Kā nosaka invaliditāti

Kas ir invaliditāte un prognozējama invaliditāte?

Invaliditāte ir slimības vai iedzimtā ceļā radies ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes veselības traucējums, kas rada funkcionēšanas ierobežojumus, t.i., ierobežo cilvēka garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja Elīna Celmiņa.

Savukārt prognozējama invaliditāte ir slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt iemesls invaliditātes noteikšanai.

Invaliditātes noteikšana

Invaliditāti atkarībā no cilvēka fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes iedala:

• ļoti smagā invaliditātē, nosakot I invaliditātes grupu;
• smagā invaliditātē, nosakot II invaliditātes grupu;
• mēreni izteiktā invaliditātē, nosakot III invaliditātes grupu.

Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāte tiek noteikta bez iedalījuma grupās.

E.Celmiņa stāsta, ka pašreiz notiek invaliditātes noteikšanas pilnveidošana, kas turpmāk balstīsies uz Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā (SFK) noteiktajiem principiem. Plānots, ka tā, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, aizstās esošo invaliditātes noteikšanas sistēmu.

Invaliditātes ekspertīzi Latvijā veic LM padotības iestāde - Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Izvērtējot cilvēka funkcionēšanas ierobežojumus, VDEĀVK invaliditāti nosaka uz noteiktu laiku (no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem pieaugušajam, bet bērnam, kurš nav sasniedzis 18 gadus, arī līdz to sasniegšanas dienai) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu).

"Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāte tiek noteikta bez iedalījuma grupās."

Invaliditāti uz mūžu nosaka, ja cilvēkam ir konstatēti Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumos Nr.1209 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" apstiprinātie anatomiskie defekti vai arī ja cilvēkam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi un invaliditāte iepriekš noteikta nepārtraukti ne mazāk kā piecus gadus.

Tiesību aktos paredzētajos gadījumos, piemēram, arodslimniekiem, Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem, traumu gadījumos cilvēkiem nosaka darbspēju zaudējumu. Šiem cilvēkiem to var noteikt arī gadījumos, ja viņu veselības stāvoklis neatbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem. Arī darbspēju zaudējumu procentos nosaka vai nu no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem, vai uz mūžu.

Savukārt prognozējamu invaliditāti nosaka uz termiņu no 6 mēnešiem līdz 1 gadam.

Par invaliditātes noteikšanas datumu tiek atzīta diena, kad pieņemts iesniegums par invaliditātes noteikšanu, bet invaliditātes termiņš beidzas tajā datumā, līdz kuram noteikta invaliditāte.

Kā nokārtot invaliditāti?

Lai nokārtotu invaliditāti, cilvēkam vispirms ir jādodas pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta. Ņemot vērā vispusīgas medicīniskās izmeklēšanas un atbilstošas ārstēšanas rezultātus, ārsts lems par cilvēka nosūtīšanu uz VDEĀVK nodaļu invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Invaliditātes ekspertīzes uzdevums ir izvērtēt cilvēka fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpi un iespējas integrēties sabiedrībā. Pamats invaliditātes ekspertīzei ir paša cilvēka vai tā likumiskā pārstāvja iesniegums un ģimenes/ārstējošā ārsta izsniegts "Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju" (veidlapa Nr.088/u), kā arī citi cilvēka medicīniskie dokumenti, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts vai pats cilvēks uzskata, ka tas ir nepieciešams invaliditātes ekspertīzei. Dokumentus var iesniegt personīgi vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, vai nosūtīt pa pastu.

E.Celmiņa atgādina: kārtību, kādā veicama invaliditātes ekspertīze, no 2011.gada 1.janvāra nosaka MK 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1209 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību." Izdevumus, kas saistīti ar invaliditātes ekspertīzi, sedz no valsts budžeta. Savukārt par veidlapas 088/u aizpildīšanai nepieciešamo speciālistu apmeklējumu pēc ģimenes ārsta nosūtījuma ir jāmaksā pacienta iemaksa. Sarežģītos invaliditātes ekspertīzes gadījumos pirms administratīvā akta izdošanas, kā arī tad, ja tas tiek apstrīdēts, VDEĀVK ir tiesības pieaicināt konsultantus un nosūtīt cilvēku uz ārstniecības iestādi papildu izmeklēšanai, diagnozes precizēšanai un funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanai par valsts budžeta līdzekļiem.

"Ja noteikta prognozējama invaliditāte, ir tiesības prioritāri saņemt invaliditātes riska mazināšanai paredzētos pakalpojumus."

