet Krievijā - ar peļņu 20 000 latu apmērā, savukārt Belizā – ar peļņu 40 000 latu apmērā.
"Ja ar peļņu pārdos Belizā reģistrētu meitasuzņēmumu, mātesuzņēmumam nevarēs ar UIN apliekamo ienākumu samazināt par peļņas summu."
Saskaņā ar likuma normām, kas būs spēkā ar nākamā gada 1.janvāri, Latvijas uzņēmums savu ar UIN apliekamo ienākumu varēs samazināt tikai par 30 000 latu (10 000 lati +20 000 latu), jo tie nav nopelnīti ofšoros. Savukārt peļņa, kas gūta par ofšorā (šajā piemērā Belizā) pārdoto meitasuzņēmumu, tiks aplikta ar nodokli. Gala rezultātā 15% UIN būs jāmaksā no 70 000 latu, nevis no 100 000 latu un būs 10 500 lati.
Ja arī trešais meitasuzņēmums nebūtu reģistrēts ofšorā, tad ar UIN apliekamo summu varētu samazināt vēl par 40 000 latu – līdz 30 000 latu attiecīgi 15% UIN summa būtu 4500 latu.
Iepriekš minētie grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" paredz arī pārrobežu darījumos Latvijas uzņēmumiem ar UIN apliekamo ienākumu palielināt par visiem zaudējumiem, kas radīsies no kapitāla daļu un akciju atsavināšanas. Tas nozīmē, ka tajos gadījumos, ja kapitālsabiedrība, piemēram, meitasuzņēmums, kas reģistrēta kādā ārvalstī, strādās ar zaudējumiem, tad Latvijas mātesuzņēmumā, nosakot ar UIN apliekamo ienākumu, šie zaudējumi netiks ņemti vērā.
Šī norma būs spēkā gan tajos gadījumos, ja atsavinātas tiks tādas kapitālsabiedrības, kas nav reģistrētas ofšorā, kapitāla daļas, gan tad, ja atsavinātas tādas kapitālsabiedrības, kas reģistrētas zemu nodokļu vai beznodokļu valstī, kapitāla daļas.
Arī samaksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu un procentu maksājumi uz ofšoriem būs neizdevīgāki
A.Kaļāne informē, ka, sākot ar nākamā gada otro pusgadu – 1.jūliju, intelektuālā īpašuma maksājumi un procentu maksājumi tiks atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli Latvijā, ja tie tiks izmaksāti uz Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu kapitālsabiedrībām.
Savukārt, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, samaksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu un procentu maksājumi tiks atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli Latvijā, ja tie tiks izmaksāti arī uz citu valstu kapitālsabiedrībām. Tiesa gan, uz zemu vai beznodokļu valstīm vai teritorijām šī norma neattieksies.
Piemēram, ja procentu maksājumi, ko Latvijā reģistrētam mātesuzņēmumam par aizdevumu maksā citā ES reģistrēts meitasuzņēmums, ir 1000 latu mēnesī, pašlaik šī summa tiek aplikta ar 5% UIN, bet turpmāk, sākot ar nākamā gada 1.jūliju, no procentu maksājumiem nodoklis vairs ieturēts netiks.
Ministru kabineta noteikumos Nr.276 "Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām", kas izdoti 2001.gada 26.jūnijā, pašlaik minētas 64 valstis un teritorijas. Noteikumos gan ir nosacījums, ka šajā sarakstā minētā valsts vai teritorija nav uzskatāma par beznodokļu vai zemu nodokļu valsti vai teritoriju, sākot ar gadu, kurā tiek uzsākta Latvijas Republikas un attiecīgās valsts noslēgtā starptautiskā līguma par nodokļu dubultās aplikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu piemērošana, ja vien līgumā nav noteikts citādi.
"Top izmaiņas zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā."
Šajos Ministru kabineta noteikumos ir paredzēti grozījumi, kas izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē šā gada 4.oktobrī. Tie paredz no saraksta izslēgt Nīderlandes Karalistē ietilpstošās Antiļas, kas kā valsts beigusi pastāvēt Nīderlandē veiktās konstitucionālās reformas rezultātā. Savukārt Kirasao un Sintmārtenu, kas saskaņā ar minēto reformu kļuva par Nīderlandes Karalistē ietilpstošām valstīm līdztekus Nīderlandei un Arubai, topošie grozījumi paredz pievienot zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstam.
Grozījumi paredz arī noteikt, ka sarakstā minētā valsts vai teritorija nav uzskatāma par beznodokļu vai zemu nodokļu valsti vai teritoriju, arī sākot ar gadu, kurā tiek uzsākta Latvijas Republikas un attiecīgās valsts vai teritorijas noslēgtā līguma par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem piemērošana, ja minētajos līgumos nav noteikts citādi.
Kā zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas minētajos Ministru
kabineta
noteikumos pašlaik minētas šādas valstis un teritorijas:
1. Andoras Ielejas;
2. Angilja (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste);
3. Antigva un Barbuda;
4. Antiļas (Nīderlandes Karaliste);
5. Apvienotie Arābu Emirāti;
6. Aruba (Nīderlandes Karaliste);
7. Amerikas Savienoto Valstu Virdžīnu salas;
8. Bahamu salu Sadraudzība;
9. Bahreinas Valsts;
10. Barbadosa;
11. Beliza;
12. Bermudu salas (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste);
13. Britu Virdžīnu salas;
14. Bruneja Darusalama;
15. Dominikas Sadraudzība;
16. Džērsi (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste);
17. Džibutijas Republika;
18. Ekvadoras Republika;
19. Gērnsi (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste);
20. Gibraltārs (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste);
21. Grenāda;
22. Guama (Amerikas Savienotās Valstis);
23. Gvatemalas Republika;
24. Honkonga (Sjangana, Ķīnas Tautas Republika);
25. Jamaika;
26. Jaunkaledonija (Francijas Republika);
27. Jordānijas Hāšimītu Karaliste;
28. Kaimanu salas (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste);
29. Katāras Valsts;
30. Kenijas Republika;
31. Kostarikas Republika;
32. Kuka salas (Jaunzēlande);
33. Kuveitas Valsts;
34. Labuāna (Malaizija);
35. Libānas Republika;
36. Libērijas Republika;
37. Lihtenšteinas Firstiste;
38. Makao (Ķīnas Tautas Republika);
39. Maldīvijas Republika;
40. Maurīcijas Republika;
41. Māršala salu Republika;
42. Menas sala (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste);
43. Monako Firstiste;
44. Montserrata (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste);
45. Nauru Republika;
46. Niue (Jaunzēlande);
47. Olderne (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste);
48. Panamas Republika;
49. Samoa Neatkarīgā Valsts;
50. Sanmarīno Republika;
51. Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika;
52. Seišelu Republika;
53. Senpjēra un Mikelona (Francijas Republika);
54. Sentkitsas un Nevisas Federācija;
55. Sentlūsija;
56. Sentvinsenta un Grenadīnas;
57. Svētās Helēnas sala (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste);
58. Taiti (Franču Polinēzija);
59. Tērksas un Kaikosas (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste);
60. Tongas Karaliste;
61. Urugvajas Austrumu Republika;
62. Vanuatu Republika;
63. Venecuēlas Republika;
64. Zanzibāras sala (Tanzānijas Apvienotā Republika).