Invaliditātes ekspertīzi Latvijā veic VDEĀVK 11 nodaļās, kuras apkalpo klientus gan pēc reģionālā, gan pēc specifisku saslimšanu principa. Ekspertīzi VDEĀVK var veikt bez cilvēka klātbūtnes, ja ārsta eksperta rīcībā ir pietiekama medicīniskā un cita veida informācija, kas nepieciešama cilvēka funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanai, iepriekš par to paziņojot cilvēkam vai viņa likumiskajam pārstāvim. Tāpat to var darīt, cilvēkam klātesot, gan VDEĀVK darba telpās, gan cilvēka dzīvesvietā, ārstniecības iestādē, ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā, ja cilvēks veselības stāvokļa dēļ saskaņā ar ārstējošā ārsta atzinumu nevar ierasties uz VDEĀVK vai atrodas ieslodzījumā.

Pirmreizēja invaliditātes ekspertīze

Pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes veikšanai ģimenes/ārstējošais ārsts var nosūtīt:

• strādājošu cilvēku - vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā;
• nestrādājošu cilvēku - ja viņš ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus atrodas regulārā ģimenes ārsta uzraudzībā, ko apliecina ieraksti ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē;
• strādājošu vai nestrādājošu cilvēku ar smagu, prognostiski nelabvēlīgu saslimšanu vai iegūta anatomiska defekta radītu fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu neatkarīgi no ierobežojuma ilguma, ko apliecina attiecīgās specialitātes ārsts.

Atkārtotu invaliditātes ekspertīzi veic, ja beidzies invaliditātes termiņš vai ja būtiski mainījies cilvēka veselības stāvoklis.

Prognozējamas invaliditātes ekspertīze

Ja ģimenes vai ārstējošais ārsts uzskata, ka cilvēkam ir nepieciešams pagarināt darbnespējas lapu un/vai viņa veselības stāvoklis neatbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, bet gan prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijiem, viņš cilvēku var nosūtīt prognozējamas invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Šādam nolūkam ārsts var sūtīt gan strādājošu, gan nestrādājošu cilvēku. E.Celmiņa uzsver, ka, nosūtot cilvēku darbnespējas lapas pagarināšanai, viņš vienlaikus nav obligāti jānosūta arī prognozējamas invaliditātes noteikšanai.

Lai veiktu prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, cilvēks vai viņa likumiskais pārstāvis VDEĀVK iesniedz iesniegumu. To var izdarīt personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūtīt pa pastu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

• ģimenes vai ārstējošā ārsta nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr.088/u);
• citus cilvēka medicīniskos dokumentus, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts vai pats cilvēks uzskata, ka tas ir nepieciešams invaliditātes ekspertīzei;
• individuālā rehabilitācijas plāna projektu personai ar prognozējamu invaliditāti (ģimenes/ārstējošais ārsts izstrādā atbilstoši MK 2011.gada 4.janvāra noteikumiem Nr.9 "Noteikumi par individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti" prasībām).

Cilvēkam, kam noteikta prognozējama invaliditāte, ir tiesības prioritāri saņemt invaliditātes riska mazināšanai paredzētos pakalpojumus: ārstniecības pakalpojumus, kas regulē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus. Minēto pakalpojumu veidus, apjomu, saņemšanas nosacījumus un saņemšanas kārtību nosaka MK 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1207 "Noteikumi par personai ar prognozējamu invaliditāti prioritāri sniedzamo invaliditātes riska mazināšanai paredzēto pakalpojumu veidiem, apjomu, saņemšanas nosacījumiem un saņemšanas kārtību." Ārstniecības pakalpojumu saņemšanas nosacījumus un saņemšanas kārtību nosaka administratīvie akti, kas regulē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Invaliditātes ekspertīze bērniem

Bērna invalīda statusu nosaka bērniem līdz 18 gadu vecumam. Kad šis vecums sasniegts, veicot atkārtotu ekspertīzi, atbilstoši funkciju traucējumu pakāpei nosaka invaliditātes grupu ar invaliditātes cēloni – invaliditāte no bērnības.

Invaliditātes ekspertīzi bērniem ar vispārēja rakstura slimībām no visas Latvijas veic tikai Rīgas apvienotajā nodaļā. Tā atrodas Rīgā, Ventspils ielā 53, un uz to ir obligāta iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni 67892324. Lai bērnam noteiktu invaliditāti, vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim (aizbildnim), jāiesniedz:

• pediatra, ģimenes/ārstējošā ārsta vai speciālista (acu ārsta, psihiatra) izsniegts nosūtījums uz VDEĀVK – veidlapa Nr.088/u (derīga vienu mēnesi no izsniegšanas dienas);
• bērna likumiskā pārstāvja iesniegums;
• vecāku (aizbildņa), bērna pase vai bērna dzimšanas apliecība;
• bērna medicīniskie dokumenti (stacionāru izraksti, konsultantu slēdzieni u.c.);
• bērna fotokartiņa 3x4 cm invalīda apliecībai (bērnam līdz trīs gadu vecumam fotokartiņa nav vajadzīga).

Invaliditātes ekspertīze bērniem ar redzes traucējumiem. Invaliditātes ekspertīzi bērniem līdz 18 gadu vecumam ar redzes traucējumiem veic Rīgas apvienotā nodaļa Rīgā, Ventspils ielā 53. Iepriekšējs pieraksts pa tālruni 67892324.

"Ārsta pienākums ir izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu prognozējamas invaliditātes gadījumā."

Nepieciešams acu ārsta (okulista) izsniegts nosūtījums uz VDEĀVK (veidlapa 088/u) un iepriekš minētie dokumenti. Iesniegumu var noformēt uz vietas.

Invaliditātes ekspertīze bērniem ar psihiskiem, uzvedības un garīga rakstura traucējumiem. Šādu ekspertīzi veic vairākās vietās:

• Rīgas specializētajā nodaļā Ventspils ielā 53, Rīgā, tālrunis 67394101;
• Daugavpils specializētajā komisijā Valkas ielā 6a, Daugavpilī, tālrunis 65431787;
• Valmieras nodaļā Jumāras ielā 195, Valmierā, tālrunis 64202508.

Nepieciešams psihiatra nosūtījums (veidlapa 088/u), jau minētie dokumenti, iesniegums, kuru var uzrakstīt uz vietas.

Individuālais rehabilitācijas plāns

1.      LM pārstāve uzsver, ka obligāts ārsta pienākums ir izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu prognozējamas invaliditātes noteikšanas gadījumā. Saskaņā ar jau minētajiem MK noteikumiem Nr.9 kopš 2011.gada 1.janvāra to izstrādā šādi:

• Nosūtot cilvēku uz prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, ģimenes/ārstējošais ārsts aizpilda Individuālā rehabilitācijas plāna 2.sadaļu (Personas novērtējums) un kopā ar slimnieku - minētā plāna 1.sadaļu (Personas pašnovērtējums).
• Nosakot cilvēkam prognozējamu invaliditāti, VDEĀVK apstiprina ārstējošā ārsta izstrādāto individuālā rehabilitācijas plāna projektu, ja nepieciešams, iesaka ģimenes/ārstējošam ārstam nosūtīt cilvēku papildu izmeklēšanai un diagnozes precizēšanai, sniedz ieteikumus sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumu iekļaušanai individuālajā rehabilitācijas plānā un aizpilda plāna 3.sadaļu (Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas informācija). VDEĀVK sazinās ar pašvaldības sociālo dienestu, ja uzskata, ka cilvēkam ir nepieciešama kopšana vai ārstējošais ārsts noteicis regulārus ārstniecības pasākumus.
• Ja ir noteikta prognozējama invaliditāte, ģimenes/ārstējošais ārsts vajadzības gadījumā precizē plāna 22.1.apakšpunktā minētos ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas pasākumus, to sniegšanas laiku un izsniedz cilvēkam individuālā rehabilitācijas plāna oriģinālu, ja viņš ir piekritis plānā minētajiem pasākumiem un ir to parakstījis.
• Izstrādājot un izpildot individuālo rehabilitācijas plānu, ģimenes/ārstējošais ārsts sadarbojas ar attiecīgā cilvēka deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu, VDEĀVK, citiem speciālistiem, kā arī pašu cilvēku.

Lai saņemtu sociālās vai profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, cilvēkam ar prognozējamu invaliditāti ar iesniegumu jāvēršas pie pakalpojuma sniedzēja, pievienojot normatīvajos aktos prasītos dokumentus.

Papildu informāciju par invaliditātes ekspertīzes kārtību un VDEĀVK nodaļu darba laiku var iegūt mājaslapā www.vdeavk.gov.lv, kā arī zvanot uz Rīgas apvienoto nodaļu vai reģionālajām ārstu komisijām.